Alberts Ferts — Nobela laureāts, milzu magnetorezistences atklājējs

Alberts Ferts — franču fiziķis un 2007. gada Nobela laureāts, milzu magnetorezistences atklājējs; viņa atklājums revolucionēja cieto disku tehnoloģiju un mūsdienu datu glabāšanu.

Autors: Leandro Alegsa

Alberts Ferts (dzimis 1938. gada 7. martā) ir franču fiziķis. Viņš atklāja milzu magnetorezistenci, ko izmantoja, lai atvieglotu gigabaitu cieto disku izgatavošanu. Viņš ir Parīzes-Sud Universitātes Orsē profesors un laboratorijas Unité mixte de recherche zinātniskais vadītājs. Šī laboratorija ir daļa no Nacionālā zinātniskās pētniecības centra (Centre national de la recherche scientifique) un Thales grupas. Kopā ar vācu fiziķi Pēteri Grīnbergu viņš 2007. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.

Aizgārsa un pētniecības virziens

Ferta pamatpētniecība koncentrējas uz cietvielu fiziku, it īpaši magnētismu un elektronisko transportu magnētiskos materiālos. Viņa darbs izcēlās ar jaunu pieeju magnētisko filmu un slāņu sistēmu pētīšanā, kur nelieli strukturālie un magnētiskie efekti var radīt ļoti lielas izmaiņas elektriskajā pretestībā.

Kas ir milzu magnetorezistence?

Milzu magnetorezistence (GMR) ir parādība, kurā elektriskā pretestība daudzslāņu struktūrā mainās atkarībā no slāņu magnētiskās orientācijas. Vienkāršiem vārdiem — ja divu vai vairāku magnētisko slāņu magnētiskie momenti ir paralēli, elektroniem ir vieglāk pārvietoties, un pretestība ir mazāka; ja tie ir antiparalēli, pretestība palielinās. Šī atšķirība var būt ļoti liela, tādēļ to sauc par "milzu" magnetorezistenci.

Ietekme uz tehnoloģiju

Atklājums 1980. gadu beigās būtiski ietekmēja datu glabāšanas tehnoloģijas. GMR efektu izmantoja lasīšanas galviņās cieto disku ierīcēs, kas ļāva būtiski palielināt blīvumu, samazināt galviņu izmērus un ievērojami palielināt disku ietilpību — tādējādi kļuva iespējami gigabaitu un vēl lielāki diski komerciālajā tirgū. Turklāt GMR pētījumi deva pamatu jaunam pētniecības virzienam — spintronikai, kurā tiek pētīta elektronu spina izmantošana informācijas apstrādē un pārraidē.

Apbalvojumi un atzinība

Par šo atklājumu Alberts Ferts kopā ar Pēteri Grīnbergu 2007. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā. Šis apbalvojums papildina plašāku starptautisku atzinību par viņa ieguldījumu gan pamatzinātnē, gan tehnoloģiju attīstībā. GMR atklāšana tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem atklājumiem materiālu fizikā un elektronikas inženierijā pēdējo desmitgažu laikā.

Mūsdienu nozīme

Pat pēc Nobela prēmijas GMR un no tā izrietošā spintronika turpina ietekmēt jaunu sensoru, atmiņas ierīču un loģisku elementu izstrādi. Ferta darbs kalpo kā pamats tālākai pētījumu attīstībai, kas vērsta uz ātrākām, mazāk energoietilpīgām un kompaktākām elektroniskajām ierīcēm.

Pētījumi

Fērts 1962. gadā pabeidza Parīzes Normālo augstāko skolu (École Normale Supérieure). Maģistra grādu viņš ieguva 1963. gadā Parīzes Universitātē, bet doktora grādu 1970. gadā Parīzes-Sud Universitātē.

1988. gadā Fērts atklāja milzu magnetorezistenci (GMR) dzelzī un hromā, kas aizsāka spintroniku; GMR atklāja arī Pēters Grīnbergs no Jūlihas pētniecības centra, taču Pēters Grīnbergs ar Fertu nedarbojās. Kopš 1988. gada Alberts Fērts ir palīdzējis uzlabot spintroniku.

Apbalvojumi

  • Amerikas Fizikas biedrības Starptautiskā balva par jauniem materiāliem (1994)
  • Francijas Fizikas biedrības Grand prix de physique Jean Ricard (1994).
  • Starptautiskās Tīrās un lietišķās fizikas savienības Magnētisma balva (1994)
  • Hewlett-Packard Eiropas fizikas balva (1997)
  • Nacionālā zinātnisko pētījumu centra zelta medaļa (2003)
  • Volfa balva fizikā (2006)
  • Japānas balva (2007)
  • 2004. gadā ievēlēts par Francijas Zinātņu akadēmijas locekli
  • Nobela prēmija fizikā (2007)

Darbi

  • Fert, Albert. 2006. "Simpozija D kopsavilkums par "Magnetelektroniku". Journal of Alloys and Compounds. 423, nr. 1: 147.
  • Fert, Albert un Shang-Fan Lee. 1996. "Bipolārā spina slēdža teorija". Physical Review. B, Condensed Matter. 53, nr. 10: 6554.
  • Fert, Albert, Jean-Luc Duvail un Thierry Valet. 1995. "Spin relaksācijas efekti magnētisko daudzslāņu perpendikulārajā magnētiskajā magnētiskajā pretestībā". Physical Review. B, Condensed Matter. 52, nr. 9: 6513.
  • Fert, Albert, Jean-Marie George, Henri Jaffres, Richard Mattana un Pierre Seneor. 2003. "Spintronikas jaunā ēra". Europhysics News. 34, nr. 6: 227.
  • Hueso, Luis E, Jose M Pruneda, Valeria Ferrari, Gavin Burnell, Jose P Valdes-Herrera, Benjamin D Simons, Peter B Littlewood, Emilio Artacho, Albert Fert un Neil D Mathur. 2007. "Spin informācijas pārveidošana lielos elektriskajos signālos, izmantojot oglekļa nanocaurules". Nature. 445, Nr. 7126: 410.
  • Fert, Albert, Jean-Luc Duvail, Tierry Henri. 2006. "Supersimetriska spina informācija ir ietverta lielās rotējošās oglekļa nanocaurulītēs". Europhysics Lett.. 80, nr. 3: 117.
  • Levy, Peter M, un Albert Fert. 2006. "Kondensētā matērija: Elektroniskās īpašības u.c. - Spina pārnese magnētiskajos tuneļa savienojumos ar karstiem elektroniem". Physical Review Letters. 97, Nr. 9: 97205.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3