Marija Kirī
Marija Salomeja Sklodovska-Kirī (Marija Kirī) (1867. gada 7. novembris - 1934. gada 4. jūlijs) bija poļu fiziķe, ķīmiķe un feministe. Viņa veica pētījumus radioaktivitātes jomā. Viņa bija arī pirmā sieviete, kas saņēma Nobela prēmiju. Viņa bija pirmā sieviete profesore Parīzes Universitātē. Viņa bija pirmā persona, kas saņēma divas Nobela prēmijas. Nobela prēmiju fizikā viņa saņēma par pētījumiem par nekontrolējamu starojumu, ko atklāja Anrī Bekerels.
Viņa nomira, jo laboratorijā bija pakļauta pārāk lielai radiācijas iedarbībai, jo viņai nebija aizsardzības pret radiācijas iedarbību.
Agrīnā dzīve
Kirī dzimusi 1867. gada 7. novembrī Varšavā, Polijā. Tur viņa dzīvoja līdz 22 gadu vecumam. Viņas sākotnējais vārds bija Marija. Marija Kirī bija piektais bērns ģimenē. Desmit gadu vecumā nomira viņas māsa Zofija. Viņas māte nomira divus gadus vēlāk.Viņas tēvs bija matemātikas skolotājs. Viņš nomira, kad viņai bija 11 gadi. Jaunībā viņa interesējās par fiziku. Viņa bija labākā skolniece vidusskolā. Mācības viņa pabeidza 15 gadu vecumā. Marija kļuva par skolotāju, lai nopelnītu naudu un varētu doties mācīties uz Parīzi, Francijā. Viņa mācījās arī neakreditētā koledžā Polijā. Galu galā viņa pameta Poliju un devās uz Franciju ar vārdu "Marie" pēc tam, kad viena no vecākajām māsām viņai deva šādu iespēju. Parīzē viņa ieguva augstāku grādu un veica nozīmīgu zinātnisko darbu. Viņa izveidoja Kirī institūtus Parīzē un Varšavā.
Fiziķa karjera
Kirī paveica daudz lielisku darbu. Viņa un viņas vīrs radīja radioaktivitātes teoriju (šis termins ir viņas un viņas vīra Pjēra Kirī radīts termins). Viņi atrada dažādus veidus, kā atdalīt radioaktīvos izotopus, un atklāja divus jaunus elementus: radiju un poloniju. Termins polonijs tika nosaukts viņas dzimtenes Polijas vārdā. Viņa izmantoja savus pētījumus radioaktivitātes jomā, lai izstrādātu jaunu vēža ārstēšanas metodi. Šajā ārstēšanā izmantoja radioaktīvos izotopus. Viņa bija pirmā sieviete, kas saņēma Nobela prēmiju. Viņa bija pirmā persona, kas ieguva divas Nobela prēmijas.
Radija atklāšana
Kirī atklāja radiju. Tas ir viens no radioaktīvākajiem un bīstamākajiem metāliem. Ar šo atklājumu viņa dalījās ar Pjēru Kirī un Gustavu Bemonu. Viņi trīs radiju atklāja 1898. gadā. Viņi to atklāja, izmantojot urāna rūdu. Tas izdalīja daudz radiācijas. Viņi nolēma, ka tas nāk ne tikai no urāna. Grupa atrada radiju urānā. Tagad radiju izmanto daudzām dažādām lietām. Piemēram, ārsti to izmantoja, lai iznīcinātu vēža šūnas. Radijs tika atrasts krāsās un pulksteņos. Daudziem strādniekiem, kas izgatavoja radiju saturošus produktus, attīstījās kaulu vēzis.
Personīgā dzīve
Lai gan Kjēri kļuva par Francijas pilsoni, viņa nekad nezaudēja savu poļu identitāti. 1893. gadā viņa ieguva pirmo diplomu savā klasē. Gadu vēlāk viņa ieguva maģistra grādu matemātikā. Vēlāk viņa iepazinās ar savu vīru Pjēru municipālajā Rūpnieciskās fizikas un ķīmijas skolā. Viņi apprecējās 1895. gada jūlijā jau pēc gada. Viņi arī sāka kopīgi strādāt pie zinātniskiem atklājumiem. 1897. gadā Marijai un Pjēram piedzima pirmā meita Irēna. Otrā meita Ieva piedzima 1904. gadā. Pjērs nomira 1906. gada 19. aprīlī, kad viņu notrieca zirga vilkts vagons.
Līdzekļu piesaistīšana
Pēc kara Marija sāka vākt naudu slimnīcas izveidei. Slimnīca vāca naudu radiācijas pētījumiem. Viņa tika uzaicināta doties ceļojumā pa Amerikas Savienotajām Valstīm, lai ieteiktu un paātrinātu savu projektu. Viņa 1921. gadā devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa savāca pietiekami daudz naudas un aprīkojuma jaunai laboratorijai. Pēc tam viņa sāka uzstāties sanāksmēs, lai iegūtu vairāk naudas, un kļuva par slavenību. Viņa arī atbalstīja mieru pasaulē, darbojoties Nāciju Līgas padomē.
Nāve
Gandrīz 1920. gados Kirī un daudzi viņas kolēģi sāka saskarties ar vēža simptomiem. Kirī sāka zaudēt redzi. Kataraktas operācijas, lai mēģinātu atgriezt redzi, nepalīdzēja. Kirī zināja, ka viņas atklātais elements (radijs) varētu būt izraisījis šos simptomus, taču viņa negribēja to atzīt ne sev, ne citiem. Trīsdesmito gadu sākumā Kirī veselība sāka strauji pasliktināties. Ārsti viņai diagnosticēja ļaundabīgo anēmiju. Pēndzenošā anēmija ir asins anēmija, kas rodas, ja cilvēks ir pārmērīgi pakļauts radiācijas iedarbībai. Ārsti nestāstīja ne sabiedrībai, ne pašai Kirī, kas ar viņu notiek. 1934. gada 4. jūlijā 66 gadu vecumā viņa nomira sanatorijā Francijas Alpos. Pēc tam viņa tika apglabāta blakus savam vīram Sso, Francijā. Marija Kirī bija fiziķe un ķīmiķe, kas vislabāk pazīstama ar savu darbu radioaktivitātes jomā; tomēr viņa atklāja arī elementus poloniju un radiju. Viņa saņēma divas Nobela prēmijas - vienu fizikā, ko saņēma kopā ar vīru un Anrī Bekerelu, un otru ķīmijā - un bija pirmā persona, kas saņēma divas Nobela prēmijas. Viņa joprojām ir viena no tikai četriem cilvēkiem (kopā ar Linusu Paulingu, Džonu Bardīnu un Frederiku Sengeru), kam tas ir izdevies. Kirī ir atbildīga par radioaktivitātes teorijas izveidi, bet diemžēl viņa neapzināti atklāja arī to, ka radioaktivitāte var izraisīt letālu ietekmi uz veselību; viņa nomira 1934. gada 4. jūlijā no aplastiskās anēmijas, ko izraisīja radiācijas iedarbība.
