Braiens P. Šmits (Brian P. Schmidt, dzimis 1967. gada 24. februārī) ir Austrālijas Nacionālās universitātes Mount Stromlo observatorijas un Astronomijas un astrofizikas pētniecības skolas nopelniem bagātais profesors, Austrālijas Pētniecības padomes laureāts un astrofiziķis. Viņš ir plaši pazīstams ar saviem pētījumiem par supernovu kā kosmoloģisko zondžu izmantošanu. Pašlaik viņš ir Austrālijas Pētniecības padomes Federācijas stipendiāts. Šmits ir saņēmis gan 2006. gada Šova balvu astronomijā, gan 2011. gada Nobela prēmiju fizikā kopā ar Saulu Perlmutteru un Adamu Rīssu par pierādījumiem, ka Visuma izplešanās paātrinās.
Izglītība un zinātniskā karjera
Šmits ieguva izglītību fizikā un astronomijā, pēc kuras sekoja doktors pētniecībā un vairākas pēcdoktorantūras pozīcijas, kas veicināja viņa specializāciju supernovu un kosmoloģijas jomā. Viņš ir strādājis akadēmiskajās un pētniecības institūcijās, vadījis observatorijas projektus un audzinājis jaunu pētnieku paaudzi. Kā profesionālis viņš apvieno novērojumu astronomiju, datu analīzi un kosmoloģiskās interpretācijas.
Atklājums par Visuma paātrināto izplešanos
1990. gadu beigās starptautiskas komandas, kurās aktīvi darbojās arī Šmits, izmantoja tā sauktās Ia tipa supernovas kā tālumrādītājus — standarta spuldzītes, kas ļauj noteikt attālumu līdz tālām galaktikām. Salīdzinot attālumu ar supernovu sarkanā nobīdi (redshift), pētnieki secināja, ka tālākās supernovas ir vājākas nekā sagaidīts un tāpēc atrodas tālāk, nekā paredzētu lēnāk izplešamais Visums. Šis novērojums norādīja, ka Visuma izplešanās nevis samazinās vai paliek nemainīga, bet paātrinās.
Atklājums, kas publicēts 1998. gada periodā, būtiski mainīja kosmoloģijas modeļus. Lai izskaidrotu paātrinājumu, nepieciešams pieņemt kādu enerģijas formu, kas rada pretēju gravitācijas iedarbību — to parasti sauc par tumšo enerģiju vai, alternatīvi, to var interpretēt kā pozitīvu kosmoloģisko konstanti (Lambda). Šis rezultāts noveda pie plašas diskusijas un turpmākiem novērojumiem, kas veido mūsdienu standarta kosmoloģijas modeli (Lambda-CDM).
Metodes un nozīmīgums
Šmits un viņa kolēģi izmantoja precīzu fotometriju, spektrālos mērījumus un rūpīgu statistisku analīzi, lai koreģētu Ia supernovu spilgtumu un kvantificētu novērojumos esošās kļūdas. Viņu darbs parādīja, cik svarīgi ir kontrolēt sistēmiskās kļūdas — piemēram, supernovu īpašību variācijas, uzliesmojuma laiku un piesārņojumu no apkārtējās vides — lai droši secinātu par Visuma dinamiku.
Atskaņas un apbalvojumi
Par šo atklājumu Šmits kopā ar Saulu Perlmutteru un Adamu Rīssu saņēma vairākus augstākā līmeņa apbalvojumus, tai skaitā 2006. gada Šova balvu astronomijā un 2011. gada Nobela prēmiju fizikā. Atklājuma ietekme pārsniedza tikai akadēmiskās robežas — tā mainīja mūsu priekšstatus par Visuma struktūru un pilnībā atvērusi jaunu pētījumu lauku par tumšo enerģiju.
Pašreizējie darbi un ietekme
Šmits turpina pētīt supernovas, kosmoloģiskos parametrus un instrumentu attīstību, kas nepieciešama precīzākiem Visuma mērījumiem. Viņa darbs ir veicinājis plašāku starptautisku sadarbību, jaunu novērojumu programmu uzsākšanu un uzlabotu metožu izstrādi kosmoloģijas datu analīzē. Tāpat viņš piedalās sabiedriskajā darbā, popularizējot astronomiju un zinātni plašākai sabiedrībai.
Vēl par personību un mantojumu
Braiens P. Šmits tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem mūsdienu astrofiziķiem — gan par savu lomu nozīmīgā novērojumu programmas organizēšanā, gan par spēju savienot novērojumu datus ar teorētiskām interpretācijām. Viņa darbs joprojām iedvesmo gan profesionāļus, gan jaunus zinātniekus, turpinot paplašināt mūsu izpratni par Visuma pagātni, tagadni un nākotni.
