Niels Bohr — dāņu fiziķis, kvantu fizikas pamatlicējs un Nobela laureāts
Nilss Bors — dāņu fiziķis, kvantu fizikas pamatlicējs un Nobela laureāts; atoma modelis, Manhetenas projekts un mūžīgs ieguldījums modernajā fizikai.
Nilss Bors (Niels Bohr, 1885. gada 7. oktobris – 1962. gada 18. novembris) bija dāņu fiziķis, kurš sniedza pamatīgu ieguldījumu kvantu fizikas, atoma uzbūves izpratnē un kodolfizikas attīstībā, kā arī iesaistījās diskusijās un konsultācijās, kas saistījās ar atombumbu. Viņš 1922. gadā saņēma Nobela prēmiju par atomu enerģijas līmeņu kvantizācijas atklāšanu un par ieguldījumu atoma uzbūves izpētē.
Galvenie sasniegumi
1913. gadā Bors izstrādāja atommodeļa (Bora modelis) pamatus, kurā elektroni riņķo ap kodolu noteiktās kvantizētās orbītās. Šis modelis paskaidroja ūdeņraža spektru un kļuva par svarīgu posmu klasiskās fizikas un jaunās kvantu teorijas savienojumā. Bors arī formulēja korelācijas principu („correspondence principle”), kas palīdzēja sasaistīt kvantu aprakstus ar klasiskās fizikās izmantotajiem likumiem lielo kvantu skaitu robežās.
1920. gadu beigās un 1930. gados Bors bija centrāla figūra kvantu mehānikas teorētiskajā attīstībā. Viņš izstrādāja un popularizēja ideju par kvantu mehānikas interpretāciju, ko bieži sauc par Kopenhāgenas interpretāciju, un iezīmēja principu par komplementaritāti — domu, ka viendabīgai pasaules izpratnei reizēm ir nepieciešamas divas savstarpēji papildinošas, bet formāli nesavienojamas apraksta formas (piem., viļņa un daļiņas raksturs).
Sadarbība, debates un institūcijas
Bors sadarbojās un debatēja ar daudziem tā laika izciliem fiziķiem. Viņa ilgstošās intelektuālās diskusijas ar Albertu Einšteinu par kvantu teorijas pamatprincipiem ir īpaši zināmas — tās skāra jautājumus par nejaušību, noteiktību un teorijas pilnību. Bors arī strādāja ciešā kontaktā ar Verneru Heisenbergu, Ervinu Šrēdingeru, Pāolu Diraku un citiem, palīdzot izaudzināt jaunu teorētisko fiziķu paaudzi.
1920. gados viņš izveidoja Kopenhāgenas teorētiskās fizikas institūtu (vēlāk pazīstamu kā Niels Bohr Institute), kas kļuva par starptautisku centru kvantu teorijas un kodolfizikas pētījumiem un kurā darbojās daudzi ievērojami zinātnieki.
Otrā pasaules kara laiks un attiecības ar kodoltehnoloģiju
Otrā pasaules kara laikā, pēc Dānijas okupācijas, Bors 1943. gadā aizbēga uz Zviedriju un pēc tam uz Lielbritāniju un Ameriku; viņš piedalījās konsultācijās saistībā ar Manhetenas projektu, apmainījās ar informāciju un idejām ar kolēģiem Los Alamos, taču viņa galvenā interese pēc kara bija par atomieroču ietekmes kontroles un kodolenerģijas miermīlīgu izmantošanu veicināšanu. Pēc kara viņš aktīvi lobēja par starptautisku sadarbību un atklātu zinātnes apmaiņu, lai samazinātu kodolieroču draudus.
Personīgā dzīve un mantojums
1912. gadā Bors apprecējās ar Margrētu Nērlundu (Margrethe Nørlund). Viņa ģimenē bija vairāki cilvēki, kas darbojās zinātnē; viens no viņa dēliem bija Aage Bors, kurš arī kļuva par ievērojamu fiziķi un 1975. gadā saņēma Nobela prēmiju. Nilss Bors tiek plaši atzīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta fiziķiem, kura idejas joprojām ietekmē kvantu mehānikas pamatus, filosofiskos aspektus un kodolfizikas izpēti.
Viņa darbi, institūcija un aktīvā loma starptautiskajā zinātniskajā kopienā nodrošināja ilgstošu ietekmi uz fizikālo domāšanu, izglītību un politiku saistībā ar kodolenerģiju. Nilss Bors nomira 1962. gada 18. novembrī Kopenhāgenā, atstājot bagātu mantojumu gan teorētiskajā fizikā, gan zinātnes ētikā un starptautiskajā sadarbībā.
Nilss Bors
Bora atoma modelis
Biogrāfija
Viņa pilnais vārds bija Nilss Henriks Dāvids Bors. Viņš dzimis 1885. gadā Kopenhāgenā, Dānijā. Viņa tēvs bija Kristians Bors, kurš bija arī fizioloģijas profesors Kopenhāgenas Universitātē. Viņa māte bija Ellēna Adlere Bora. Viņa bija ebrejiete, no bagātas baņķieru un politiķu ģimenes. Nilss bija arī Haralda Bora brālis. Viņš bija matemātiķis un spēlēja futbola izlasē. Arī Nīsam patika futbols. Viņš spēlēja kopā ar brāli daudzās spēlēs. Nilss mēdza būt vārtsargs.
1903. gadā Bors sāka studēt filozofiju un matemātiku Kopenhāgenas Universitātē.
1905. gadā Dānijas Karaliskā zinātņu akadēmija rīkoja konkursu. Nilss Bors tajā piedalījās ar dažiem eksperimentiem virsmas spraiguma jomā. Viņš izmantoja sava tēva laboratoriju universitātē, jo zināja to jau kopš bērnības.
Viņa darbs saņēma balvu. Šī iemesla dēļ viņš nolēma pārtraukt filozofijas un matemātikas studijas un pievērsās fizikai.
1911. gadā viņš ieguva doktora grādu.
Bors veica eksperimentus Kembridžas Trīsvienības koledžā J. J. Tomsona vadībā. Pēc tam viņš devās uz Mančestras Universitāti Ernesta Raterforda vadībā. Pamatojoties uz Ruterforda teorijām, viņš publicēja savu elektronu teoriju. Teoriju par elektroniem, kas pārvietojas pa orbītēm ap atoma kodolu, viņš ievieš 1913. gadā, kā arī orbītas ķīmiskās īpašības.
Viņš ieviesa ideju, ka elektrons var nokrist no augstākas enerģijas orbītas uz zemāku. Tad tas var izstarot diskrētas enerģijas fotonu. Tas ir kvantu teorijas pamats.
Nilsam Borem un viņa sievai Margrētai Nērlundei Borei bija četri dēli. Vecākais no viņiem gāja bojā traģiskā laivošanas negadījumā, bet otrs nomira no meningīta bērnībā. Pārējie turpināja veiksmīgu dzīvi, tostarp Aage Bors, kurš kļuva par ļoti veiksmīgu fiziķi un, tāpat kā viņa tēvs, 1975. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā.
| · v · t · e Nobela prēmijas fizikā laureāti | |
| 1901-1925 | Röntgens (1901) - Lorencs / Zīmans (1902) - Bekerels / P. Kirī / M. Kirī (1903) - Reilijs (1904) - Lenards (1905) - Tomsons (1906) - Mišelsons (1907) - Lipmans (1908) - Markoni / Brauns (1909) - van der Valss (1910) - Vīne (1911) - Dālēns (1912) - Kamerlings Onnēss (1913) - Laue (1914) - V. L. Brags / W. H. Bragg (1915) - Barkla (1917) - Planks (1918) - Starks (1919) - Gijoms (1920) - Einšteins (1921) - N. Bors (1922) - Millikans (1923) - M. Zīgbāns (1924) - Franks / Hercs (1925) |
| 1926-1950 | Perēns (1926) - Komptons / K. Vilsons (1927) - O. Ričardsons (1928) - De Broglī (1929) - Ramans (1930) - Heizenbergs (1932) - Šrēdingers / Diracs (1933) - Čadviks (1935) - Hess / C. D. Andersons (1936) - Davissons / Thomsons (1937) - Fermi (1938) - Lawrence (1939) - Stern (1943) - Rabi (1944) - Pauli (1945) - Bridgman (1946) - Appleton (1947) - Blackett (1948) - Yukawa (1949) - Powell (1950) |
| 1951-1975 | Cockcroft / Walton (1951) - Bloch / Purcell (1952) - Zernike (1953) - Born / Bothe (1954) - Lamb / Kusch (1955) - Shockley / Bardeen / Brattain (1956) - Yang / T. D. Lee (1957) - Čerenkovs / Frank / Tamm (1958) - Segrè / Chamberlain (1959) - Glaser (1960) - Hofstadter / Mössbauer (1961) - Landau (1962) - Wigner / Goeppert-Mayer / Jensen (1963) - Townes / Basov / Prohorov (1964) - Tomonaga / Schwinger / Feynman (1965) - Kastler (1966) - Bethe (1967) - Alvarez (1968) - Gell-Mann (1969) - Alfvén / Néel (1970) - Gabor (1971) - Bardeen / Cooper / Schrieffer (1972) - Esaki / Giaever / Josephson (1973) - Ryle / Hewish (1974) - A. Bors / Mottelsons / Rainwater (1975) |
| 1976-2000 | Richter / Ting (1976) - P. W. Anderson / Mott / Van Vleck (1977) - Kapitsa / Penzias / R. Wilson (1978) - Glashow / Salam / Weinberg (1979) - Cronin / Fitch (1980) - Bloembergen / Schawlow / K. Siegbahn (1981) - K. Wilson (1982) - Chandrasekhar / Fowler (1983) - Rubbia / van der Meer (1984) - von Klitzing (1985) - Ruska / Binnig / Rohrer (1986) - Bednorz / Müller (1987) - Lederman / Schwartz / Steinberger (1988) - Ramsey / Dehmelt / Paul (1989) - Friedman / Kendall / R. Taylor (1990) - de Gennes (1991) - Charpak (1992) - Hulse / J. Taylor (1993) - Brockhouse / Shull (1994) - Perl / Reines (1995) - D. Lee / Osheroff / R. Richardson (1996) - Chu / Cohen-Tannoudji / Phillips (1997) - Laughlin / Störmer / Tsui (1998) - 't Hooft / Veltman (1999) - Alferov / Kroemer / Kilby (2000) |
| no 2001. gada līdz mūsdienām | Cornell / Ketterle / Wieman (2001) - Davis / Koshiba / Giacconi (2002) - Abrikosov / Ginzburg / Leggett (2003) - Gross / Politzer / Wilczek (2004) - Glauber / Hall / Hänsch (2005) - Mather / Smoot (2006) - Fert / Grünberg (2007) - Nambu / Kobayashi / Maskawa (2008) - Kao / Boyle / Smith (2009) - Geim / Novoselov (2010) - Perlmutter / Riess / Schmidt (2011) - Wineland / Haroche (2012) - Englert / Higgs (2013) - Akasaki / Amano / Nakamura (2014) - Kajita / McDonald (2015) - Thouless / Haldane / Kosterlitz (2016) - Weiss / Barish / Thorne (2017) - Ashkin / Mourou / Strickland (2018) - Mayor / Peebles / Queloz (2019) |
| Kategorija:Nobela prēmijas fizikā laureāti - | |
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Nielss Bors?
A: Nielss Bors bija dāņu fiziķis, kurš palīdzēja atklāt kvantu fiziku, atoma uzbūvi un atombumbu. Viņam 1922. gadā piešķīra Nobela prēmiju par atomu enerģijas līmeņu kvantu noteikšanu.
J: Kad Nilss Bors apprecējās ar Margrētu Nّrlundu?
A: Nielss Bors apprecējās ar Margrētu Nērlundu 1912. gadā.
J: Kas bija viens no viņa dēliem?
A: Viens no viņa dēliem bija Aage Bors, kurš arī bija nozīmīgs fiziķis un 1975. gadā saņēma Nobela prēmiju.
J: Pie kāda projekta viņš strādāja kopā ar citiem fiziķiem?
Nilss Bors kopā ar citiem fiziķiem strādāja pie projekta, kas pazīstams kā Manhetenas projekts.
J: Vai viņš sadarbojās ar Albertu Einšteinu?
Jā, Nilss Bors sadarbojās ar Albertu Einšteinu.
Vai viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta fiziķiem?
Jā, Nilss Bors tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem fiziķiem.
Meklēt