Nilss Bors
Nilss Bors (Niels Bohr, 1885. gada 7. oktobris - 1962. gada 18. novembris) bija dāņu fiziķis, kurš palīdzēja atklāt kvantu fiziku, atoma uzbūvi un atombumbu. Bors 1922. gadā saņēma Nobela prēmiju par atomu enerģijas līmeņu kvantizācijas atklāšanu. Viņš strādāja arī fiziķu projektā, kas pazīstams kā Manhetenas projekts. 1912. gadā viņš apprecējās ar Margrētu Nērlundu. Viens no viņa dēliem bija Aage Bors, kurš arī bija nozīmīgs fiziķis. Aage 1975. gadā saņēma Nobela prēmiju. Nilss Bors strādāja arī kopā ar Albertu Einšteinu. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta fiziķiem.
Nilss Bors
Bora atoma modelis
Biogrāfija
Viņa pilnais vārds bija Nilss Henriks Dāvids Bors. Viņš dzimis 1885. gadā Kopenhāgenā, Dānijā. Viņa tēvs bija Kristians Bors, kurš bija arī fizioloģijas profesors Kopenhāgenas Universitātē. Viņa māte bija Ellēna Adlere Bora. Viņa bija ebrejiete, no bagātas baņķieru un politiķu ģimenes. Nilss bija arī Haralda Bora brālis. Viņš bija matemātiķis un spēlēja futbola izlasē. Arī Nīsam patika futbols. Viņš spēlēja kopā ar brāli daudzās spēlēs. Nilss mēdza būt vārtsargs.
1903. gadā Bors sāka studēt filozofiju un matemātiku Kopenhāgenas Universitātē.
1905. gadā Dānijas Karaliskā zinātņu akadēmija rīkoja konkursu. Nilss Bors tajā piedalījās ar dažiem eksperimentiem virsmas spraiguma jomā. Viņš izmantoja sava tēva laboratoriju universitātē, jo zināja to jau kopš bērnības.
Viņa darbs saņēma balvu. Šī iemesla dēļ viņš nolēma pārtraukt filozofijas un matemātikas studijas un pievērsās fizikai.
1911. gadā viņš ieguva doktora grādu.
Bors veica eksperimentus Kembridžas Trīsvienības koledžā J. J. Tomsona vadībā. Pēc tam viņš devās uz Mančestras Universitāti Ernesta Raterforda vadībā. Pamatojoties uz Ruterforda teorijām, viņš publicēja savu elektronu teoriju. Teoriju par elektroniem, kas pārvietojas pa orbītēm ap atoma kodolu, viņš ievieš 1913. gadā, kā arī orbītas ķīmiskās īpašības.
Viņš ieviesa ideju, ka elektrons var nokrist no augstākas enerģijas orbītas uz zemāku. Tad tas var izstarot diskrētas enerģijas fotonu. Tas ir kvantu teorijas pamats.
Nilsam Borem un viņa sievai Margrētai Nērlundei Borei bija četri dēli. Vecākais no viņiem gāja bojā traģiskā laivošanas negadījumā, bet otrs nomira no meningīta bērnībā. Pārējie turpināja veiksmīgu dzīvi, tostarp Aage Bors, kurš kļuva par ļoti veiksmīgu fiziķi un, tāpat kā viņa tēvs, 1975. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā.
| · v · t · e Nobela prēmijas fizikā laureāti | |
| 1901-1925 | Röntgens (1901) - Lorencs / Zīmans (1902) - Bekerels / P. Kirī / M. Kirī (1903) - Reilijs (1904) - Lenards (1905) - Tomsons (1906) - Mišelsons (1907) - Lipmans (1908) - Markoni / Brauns (1909) - van der Valss (1910) - Vīne (1911) - Dālēns (1912) - Kamerlings Onnēss (1913) - Laue (1914) - V. L. Brags / W. H. Bragg (1915) - Barkla (1917) - Planks (1918) - Starks (1919) - Gijoms (1920) - Einšteins (1921) - N. Bors (1922) - Millikans (1923) - M. Zīgbāns (1924) - Franks / Hercs (1925) |
| 1926-1950 | Perēns (1926) - Komptons / K. Vilsons (1927) - O. Ričardsons (1928) - De Broglī (1929) - Ramans (1930) - Heizenbergs (1932) - Šrēdingers / Diracs (1933) - Čadviks (1935) - Hess / C. D. Andersons (1936) - Davissons / Thomsons (1937) - Fermi (1938) - Lawrence (1939) - Stern (1943) - Rabi (1944) - Pauli (1945) - Bridgman (1946) - Appleton (1947) - Blackett (1948) - Yukawa (1949) - Powell (1950) |
| 1951-1975 | Cockcroft / Walton (1951) - Bloch / Purcell (1952) - Zernike (1953) - Born / Bothe (1954) - Lamb / Kusch (1955) - Shockley / Bardeen / Brattain (1956) - Yang / T. D. Lee (1957) - Čerenkovs / Frank / Tamm (1958) - Segrè / Chamberlain (1959) - Glaser (1960) - Hofstadter / Mössbauer (1961) - Landau (1962) - Wigner / Goeppert-Mayer / Jensen (1963) - Townes / Basov / Prohorov (1964) - Tomonaga / Schwinger / Feynman (1965) - Kastler (1966) - Bethe (1967) - Alvarez (1968) - Gell-Mann (1969) - Alfvén / Néel (1970) - Gabor (1971) - Bardeen / Cooper / Schrieffer (1972) - Esaki / Giaever / Josephson (1973) - Ryle / Hewish (1974) - A. Bors / Mottelsons / Rainwater (1975) |
| 1976-2000 | Richter / Ting (1976) - P. W. Anderson / Mott / Van Vleck (1977) - Kapitsa / Penzias / R. Wilson (1978) - Glashow / Salam / Weinberg (1979) - Cronin / Fitch (1980) - Bloembergen / Schawlow / K. Siegbahn (1981) - K. Wilson (1982) - Chandrasekhar / Fowler (1983) - Rubbia / van der Meer (1984) - von Klitzing (1985) - Ruska / Binnig / Rohrer (1986) - Bednorz / Müller (1987) - Lederman / Schwartz / Steinberger (1988) - Ramsey / Dehmelt / Paul (1989) - Friedman / Kendall / R. Taylor (1990) - de Gennes (1991) - Charpak (1992) - Hulse / J. Taylor (1993) - Brockhouse / Shull (1994) - Perl / Reines (1995) - D. Lee / Osheroff / R. Richardson (1996) - Chu / Cohen-Tannoudji / Phillips (1997) - Laughlin / Störmer / Tsui (1998) - 't Hooft / Veltman (1999) - Alferov / Kroemer / Kilby (2000) |
| no 2001. gada līdz mūsdienām | Cornell / Ketterle / Wieman (2001) - Davis / Koshiba / Giacconi (2002) - Abrikosov / Ginzburg / Leggett (2003) - Gross / Politzer / Wilczek (2004) - Glauber / Hall / Hänsch (2005) - Mather / Smoot (2006) - Fert / Grünberg (2007) - Nambu / Kobayashi / Maskawa (2008) - Kao / Boyle / Smith (2009) - Geim / Novoselov (2010) - Perlmutter / Riess / Schmidt (2011) - Wineland / Haroche (2012) - Englert / Higgs (2013) - Akasaki / Amano / Nakamura (2014) - Kajita / McDonald (2015) - Thouless / Haldane / Kosterlitz (2016) - Weiss / Barish / Thorne (2017) - Ashkin / Mourou / Strickland (2018) - Mayor / Peebles / Queloz (2019) |
| Kategorija:Nobela prēmijas fizikā laureāti - | |
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Nielss Bors?
A: Nielss Bors bija dāņu fiziķis, kurš palīdzēja atklāt kvantu fiziku, atoma uzbūvi un atombumbu. Viņam 1922. gadā piešķīra Nobela prēmiju par atomu enerģijas līmeņu kvantu noteikšanu.
J: Kad Nilss Bors apprecējās ar Margrētu Nّrlundu?
A: Nielss Bors apprecējās ar Margrētu Nērlundu 1912. gadā.
J: Kas bija viens no viņa dēliem?
A: Viens no viņa dēliem bija Aage Bors, kurš arī bija nozīmīgs fiziķis un 1975. gadā saņēma Nobela prēmiju.
J: Pie kāda projekta viņš strādāja kopā ar citiem fiziķiem?
Nilss Bors kopā ar citiem fiziķiem strādāja pie projekta, kas pazīstams kā Manhetenas projekts.
J: Vai viņš sadarbojās ar Albertu Einšteinu?
Jā, Nilss Bors sadarbojās ar Albertu Einšteinu.
Vai viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta fiziķiem?
Jā, Nilss Bors tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem fiziķiem.
