Nikola Tesla (1856. gada 10. jūlijs - 1943. gada 7. janvāris), dzimis Smiljānā, bija serbu izgudrotājs, elektroinženieris, mehānikas inženieris un fiziķis. Viņš ir vislabāk pazīstams ar savu ieguldījumu modernās maiņstrāvas (AC) elektroapgādes sistēmas izstrādē. Viņš dzimis Smiljanas ciematā bijušās Austroungārijas daļā, kas tagad atrodas Horvātijā. Vēlāk viņš kļuva par Amerikas pilsoni.
Savu pirmo darbu Tesla ieguva Budapeštā 1882. gadā, strādājot telefona uzņēmumā. Pēc dažiem gadiem viņš pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Jau agrā jaunībā viņš izgudroja dažādas lietas. Viņa pazīstamākais izgudrojums bija elektromotors, kas varēja darboties ar maiņstrāvas strāvu. Tesla nomira no koronārās trombozes viesnīcas numurā Manhetenā, Ņujorkā, 1943. gada 7. janvārī.
Dzīves gaita un karjera — īss pārskats
Tesla mācījās Gracas Tehniskajā universitātē (Graz) un vēlāk strādāja dažādos elektrotehnikas uzņēmumos Eiropā, pirms 1884. gadā emigrēja uz Ameriku. Pēc ierašanās ASV viņš īsu brīdi strādāja pie Tomasa Edisona, taču drīz sāka attīstīt pašmāju projektus un dibināja vairākus uzņēmumus, lai komercializētu savas idejas. Viņa darbs ar maiņstrāvas sistēmām, sinhronajiem un indukcijas motoriem un daudzfāžu (polifāzu) strāvas sadali bija izšķirošs, lai AC sistēmas kļūtu par standartu elektroenerģijas pārvadē.
Galvenie izgudrojumi un sasniegumi
- Maiņstrāvas daudzfāzu sistēma un indukcijas elektromotors — tehniskie risinājumi, kas ļāva efektīvi pārraidīt elektroenerģiju lielos attālumos.
- Tesla spolē (Tesla coil) — augstfrekvences transformatora koncepcija, ko izmanto radiosignālu ģenerēšanai, eksperimentiem ar augstu spriegumu un dažādām apgaismes ierīcēm.
- Bezvadu enerģijas pārraide un komunikācija — eksperimenti, tostarp mēģinājumi būvēt Wardenclyffe torni, kuru viņš cerēja izmantot globālai bezvadu enerģijas un informācijas apmaiņai.
- Attīstība radio, tālvadības pults un agrīnās X‑staru izpētes metodes — daļa no viņa patentu un eksperimentu klāsta ietekmēja vēlākos radio un medicīniskās tehnoloģijas attīstības posmus.
- Inovācijas apgaismošanas jomā (fluorescējošas un neona lampas), kā arī darbs pie tā sauktā "Teslas turbīnas" (bezlāpstiņu turbīnas) un citi praktiski izgudrojumi.
Strīdi, atzīšana un mantojums
Teslas attiecības ar komerciālajiem partneriem bija mainīgas — viņam bija gan spožas uzvaras, gan finansiālas neveiksmes. Viņa tehnoloģijas AC pārsita Edison popularizēto līdzstrāvas (DC) risinājumu, izraisot slaveno "strāvu karu" (War of Currents). Daži no viņa atklājumiem radīja tiesiskas un patentu strīdus, piemēram, attiecībā uz radio tehnoloģijām; pēc viņa nāves 1943. gadā tiesas lēmumi daļēji atzina viņa ieguldījumu radio patentos.
1960. gadā starptautiskajā SI sistēmā magnētiskā lauka indukcijas vienība nosaukta par tesla (T) par godu viņam. Nikola Tesla mantojums turpina iedvesmot gan tehnisko attīstību, gan populāru kultūru — gan muzeji (piemēram, Nikola Tesla Museum Belgradā), gan uzņēmumi (piemēram, elektroauto ražotāji, kas izmanto viņa uzvārdu) godā viņa vārdu un idejas.
Personība un noslēgums
Tesla bija pazīstams ne tikai kā izgudrotājs, bet arī ar ekscentrisku un inteliģentu raksturu: viņam bija ļoti laba atmiņa, plašas valodu zināšanas un stingras estētiskas prasības. Viņš bieži nostrādāja stundām, veltot dzīvi eksperimentiem, un savas dzīves gaitā piedzīvoja gan atpazīstamību, gan materiālās grūtības. Lai gan daļa no viņa projektu ambīcijām netika realizētas, viņa ieguldījums elektrotehnikā, radiotehnikā un fizikas pielietojumos ir nenovērtējams.
Kā norādīts augstāk, Nikola Tesla nomira 1943. gada 7. janvārī, viesnīcas numurā Manhetenā, Ņujorkā; kā cēlonis tiek minēta koronārā tromboze.
