AlegsaOnline.com

Marija Sklodovska-Kirī — poļu fiziķe un ķīmiķe, divkārtēja Nobela laureāte

Marija Sklodovska-Kirī — poļu fiziķe un ķīmiķe, pirmā sieviete Nobela laureāte, divkārtēja Nobela prēmijas ieguvēja; radioaktivitātes pētījumu pioniere ar mūžīgu mantojumu.

Autors: Leandro Alegsa

01-11-2025

Marija Salomeja Sklodovska-Kirī (Marija Kirī) (1867. gada 7. novembris – 1934. gada 4. jūlijs) bija izcila poļu izcelsmes zinātniece — fiziķe un ķīmiķe, kura ievērojami ietekmēja radioaktivitātes pētījumus. Viņa bija arī pazīstama kā feministe, kas aktīvi atbalstīja sieviešu izglītību un iekļaušanos zinātnē. Marija Kirī kļuva par pirmo sievieti, kas saņēma Nobela prēmiju, pirmo sievieti, kura ieņēma profesores amatu Parīzes Universitātē, un pirmo personu, kas saņēma divas Nobela prēmijas.

Agrīnā dzīve un izglītība

Marija Sklodovska dzimusi Polijā, bet studēt devās uz Parīzi, kur iestājās Sorbonā. Tur viņa iegremdējās gan teorētiskajā, gan eksperimentālajā darbā, un 1895. gadā apprecējās ar franču fiziķi Pjēru Kirī. Kopā ar Pjēru viņa izstrādāja jaunas metodes radioaktivitātes mērīšanai un materiālu analīzei.

Pētījumi un atklājumi

Marijas un Pjēra Kirī kopīgie pētījumi noveda pie jaunu elementu atklāšanas: polonija (nosaukta par godu Marijas dzimtenei Polijai) un radija (abas atklātas 1898. gadā).
Marija ieviesa terminu radioaktivitātes aprakstam un izstrādāja jutīgākas mērīšanas metodes, kas ļāva kvantitatīvi novērtēt dažādu vielu spēju izstarot jonizējošu starojumu.
Viņa strādāja ar minerālu svina un smagāku blendas (pitchblende), izstrādājot ķīmiskas ekstrakcijas paņēmienus, lai iegūtu radija sāļus tīrākā formā.

Nobela prēmijas un atzinība

Par saviem pētījumiem Marija Kirī saņēma vairākus starptautiskus apbalvojumus. 1903. gadā viņa kopā ar Pjēru Kirī un Anrī Bekerelu tika apbalvota ar Nobela prēmiju fizikā par darbu, kas skāra dabisko starojumu. 1911. gadā viņa saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par polonija un radija atklāšanu, par radija īpašību izpēti un par jaunu elementu izdalīšanas metožu attīstīšanu.

Sabiedriskais darbs un Pirmā pasaules kara gados

Vienlaikus ar akadēmisko darbu Marija Kirī iesaistījās arī praktiskos projektos. Pirmā pasaules kara laikā viņa izveidoja pārvietojamās rentgenaparātu vienības (sauktas par «mazajām Kirēm»), organizēja radioloģijas kursus un apmācīja medicīniskā personāla darbā ar diagnostisko aprīkojumu, tā glābjot daudzu karavīru dzīvības.

Vēlākā darbība, veselība un mantojums

Marija Kirī turpināja vadīt pētniecības institūcijas (piemēram, Radija institūtu/Institut du Radium) un audzināja arī divas meitas, no kurām Irēna Jolijo-Kirī vēlāk saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Daļa viņas darba nozīmes atklājās arī ilgtermiņā — no slavas un godiem līdz rūpēm par drošību pret jonizējošo starojumu.

Marijas veselība ilgtermiņā pasliktinājās; viņa laboratorijā un eksperimentu procesā bija pakļauta lielai jonizējošā starojuma iedarbībai, pirms tika pilnībā izprasti aizsardzības līdzekļi. 1934. gadā viņa mira no aplastiskas anēmijas, ko mūsdienās uzskata par saistītu ar ilgstošu radiācijas iedarbību.

Atzinība pēc nāves

Marijas Kirī ietekme uz zinātni un sabiedrību ir liela: viņas vārds saistīts ar institūtiem, grantprogrammu nosaukumiem, monētu un banknošu attēliem un daudz citām piemiņas zīmēm. Viņas un Pjēra ķermeņi galu galā tika pārapbedīti Parīzes Panteonā — tas ir simbolisks atzinums viņu ieguldījumam zinātnē un cilvēcei.

Galvenie fakti īsumā:

Dzimusi: 1867. gada 7. novembrī.
Mirst: 1934. gada 4. jūlijā.
Divkārtēja Nobela laureāte: 1903. (fizikā) un 1911. (ķīmijā).
Pētījumi: radioaktivitāte, polonija un radija atklāšana, radioloģijas attīstība.

Agrīnā dzīve

Kirī dzimusi 1867. gada 7. novembrī Varšavā, Polijā. Tur viņa dzīvoja līdz 22 gadu vecumam. Viņas sākotnējais vārds bija Marija. Marija Kirī bija piektais bērns ģimenē. Desmit gadu vecumā nomira viņas māsa Zofija. Viņas māte nomira divus gadus vēlāk.Viņas tēvs bija matemātikas skolotājs. Viņš nomira, kad viņai bija 11 gadi. Jaunībā viņa interesējās par fiziku. Viņa bija labākā skolniece vidusskolā. Mācības viņa pabeidza 15 gadu vecumā. Marija kļuva par skolotāju, lai nopelnītu naudu un varētu doties mācīties uz Parīzi, Francijā. Viņa mācījās arī neakreditētā koledžā Polijā. Galu galā viņa pameta Poliju un devās uz Franciju ar vārdu "Marie" pēc tam, kad viena no vecākajām māsām viņai deva šādu iespēju. Parīzē viņa ieguva augstāku grādu un veica nozīmīgu zinātnisko darbu. Viņa izveidoja Kirī institūtus Parīzē un Varšavā.

Fiziķa karjera

Kirī paveica daudz lielisku darbu. Viņa un viņas vīrs radīja radioaktivitātes teoriju (šis termins ir viņas un viņas vīra Pjēra Kirī radīts termins). Viņi atrada dažādus veidus, kā atdalīt radioaktīvos izotopus, un atklāja divus jaunus elementus: radiju un poloniju. Termins polonijs tika nosaukts viņas dzimtenes Polijas vārdā. Viņa izmantoja savus pētījumus radioaktivitātes jomā, lai izstrādātu jaunu vēža ārstēšanas metodi. Šajā ārstēšanā izmantoja radioaktīvos izotopus. Viņa bija pirmā sieviete, kas saņēma Nobela prēmiju. Viņa bija pirmā persona, kas ieguva divas Nobela prēmijas.

Radija atklāšana

Kirī atklāja radiju. Tas ir viens no radioaktīvākajiem un bīstamākajiem metāliem. Ar šo atklājumu viņa dalījās ar Pjēru Kirī un Gustavu Bemonu. Viņi trīs radiju atklāja 1898. gadā. Viņi to atklāja, izmantojot urāna rūdu. Tas izdalīja daudz radiācijas. Viņi nolēma, ka tas nāk ne tikai no urāna. Grupa atrada radiju urānā. Tagad radiju izmanto daudzām dažādām lietām. Piemēram, ārsti to izmantoja, lai iznīcinātu vēža šūnas. Radijs tika atrasts krāsās un pulksteņos. Daudziem strādniekiem, kas izgatavoja radiju saturošus produktus, attīstījās kaulu vēzis.

Personīgā dzīve

Lai gan Kjēri kļuva par Francijas pilsoni, viņa nekad nezaudēja savu poļu identitāti. 1893. gadā viņa ieguva pirmo diplomu savā klasē. Gadu vēlāk viņa ieguva maģistra grādu matemātikā. Vēlāk viņa iepazinās ar savu vīru Pjēru municipālajā Rūpnieciskās fizikas un ķīmijas skolā. Viņi apprecējās 1895. gada jūlijā jau pēc gada. Viņi arī sāka kopīgi strādāt pie zinātniskiem atklājumiem. 1897. gadā Marijai un Pjēram piedzima pirmā meita Irēna. Otrā meita Ieva piedzima 1904. gadā. Pjērs nomira 1906. gada 19. aprīlī, kad viņu notrieca zirga vilkts vagons.

Līdzekļu piesaistīšana

Pēc kara Marija sāka vākt naudu slimnīcas izveidei. Slimnīca vāca naudu radiācijas pētījumiem. Viņa tika uzaicināta doties ceļojumā pa Amerikas Savienotajām Valstīm, lai ieteiktu un paātrinātu savu projektu. Viņa 1921. gadā devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa savāca pietiekami daudz naudas un aprīkojuma jaunai laboratorijai. Pēc tam viņa sāka uzstāties sanāksmēs, lai iegūtu vairāk naudas, un kļuva par slavenību. Viņa arī atbalstīja mieru pasaulē, darbojoties Nāciju Līgas padomē.

Nāve

Gandrīz 1920. gados Kirī un daudzi viņas kolēģi sāka saskarties ar vēža simptomiem. Kirī sāka zaudēt redzi. Kataraktas operācijas, lai mēģinātu atgriezt redzi, nepalīdzēja. Kirī zināja, ka viņas atklātais elements (radijs) varētu būt izraisījis šos simptomus, taču viņa negribēja to atzīt ne sev, ne citiem. Trīsdesmito gadu sākumā Kirī veselība sāka strauji pasliktināties. Ārsti viņai diagnosticēja ļaundabīgo anēmiju. Pēndzenošā anēmija ir asins anēmija, kas rodas, ja cilvēks ir pārmērīgi pakļauts radiācijas iedarbībai. Ārsti nestāstīja ne sabiedrībai, ne pašai Kirī, kas ar viņu notiek. 1934. gada 4. jūlijā 66 gadu vecumā viņa nomira sanatorijā Francijas Alpos. Pēc tam viņa tika apglabāta blakus savam vīram Sso, Francijā. Marija Kirī bija fiziķe un ķīmiķe, kas vislabāk pazīstama ar savu darbu radioaktivitātes jomā; tomēr viņa atklāja arī elementus poloniju un radiju. Viņa saņēma divas Nobela prēmijas - vienu fizikā, ko saņēma kopā ar vīru un Anrī Bekerelu, un otru ķīmijā - un bija pirmā persona, kas saņēma divas Nobela prēmijas. Viņa joprojām ir viena no tikai četriem cilvēkiem (kopā ar Linusu Paulingu, Džonu Bardīnu un Frederiku Sengeru), kam tas ir izdevies. Kirī ir atbildīga par radioaktivitātes teorijas izveidi, bet diemžēl viņa neapzināti atklāja arī to, ka radioaktivitāte var izraisīt letālu ietekmi uz veselību; viņa nomira 1934. gada 4. jūlijā no aplastiskās anēmijas, ko izraisīja radiācijas iedarbība.