Zviedru akadēmija
Zviedrijas akadēmiju (zviedru: Svenska Akademien) 1786. gadā dibināja Zviedrijas karalis Gustavs III. Tā tika atdarināta no Franču akadēmijas (Académie française), kas bija pirmā akadēmija. Zviedrijas akadēmijā ir 18 locekļi. Akadēmijas devīze ir "Talants un gaume" ("Snille och Smak" zviedru valodā).
Kopš 1901. gada Akadēmija lemj par Nobela prēmijas literatūrā laureātu Balvu piešķir Alfrēda Nobela piemiņai. Otra Akadēmijas darbība ir palīdzēt uzturēt zviedru valodu tīru. Tā darbojas "zviedru valodas tīrības, spēka un diženuma" ("Svenska folkets renhet, styrka och höghet") labā. Lai palīdzētu to darīt, Akadēmija izdod divas vārdnīcas.
Pirmā ir vārdnīca vienā lielā grāmatā ar nosaukumu Svenska Akademiens ordlista (jeb SAOL). 2015. gadā tā iznāca jau 14. izdevumā. Otrajai vārdnīcai ir vairāki sējumi. Tās nosaukums ir Svenska Akademiens ordbok (jeb SAOB). Tās saturs ir tik liels, ka tai ir nepieciešamas daudzas grāmatas, līdzīgi kā Oksfordas angļu valodas vārdnīcai. Pirmā grāmata šajā komplektā tika iespiesta 1898. gadā, un 2015. gadā darbs bija nonācis līdz vārdiem, kas sākas ar burtu "V".
Akadēmija izmanto ēku, kas tagad pazīstama kā Stokholmas biržas ēka. Apakšstāvā atradās tirdzniecības birža (kas kļuva par biržu), bet augšstāvā rīkoja dejas, Jaungada ballītes utt. Balles zāle 1786. gadā bija lielākā telpa Stokholmā, ko varēja apsildīt un izmantot ziemā. Karalis jautāja, vai viņš varētu to izmantot. Kopš tā laika Akadēmija tur tiekas katru gadu. 1914. gadā Akadēmija ieguva tiesības uz visiem laikiem izmantot augšējo stāvu kā savu. Tur notiek akadēmijas sanāksmes, kurās, cita starpā, tiek izraudzīti Nobela prēmijas laureāti. Pateicoties tam, Akadēmija ir viena no nozīmīgākajām literātu grupām pasaulē. Zviedrijas akadēmija ir viena no Zviedrijas Karaliskajām akadēmijām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Zviedrijas akadēmija?
A: Zviedrijas akadēmija ir organizācija, ko 1786. gadā izveidoja Zviedrijas karalis Gustavs III. Tā tika veidota pēc Franču akadēmijas parauga, kas bija pirmā akadēmija, kura jebkad tika izveidota. Zviedrijas akadēmijā ir 18 locekļi, un tās devīze ir "Talants un gaume".
J: Ar ko nodarbojas Zviedrijas akadēmija?
A: Zviedrijas Akadēmijas galvenais mērķis ir katru gadu noteikt Nobela prēmijas laureātu literatūrā. Akadēmija arī rūpējas par zviedru valodas tīrību, izdodot divas vārdnīcas - Svenska Akademiens ordlista (SAOL) un Svenska Akademiens ordbok (SAOB).
J: Kur notiek Zviedrijas Akadēmijas sanāksmes?
A: Zviedrijas Akadēmijas sanāksmes notiek ēkā, kas tagad pazīstama kā Stokholmas biržas ēka. Šo ēku agrāk izmantoja dejām, Jaungada ballītēm u. c., bet 1914. gadā viņiem tika piešķirta atļauja to izmantot savām sanāksmēm uz visiem laikiem.
Jautājums: Cik locekļu ir Zviedrijas akadēmijā?
A: Zviedru akadēmijā kopumā ir 18 locekļi.
J: Kas ir SAOL?
A: SAOL ir Svenska Akademiens ordlista, kas tulkojumā nozīmē "Zviedrijas akadēmijas vārdu saraksts". Tā ir akadēmijas izdota vārdnīca, kas nāk tikai vienā lielā grāmatā un 2015. gadā bija iznākusi jau 14. izdevumā.
J: Kas ir SAOB?
A: SAOB ir Svenska Akademiens ordbok, kas tulkojumā nozīmē "Zviedrijas Akadēmijas vārdnīca". Tā sastāv no daudziem sējumiem līdzīgi Oksfordas angļu valodas vārdnīcai, un 2015. gadā darbs bija nonācis līdz vārdiem, kas sākas ar burtu "V".
Jautājums: Kāpēc karalis Gustavs III izveidoja šo organizāciju?
A: Karalis Gustavs III izveidoja šo organizāciju, jo vēlējās vietu, kur varētu rīkot ziemas pasākumus, piemēram, dejas vai Jaungada ballītes, jo tā bija viena no nedaudzajām vietām, ko tolaik ziemas sezonā varēja apsildīt.
