Artūrs Kornbergs — Nobela laureāts un DNS sintēzes pionieris

Artūrs Kornbergs — Nobela laureāts, DNS sintēzes pionieris; viņa atklājumi un ģimenes zinātniskais mantojums mainīja molekulārās bioloģijas un enzimoloģijas seju.

Artūrs Kornbergs (Arthur Kornberg, 1918. gada 3. marts – 2007. gada 26. oktobris) bija izcils amerikāņu bioķīmiķis, kurš 1959. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par "deoksiribonukleīnskābes (DNS) bioloģiskās sintēzes mehānismu" kopā ar Severo Očoa no Ņujorkas universitātes. 1979. gadā viņam tika piešķirta Nacionālā zinātnes medaļa. Viņa darbs bija pamats mūsdienu molekulārajai bioloģijai un genomikas attīstībai.

Izglītība un agrīnā karjera

Kornbergs nāca no ebreju ģimenes un savā dzīvē apvienoja medicīnisku izglītību ar dziļu interesi par bioķīmiju un fermentu darbību. Viņa pētījumu darbība koncentrējās uz nukleīnskābju metabolismu un fermentu (enzīmu) raksturu, kas kontrolē ģenētisko informāciju. Gadu gaitā viņš izveidoja produktīvu pētniecības grupu, kurā attīstījās vairāki nozīmīgi koncepti un metodes DNS sintēzes un replikācijas izpētē.

Pamata atklājumi

1950. gados Kornbergs un viņa laboratorija izolēja un raksturoja enzīmus, kas katalizē DNS sintēzi — tā sauktās DNS polimerāzes. Šie pētījumi parādīja, kā nukleotīdi tiek pievienoti augošajam DNS ķēdei un kā darbojas replikācijas mehānisms in vitro, kas bija izšķirošs solis, lai saprastu, kā ģenētiskā informācija tiek nodota no šūnas uz šūnu. Kornberga darbs sniedza gan teorētisku, gan eksperimentālu pamatu vēlākām metodēm, tostarp molekulārās klonēšanas un DNS sekvenēšanas izstrādei.

Pētniecības temati un ietekme

Viņa galvenās intereses bija bioķīmija, īpaši fermentu ķīmija un dezoksiribonukleīnskābju sintēze (DNS replikācija). Kornbergs detalizēti pētīja nukleīnskābju lomu iedzimtībā gan dzīvniekos, gan augos, gan baktērijās un vīrusos. Viņa laboratorijā izstrādātās metodes un pieejas ievērojami paplašināja bioķīmisko eksperimentu rīku komplektu un ietekmēja gan akadēmisko, gan rūpniecisko izpēti.

Publikācijas, skolotājs un atzinība

Kornbergs bija augsti produktīvs autors un skolotājs; viņa laboratorijās izauguši daudzi ievērojami pētnieki. Viņš ir bijis ievēlēts vairākās nacionālajās un starptautiskajās zinātniskajās organizācijās un saņēmis vairākas prestižas balvas par saviem pētījumiem. Tāpat viņš sarakstīja atmiņu grāmatu, kurā aprakstīja savu zinātnisko karjeru un zinātnes aizkulisēs radušās atziņas.

Personīgā dzīve un ģimene

Artūram un Silvijai Kornbergiem bija trīs dēli: Servijs Kornbergs (1947), Tomass Kornbergs (1948) un Kenets Kornbergs (1950). Rodžers ir Stenfordas universitātes strukturālās bioloģijas profesors, un 2006. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija ķīmijā. Tomass 1970. gadā atklāja DNS polimerāzi II un III, un tagad viņš ir profesors Kalifornijas Universitātē Sanfrancisko. Kenets ir arhitekts, kas specializējas biomedicīnas un biotehnoloģiju laboratoriju un ēku projektēšanā. Kornbergu ģimenē zinātne un izglītība bija svarīga vērtība, un vairāki ģimenes locekļi turpināja nozīmīgu ieguldījumu biomedicīnā.

Mantojums

Kornberga atklājumi par DNS sintēzi un polimerāžu darbību palika par pamatu molekulārajai ģenētikai un biotehnoloģijai. Viņa pētījumi palīdzēja saprast, kā šūnas kopē savu ģenētisko informāciju, un tie veicināja daudzu laboratorisku paņēmienu attīstību, kas mūsdienās ir ikdiena molekulārās bioloģijas pētījumos.

Artūrs Kornbergs nomira 2007. gadā, atstājot bagātīgu zinātniskā darba mantojumu un ietekmi uz nākamajām pētnieku paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Artūrs Kornbergs?

Kādas bija viņa galvenās pētniecības intereses?

J: Kāda ir Artūra etniskā izcelsme?

Jautājums: Cik dēlu bija Artūram un Silvijai Kornbergiem?

J: Kāda ir Rodžera profesija?

J: Ko atklāja Tomass?

Meklēt pēc burta