Enrico Fermi
Enriko Fernando Fermi (Enrico Fernando Fermi, 1901. gada 29. septembris - 1954. gada 28. novembris) bija itāļu izcelsmes amerikāņu fiziķis, kurš strādāja pie pirmā kodolreaktora un palīdzēja izveidot kvantu teoriju. Viņš bija nozīmīgs arī daļiņu fizikā un statistiskajā mehānikā. Fermi 1938. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā par darbu par inducēto radioaktivitāti. Viņš uzbūvēja pasaulē pirmo kodolreaktoru. Fermi bija viens no 20. gadsimta izcilākajiem zinātniekiem.
Agrīnā dzīve
Fermi dzimis Romā un mācījās vietējā ģimnāzijā. Viņam ļoti labi padevās matemātika un dabaszinātnes, un viņš ieguva balvu Pizas Scuola Normale Superiore. Viņš devās uz Pizas Universitāti, kur studēja fiziku. 1923. gadā viņš saņēma Itālijas valdības stipendiju un devās uz Getingenu, lai turpinātu studijas. 1924. gadā viņš saņēma Rokfellera stipendiju un studēja Leidenē. Viņš atgriezās Itālijā 1924. gada beigās un kļuva par matemātiskās fizikas un mehānikas pasniedzēju Florences Universitātē.
Zinātnieks Itālijā
1926. gadā Fermi atklāja statistikas likumus, ko tagad sauc par Fermi statistiku. Šie likumi izskaidro to daļiņu darbību, uz kurām attiecas Pauli izslēgšanas princips un kuras tagad sauc par fermijoniem. Tās atšķiras no daļiņām, ko sauc par bozoniem un ko izskaidro Bosa-Einšteina statistika. 1927. gadā viņš kļuva par teorētiskās fizikas profesoru Romas Universitātē. Viņš veltīja laiku elektrodinamikas studijām un sāka rūpīgi pētīt atoma kodolu. 1934. gadā, izmantojot Volfganga Pauli, Frederika Žolija, Irēna Žolija-Kirī atklājumus, viņš spēja parādīt izmaiņas gandrīz katrā elementā, kas bombardēts ar neitroniem. Tas ļāva atklāt lēnos neitronus, kodola skaldīšanu un radīt elementus, kas nebija iekļauti periodiskajā tabulā.
Pirms Otrā pasaules kara beigām Fermi vienā no Čikāgas Universitātes sanāksmēm Čikāgā pauda bažas par kodolenerģijas radītajām briesmām.
