Zviedrijas akadēmija (Svenska Akademien) — literatūras un valodas institūcija
Zviedrijas akadēmiju (zviedru: Svenska Akademien) 1786. gadā dibināja Zviedrijas karalis Gustavs III. To iedvesmoja un daļēji atdarināja Franču akadēmija (Académie française), kas bija pirmā šāda veida institūcija Eiropā. Akadēmija tradicionāli sastāv no 18 locekļiem, kuri tiek ievēlēti uz dzīvi; šos locekļus nereti dēvē par "De Aderton" (sv.). Akadēmijas devīze ir "Talants un gaume" ("Snille och Smak" zviedru valodā).
Uzdevumi un darbība
Zviedrijas akadēmijas galvenie mērķi ir divi: literatūras atbalstīšana un zviedru valodas kopšana. Kopš 1901. gada Akadēmija lemj par Nobela prēmijas literatūrā laureātu, balvu piešķirot Alfrēda Nobela piemiņai. Akadēmija ik gadu paziņo laureātu oktobrī, un uzņem lēmumus par nominācijām, balvām un stipendijām rakstniecības un valodas jomā. Otrs svarīgs Akadēmijas darbības virziens ir rūpes par zviedru valodas "tīrību, spēku un diženumu" ("Svenska folkets renhet, styrka och höghet"), ko tā atbalsta ar izdevumiem, pētījumiem un diskusijām.
Vārdnīcas un izdevumi
Lai veicinātu valodas normu un vienotību, Akadēmija izdod divas nozīmīgas vārdnīcas. Pirmā ir kompaktāka, viena sējuma vārdnīca Svenska Akademiens ordlista (saīsinājumā SAOL), kas sniedz informāciju par pareizrakstību, galotnēm un lietojumu. 2015. gadā tā bija iznākusi jau 14. izdevumā. Otrā, plašākā vārdnīca ir Svenska Akademiens ordbok (saīsinājumā SAOB), kuras apjoms ir tik liels, ka tiek izdots daudzos sējumos — līdzīgi Oksfordas angļu valodas vārdnīcai. Pirmais SAOB sējums tika iespiests 1898. gadā, un darbs šajā tūkstošlapu izdevumā turpinājās gadu desmitiem; 2015. gadā tas bija nonācis līdz vārdiem, kas sākas ar burtu "V".
Ēka, sanāksmes un tradīcijas
Akadēmija savas sanāksmes un daļu ceremoniju rīko ēkā, kas tagad pazīstama kā Stokholmas biržas ēka. Apakšstāvā agrāk atradās tirdzniecības birža (kas kļuva par biržu), bet augšstāvā — liela zāle, kur notika dejas, Jaungada ballītes un citi pasākumi. Šī Balles zāle 1786. gadā bija viena no lielākajām un tolaik viena no retajām Stokholmā apsildītajām telpām, ko varēja izmantot ziemā. Karalis Gustavs III lūdza to izmantot Akadēmijas vajadzībām, un kopš tā laika Akadēmija tur tiekas regulāri. 1914. gadā Akadēmija ieguva tiesības uz augšējo stāvu izmantot pastāvīgi kā savu telpu. Tieši šajās sanāksmēs bieži tiek apspriesti literārie jautājumi un, cita starpā, tiek izraudzīti Nobela prēmijas laureāti. Pateicoties šai nostājai literatūras un valodas laukā, Akadēmija ir viena no ietekmīgākajām literārajām institūcijām pasaulē. Zviedrijas akadēmija ir arī daļa no Zviedrijas Karaliskajām akadēmijām.
Organizācija, locekļi un mūsdienas izaicinājumi
Akadēmijas locekļi tiek izvēlēti kolēģiālu vēlēšanu ceļā; katram no 18 krēsliem ir savs numurs un pirms tam tajā sēdējušo personu ieraksts. Tradicionāli locekļi darbojas dzīvības laikam, taču mūsdienās ir arī iespēja aiziet no biedra pienākumiem vai tikt atstādinātam. Akadēmija rīko publiskos pasākumus, piešķir literāras prēmijas un stipendijas, kā arī uztur aktīvu saikni ar pētniecību un valodas standardiem.
Nesenākajā vēsturē Akadēmijai nācās saskarties ar nopietniem ētiskiem un institucionāliem izaicinājumiem. 2018. gadā saistībā ar apsūdzībām par ļaunprātīgu uzvedību un iekšējām nesaskaņām tika pieņemti steidzami lēmumi par pārskatīšanu un reformām; šo krīzi sekoja pārbūves process, kura rezultātā tika mainīti iekšējie noteikumi un procedūras. Šo notikumu dēļ 2018. gada Nobela prēmija literatūrā tika pagarināta un piešķirta kopā ar 2019. gada prēmiju 2019. gadā.
Zviedrijas akadēmija ir institūcija ar bagātu vēsturi, skaidri formulētiem mērķiem un lielu ietekmi gan Zviedrijā, gan starptautiskā mērogā — gan caur Nobela prēmiju, gan caur valodas un literatūras normu veidošanu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Zviedrijas akadēmija?
A: Zviedrijas akadēmija ir organizācija, ko 1786. gadā izveidoja Zviedrijas karalis Gustavs III. Tā tika veidota pēc Franču akadēmijas parauga, kas bija pirmā akadēmija, kura jebkad tika izveidota. Zviedrijas akadēmijā ir 18 locekļi, un tās devīze ir "Talants un gaume".
J: Ar ko nodarbojas Zviedrijas akadēmija?
A: Zviedrijas Akadēmijas galvenais mērķis ir katru gadu noteikt Nobela prēmijas laureātu literatūrā. Akadēmija arī rūpējas par zviedru valodas tīrību, izdodot divas vārdnīcas - Svenska Akademiens ordlista (SAOL) un Svenska Akademiens ordbok (SAOB).
J: Kur notiek Zviedrijas Akadēmijas sanāksmes?
A: Zviedrijas Akadēmijas sanāksmes notiek ēkā, kas tagad pazīstama kā Stokholmas biržas ēka. Šo ēku agrāk izmantoja dejām, Jaungada ballītēm u. c., bet 1914. gadā viņiem tika piešķirta atļauja to izmantot savām sanāksmēm uz visiem laikiem.
Jautājums: Cik locekļu ir Zviedrijas akadēmijā?
A: Zviedru akadēmijā kopumā ir 18 locekļi.
J: Kas ir SAOL?
A: SAOL ir Svenska Akademiens ordlista, kas tulkojumā nozīmē "Zviedrijas akadēmijas vārdu saraksts". Tā ir akadēmijas izdota vārdnīca, kas nāk tikai vienā lielā grāmatā un 2015. gadā bija iznākusi jau 14. izdevumā.
J: Kas ir SAOB?
A: SAOB ir Svenska Akademiens ordbok, kas tulkojumā nozīmē "Zviedrijas Akadēmijas vārdnīca". Tā sastāv no daudziem sējumiem līdzīgi Oksfordas angļu valodas vārdnīcai, un 2015. gadā darbs bija nonācis līdz vārdiem, kas sākas ar burtu "V".
Jautājums: Kāpēc karalis Gustavs III izveidoja šo organizāciju?
A: Karalis Gustavs III izveidoja šo organizāciju, jo vēlējās vietu, kur varētu rīkot ziemas pasākumus, piemēram, dejas vai Jaungada ballītes, jo tā bija viena no nedaudzajām vietām, ko tolaik ziemas sezonā varēja apsildīt.
