Indijas impērijas dižciltīgākais ordenis ir bruņinieku ordenis, ko 1878. gadā dibināja karaliene Viktorija. Ordenis izveidots, lai godinātu personu nopelnus britu pārvaldē Indijā — gan britu amatpersonas, gan Indijas prinčus un vietējos valdniekus, kā arī civildienesta darbiniekus. Sākotnēji ordenī bija viena šķira (Companion), taču vēlāk tas tika paplašināts trīs šķirās:
- Lielais komandieris (GCIE) — augstākā šķira, kuras locekļiem piešķīra ordena lielo ordena insigniju un kuras locekļi ieņēma augstu vietu ceremonālajā precedencē.
- Bruņinieku komandieris (KCIE) — vidējā šķira; vīriešiem piešķīra bruņinieka titulu ("Sir") un tiesības lietot attiecīgos postnominus.
- Companion (CIE) — pamatšķira; tas deva postnominus, bet parasti neguva bruņinieka titulu.
Vēsture
Ordeni izveidoja 1878. gadā, lai papildinātu esošās britu ordeņu sistēmas un atzīmētu darbaspēku, kas strādāja un sadarbojās ar Britu Impērijas pārvaldi Indijā. Sākotnēji (1878) pastāvēja tikai Companion (CIE) šķira; vēlāk, 1887. gadā, ordenis tika paplašināts, pievienojot divas augstākas šķiras — KCIE un GCIE, kas ļāva labāk diferencēt apbalvojumu līmeņus.
Devīze un saistība ar Viktoriju
Ordeņa devīze ir Imperatricis auspiciis (latīņu valodā, tulkojumā "Imperatores aizstāvēts" vai "Imperatrices aizsardzībā"), tieša atsauce uz karalieni Viktoriju, pirmo Indijas imperatori. Ordenis veidoja simbolisku saikni starp Britu kroni un Indijas teritorijām un valdniekiem, uzsverot impērijas suverenitāti un lojalitāti pret monarhu.
Izskats un insignija
Ordenim bija raksturīgas tradicionālas bruņinieku ordeņa insignijas: zīme (badge), zvaigzne augstākajām šķirām un īpašas nēsāšanas formas — lenta (sash) vai kakla lenta, atkarībā no šķiras. Zīmes un zvaigznes motīvi bieži ietvēra impērijas kroni un Indijai raksturīgus simbolus (piemēram, lotosa ziedu), kā arī ordeņa devīzi. Šīs insignijas mūsdienās ir kolekcionāru un muzeju priekšmeti, kas liecina par impērijas laika vizuālo simboliku.
Kritēriji un pienākumi
Apbalvojumus saņēma gan britu valsts pārvaldnieki un militārpersonas, gan Indijas princu namu locekļi un vietējie amatpersonas, kas sniegušas būtiskus pakalpojumus administrācijā, policijā, civilsabiedrībā vai karā. Divas augstākās šķiras (GCIE un KCIE) vīriešiem deva bruņinieka titulu ("Sir"), tādējādi arī nostiprinot sociālo prestižu un ceremonālo statusu.
Statusa maiņa pēc 1947. gada
Kopš 1947. gada, kad tika pasludināta Indijas neatkarība un sadalīta Indija, nav veikts jauns iecelšanas rounds ordenī. Pēc impērijas laika beigām ordenis pārstāja regulāri darboties; formāli tas joprojām pastāvēja Lielbritānijas ordeņu sistēmā, taču prakse iecelt jaunus locekļus tika pārtraukta. 2010. gadā nomira pēdējais palikušais bruņinieks, Dhrangadhra maharadža, un ordenis praktiski kļuva neaktīvs.
Nozīme un mantojums
Indijas impērijas ordenim bija gan simboliska, gan praktiska nozīme: tas kalpoja kā instruments impērijas politikas nostiprināšanā, godinot tos, kas sadarbojās ar britu pārvaldi vai sniedza izcilu pakalpojumu. Mūsdienās ordenis tiek uzskatīts par vēsturisku atmiņas liecību par koloniālā perioda pārvaldību. Tā dokumenti, insignijas un diplomu ieraksti ir svarīgs avots pētniekiem, kas pēta britu-Indijas attiecības, administratīvo sistēmu un sociālo hierarhiju.
Lai gan ordenis vairs netiek piešķirts, tā izcelsme, šķiru sistēma (GCIE, KCIE, CIE) un devīze Imperatricis auspiciis paliek kā nozīmīgi vēsturiskie fakti par Britu impērijas ceremonālo un apbalvošanas tradīciju. Tā saikne ar Indijas impēriju; un fakts, ka tas bija jaunākais bruņinieku ordenis saistībā ar šo impēriju, un ka vecākais no tiem ir Indijas Zvaigznes visaugstākā kaluma ordenis, palīdz izprast ordeņu hierarhiju impērijas laikā.
