Melvins Švarcs (1932. gada 2. novembris — 2006. gada 28. augusts) bija ebreju izcelsmes amerikāņu fiziķis. Viņa darbs galvenokārt bija saistīts ar daļiņu fiziku un eksperimentālajām metodēm, kas ļāva precīzāk pētīt neitrīno īpašības un leptonu struktūru.
1962. gadā viņš kopā ar Leonu M. Ledermanu un Džeku Šteinbergeru veica pionieru eksperimentus, kuros tika izmantota tā sauktā neitrīno staru (neutrino beam) metode — koncentrēt neitrīno plūsmu radīja, ļaujot pioniem sabrukt un pēc tam ar materiāla slāņiem apturēt lādētās daļiņas, bet ļaujot neitrīno iziet uz detektoriem. Šajos eksperimentos tika novērots, ka noteiktos apstākļos rodas muoni, nevis elektroni, kas tieši pierādīja atsevišķu mionu neitrīno eksistenci.
Par šo nozīmīgo ieguldījumu 1988. gadā viņš kopā ar Leonu M. Ledermanu un Džeku Šteinbergeru saņēma Nobela prēmiju fizikā par neitrīno staru metodes izstrādi un leptonu dubultstruktūras demonstrēšanu, atklājot mionu neitrīno. Šis atklājums bija viens no stūrakmeņiem, kas nostiprināja leptonu ģimeņu (elektrona/mionu) jēdzienu Standarta modelī un atstāja ievērojamu ietekmi uz turpmākiem neitrīno oscilāciju un masīvu pētījumiem.
Švarca eksperimentālās metodes — koncentrēto neitrīno staru ražošana, spēcīga slāpēšana, lai noņemtu citus daļiņu signālus, un precīzi detektori — kļuva par standarta pieeju daudziem turpmākiem pētījumiem. Viņa darbs ietekmēja gan eksperimentālo iekārtu izstrādi, gan teorētisko izpratni par leptonu ģimenēm, veicinot daļiņu fizikas attīstību otrajā 20. gadsimta pusē.
Švarcs nomira 2006. gada 28. augustā Tvin Folsā, Aidaho štatā, 73 gadu vecumā no Parkinsona slimības un C hepatīta. Viņa mantojums saglabājas gan Nobelprēmijas atzītajā darbā, gan pēctecībā — studentu un sadarbības partneru darbu turpmākajos fundamentālos pētījumos.