Roger D. Kornberg
Rodžers Deivids Kornbergs (dzimis (1947. gada 24. aprīlī)1947. gada 24. aprīlī) ir amerikāņu bioķīmiķis un Nobela prēmijas laureāts. Nobela prēmiju ķīmijā Kornbergs saņēma 2006. gadā par eikariožu transkripcijas (informācijas kopēšanas no DNS uz RNS) pētījumiem.
Kornbergs ir Stenfordas Universitātes Medicīnas skolas strukturālās bioloģijas profesors. Arī viņa tēvs Artūrs Kornbergs bija profesors Stenfordas universitātē un 1959. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Agrīnā dzīve
Kornbergs dzimis Sentluisā, Misūri, ebreju ģimenē. Viņš bija pirmais no trim bērniem, kas piedzima Artūram Kornbergam un viņa sievai Silvijai. Vecāki strādāja kopā kā bioķīmiķi. Rodžers Kornbergs 1967. gadā ieguva bakalaura grādu Hārvarda universitātē un 1972. gadā - doktora grādu Stenfordas universitātē. Pēc tam viņš kļuva par Kembridžas Universitātes (Anglija) Molekulārās bioloģijas laboratorijas zinātnisko līdzstrādnieku.
Svarīgi pētījumi
Visu iedzimtību kontrolē gēni. Lai šūnas varētu izmantot gēnos esošo informāciju, ir jāizveido gēna daļas kopija. Kopēšanu sauc par transkripciju. Transkripcija veido DNS daļas RNS kopiju. RNS tiek pārvietota no šūnas kodola uz ribosomām, kur tā veic savu darbu. To sauc par vēstnešu RNS, un tā nodrošina aminoskābju secību olbaltumvielu ražošanai. Šo otro procesu sauc par tulkošanu. Tas notiek visās eikariontos, tostarp visos augos un dzīvniekos.
70. gados Kornbergs strādāja MRC kopā ar Āronu Klugu un Frānsisu Krīku. Viņš atklāja nukleosomu - ļoti svarīgu olbaltumvielu struktūru hromosomās. Nukleosomas veido eikariotu hromatīna atkārtojošās pamatvienības. Tā kodolā ir ievietots liels eikariotu genoms, un tas ļauj to kontrolēt.
Kornbergs atklāja, ka signālus RNS dod olbaltumvielu komplekss, ko viņi nosauca par mediatoru. Nobela prēmijas komiteja teica: "Eikariotu organismu lielo sarežģītību nodrošina smalka mijiedarbība starp audu specifiskām vielām, pastiprinātājiem DNS un mediatoru. Tāpēc mediatora atklāšana ir īsts pagrieziena punkts transkripcijas procesa izpratnē".
Pēc ilgiem pūliņiem Kornbergam izdevās izmantot rentgenstaru kristalogrāfiju, lai uzņemtu RNS molekulu, lipīdu un olbaltumvielu 3D attēlus. Izmantojot šos pētījumus, Kornbergs ir radījis priekšstatu par to, kā darbojas DNS. Nobela prēmijas komiteja sacīja: "Kornberga radītā attēla patiesi revolucionārais aspekts ir tas, ka tajā ir fiksēts transkripcijas process pilnā gaitā. Mēs redzam RNS virknes veidošanos un līdz ar to arī precīzu DNS, polimerāzes un RNS pozīciju šī procesa laikā".
1959. gadā Rodžera Kornberga tēvs Artūrs Kornbergs saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par pētījumiem par to, kā ģenētiskā informācija pārvietojas no vienas DNS molekulas uz citu. To sauc par DNS replikāciju. Artūrs Kornbergs atrada pirmo fermentu, kas spēja izveidot DNS. Tas bija pirmais zināmais enzīms, kas saņēma norādījumus no DNS kopijas. Rodžera Kornberga jaunākais brālis Tomass Bils Kornbergs 1970. gadā atklāja DNS polimerāzes II un III, un tagad viņš ir ģenētiķis Kalifornijas Universitātē Sanfrancisko. Visi trīs Kornbergi ir strādājuši, lai saprastu, kā šūnās tiek izmantota ģenētiskā informācija. Artūrs un Rodžers Kornbergi ir sestais tēvs un dēls, kas ieguvuši Nobela prēmiju.
Apbalvojumi
Profesors Kornbergs ir saņēmis šos apbalvojumus:
- 1997: Harveja prēmija, ko pasniedza Technion - Izraēlas Tehnoloģiju institūts.
- 2002: ASBMB-Merck balva
- 2002: Pasarova balva vēža pētniecībā
- 2002: Le Grand Prix Charles-Leopold Mayer
- 2005: Alfred P. Sloan Jr. balva
- 2006: Nobela prēmija ķīmijā
- 2006: Luisas Grosas Horvica balva no Kolumbijas Universitātes
