Brian Schmidt
Braiens P. Šmits (Brian P. Schmidt, dzimis 1967. gada 24. februārī) ir Austrālijas Nacionālās universitātes Mount Stromlo observatorijas un Astronomijas un astrofizikas pētniecības skolas nopelniem bagātais profesors, Austrālijas Pētniecības padomes laureāts un astrofiziķis. Viņš ir plaši pazīstams ar saviem pētījumiem par supernovu kā kosmoloģisko zondžu izmantošanu. Pašlaik viņš ir Austrālijas Pētniecības padomes Federācijas stipendiāts. Šmits ir saņēmis gan 2006. gada Šova balvu astronomijā, gan 2011. gada Nobela prēmiju fizikā kopā ar Saulu Perlmutteru un Adamu Rīssu par pierādījumiem, ka Visuma izplešanās paātrinās.
Agrīnā dzīve un izglītība
Šmits, vienīgais bērns, piedzima 1967. gada 24. februārī Montānas kalnos. Viņa tēvs Dana K. Šmits bija zivsaimniecības biologs. Kad viņam bija 13 gadi, ģimene pārcēlās uz Ankoridžu, Aļaskā.
Šmits mācījās Bartletta vidusskolā Ankoridžā, kuru absolvēja 1985. gadā. Viņš ir teicis, ka gribējis kļūt par meteorologu "kopš aptuveni piecu gadu vecuma", bet "... es strādāju ASV Nacionālajā meteoroloģijas dienestā Ankoridžā, un man tas ne pārāk patika. Tas bija mazāk zinātnisks, ne tik aizraujošs, kā es domāju, ka varētu būt, - bija daudz rutīnas. Bet es domāju, ka biju vienkārši mazliet naivs par to, ko nozīmē būt meteorologam." Viņš nolēma studēt astronomiju īsi pirms studiju uzsākšanas universitātē. 1989. gadā viņš ieguva bakalaura grādu fizikā un bakalaura grādu astronomijā Arizonas Universitātē. Hārvarda universitātē viņš ieguva maģistra grādu (1992. gadā) un 1993. gadā - doktora grādu. Šmita doktora disertāciju vadīja Roberts Kiršners, un tajā tika izmantotas II tipa supernovas, lai izmērītu Hubeļa konstanti.
Hārvardā viņš iepazinās ar savu nākamo sievu, austrālieti Jenny Gordon, kura studēja ekonomikas doktorantūrā. 1994. gadā viņš pārcēlās uz Austrāliju.
Darbs
Pirms pārcelšanās uz Mount Stromlo observatoriju Austrālijas galvaspilsētas teritorijā 1995. gadā Šmits bija Hārvarda-Smitsona Astrofizikas centra pēcdoktorantūras stipendiāts (1993-1994).
Šmits un Ādams Rīss vadīja High-z Supernova meklēšanas komandu, kas atrada pierādījumus tam, ka Visuma izplešanās ātrums pašlaik paātrinās. Viņi to atklāja, aplūkojot 1.a tipa supernovas. Šis atklājums bija pretējs līdzšinējai teorijai, ka Visuma izplešanās palēninās. Pētot supernovas gaismas krāsu nobīdes no Zemes, viņi atklāja, ka šīs miljardus gadu vecās jaunās joprojām paātrinās. Šo rezultātu aptuveni tajā pašā laikā atklāja arī Supernovu kosmoloģijas projekts, ko vadīja Sauls Perlmuters. Tā kā divos pētījumos tika iegūti vienādi rezultāti, zinātnieki tagad pieņem paātrinātā Visuma teoriju. Jaunos pētījumos tagad tiek mēģināts izprast Visuma būtību, piemēram, tumšās matērijas pastāvēšanu. Žurnāls Science Magazine 1998. gadā Visuma paātrināšanās atklājumu atzina par "Gada atklājumu". Šmitam kopā ar Reisu un Perlmutteru 2011. gadā tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par viņu revolucionāro darbu.
Šmits pašlaik vada SkyMapper teleskopa projektu un ar to saistīto Dienvidu debess pētījumu.
Apbalvojumi
Šmits ir saņēmis Austrālijas valdības Malkolma Makintoša balvu 2000. gadā, Hārvarda universitātes Boka balvu 2000. gadā, Austrālijas Zinātņu akadēmijas medaļu "Pawsey Medal" 2001. gadā un Indijas Astronomijas biedrības medaļu "Vainu Bappu Medal" 2002. gadā. Viņš bija Marka Āronsona piemiņas lektors 2005. gadā, un 2006. gadā viņš kopā ar Adamu Rīssu un Saulu Perlmutteru saņēma Šova balvu astronomijā.
Šmits un pārējie High-Z komandas locekļi (kopa, ko definēja Riess et al. 1998) 2007. gadā kopā ar Saulu Perlmutteru no Lorensa Berklijas Nacionālās laboratorijas un Supernovu kosmoloģijas projektu (kopa, ko definēja Perlmutters et al. 1999) saņēma Grubera Kosmoloģijas balvu - 500 000 ASV dolāru balvu - par atklājumu par Visuma izplešanās paātrināšanos.
Šmits kopā ar Rīssu un Perlmutteru 2011. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā par saviem novērojumiem, kas ļāva atklāt Visuma paātrināšanos.
Saulam Perlmutteram, Rīsam un Braienam P. Šmitam piešķir 2006. gada Šova balvu astronomijā. Vēlāk šai trijotnei tika piešķirta 2011. gada Nobela prēmija fizikā.
Saistītās lapas
- Kosmoloģiskā konstante
- Tumšā enerģija
