Britu Indijas ģenerālgubernators (1773–1947): amats, pilnvaras un vēsture
Britu Indijas ģenerālgubernators (1773–1947): amats, pilnvaras un vēsture — izsmeļošs pārskats par vicekaraļiem, viņu lomu, reformas un ietekmi uz Britu Indiju.
Indijas ģenerālgubernators bija britu administrācijas vadītājs Britu Indijā. Viņu sauca par vicekaraļu, jo viņš bija monarha, kas daudzus gadus bija karaliene Viktorija, pārstāvis.
Šo amatu izveidoja 1773. gadā ar nosaukumu "Fort Viljama prezidentūras ģenerālgubernators". Sākotnēji virsniekam bija tieša kontrole tikai pār Viljama fortu, bet viņš pārraudzīja arī citas Britu Austrumindijas kompānijas amatpersonas Indijā. Tomēr 1833. gadā gubernatoram tika piešķirta pilnīga kontrole pār visu Britu Indiju, un kopš tā laika viņu dēvēja par Indijas ģenerālgubernatoru.
Amata būtība un pilnvaras
Indijas ģenerālgubernators bija galvenais britu pārstāvis Indijā, kuram bija gan izpildvaras, gan likumdošanas ietekme. Galvenās funkcijas un pilnvaras iekļāva:
- vadīt centrālo koloniju administrāciju un īstenot Londonas politiku reģionā;
- izdot dekretus un rīkojumus, kuros bieži tika ietverta likumdošana pārplašā mērogā;
- kontrolēt karaspēka izvietojumu un militārās operācijas kopā ar karaspēka vadību;
- uzraudzīt Austrumu Indijas kompānijas (līdz 1858. gadam) amatpersonas un finansiālās lietas;
- pārstāvēt britu varu attiecībās ar Indijas prinčiem un vietējiem valdniekiem, izmantojot rezidentus un aģentus;
- stāstīt atskaites un saņemt norādījumus no Lielbritānijas — sākotnēji no kompānijas valdes, pēc 1858. gada no Lielbritānijas valdības un Secretary of State for India.
Vēsturiskā attīstība
Amats radās kompānijas izaugsmes laikā, kad bija nepieciešama centrāla pārvalde lielajām teritorijām Indijā. Svarīgākie pagrieziena punkti:
- 1773 — izveidots Fort Viljama prezidentūras ģenerālgubernatora amats;
- 1833 — Government of India Act (par centrālās pārvaldības nostiprināšanu) deva ģenerālgubernatoram vispārēju varu pār visu "Britu Indiju";
- 1857–1858 — pēc Lielās sacelšanās (Sepoy Mutiny / Indian Rebellion of 1857) kompānijas vara tika likvidēta, un 1858. gadā Indijas pārvalde nodota Lielbritānijas kronim;
- pēc 1858. gada ģenerālgubernatora amats bieži tika saukts par Viceroy and Governor-General (vicekaraļs un ģenerālgubernators), jo viņš oficiāli pārstāvēja monarhu;
- 1876 — karaliene Viktorija tika pasludināta par Indijas imperatori (Empress of India), kas simboliski nostiprināja vicekaraļa lomu;
- 1911 — Indijas galvaspilsēta pārcelta no Kalkutas (Calcutta) uz Ņūdeli (New Delhi), un tika uzcelta īpaša vicekaraļa rezidence (Viceroy's House), kas tagad pazīstama kā Rashtrapati Bhavan;
- 1947 — ar neatkarības un dalīšanas plānu amats tika atcelts, un britu administrācija beidzās, nododot varu neatkarīgajiem Domiņioniem Indijai un Pakistānai.
Attiecības ar prinčiem un reģionālo varu
Indijas reģionālais politiskais kartējums bija kombinācija no tieši pārvaldītām provinciēm un vairāk nekā 500 prinču valstu (princely states). Ģenerālgubernators, izmantojot principu, kas saukts par paramountcy, uzturēja līgumiskas attiecības ar šiem valdniekiem un bieži iejaucās to iekšlietās, ja tas šķita nepieciešams britu interesēm. Lai uzturētu šo tīklu, tika iecelti reģionālie residents un aģenti, kas koordinēja saikni starp kroni un vietējām dinastijām.
Administratīvā struktūra un atskaitīšanās
Līdz 1858. gadam ģenerālgubernatoru nominēja un kontrolēja Britu Austrumindijas kompānija. Pēc 1858. gada varas nodošanas Lielbritānijas kronim, jauns institucionāls mehānisms — Secretary of State for India un Kārtības padome (Council of India) — kļuva par galveno saikni starp Londonu un Indiju. Tādejādi ģenerālgubernators kļuva par kronas izpildvaras pārstāvi ar atskaitīšanos uz to Londonā.
Rezidences un simboliskā loma
Ģenerālgubernatora rezidence un administratīvais centrs ilgu laiku bija Kalkuta (Calcutta), kur atradās Government House (tagad Raj Bhavan). Pēc 1911. gada pārcelšanās uz Ņūdeli par vicekaraļa simbolisko centru kļuva Viceroy's House (mūsdienu Rashtrapati Bhavan). Vicekaraļa amats bija arī grandiozs ceremoniju un reprezentācijas simbols — viņa ikgadējās uzrunas, goda pieņemšanas un oficiālie braucieni apliecināja britu suverenitāti.
Beigas un mantojums
Amats pastāvēja līdz 1947. gadam, kad ar Indijas un Pakistānas neatkarību beidzās tiešā britu pārvalde. Pēdējais vicekaraļs bija Lord Mountbatten, kurš vadīja pāreju uz neatkarību un kļuva par pirmo Indijas ģenerālgubernatoru uz īsu laiku pēc neatkarības. Amata liktenis un darbība atstāja dziļas pēdas Indijas politiskajā, administratīvajā un sociālajā attīstībā — gan modernās valsts institūciju veidošanas, gan arī konfliktu un pretestības aspektos.
.svg.png)
Ģenerālgubernatora karogā (1885-1947) bija attēlota "Indijas zvaigzne" zem Indijas impērijas kroņa uz Savienības karoga.
Vēsture
Daudzas Indijas daļas pārvaldīja Austrumindijas kompānija, kurai bija jābūt Mogulu imperatora pārstāvjiem.
Pēc 1857. gada Indijas sacelšanās Austrumindijas kompānija tika likvidēta, un tās pārziņā esošās zemes Indijas subkontinentā nonāca tiešā Lielbritānijas valdības kontrolē. Ģenerālgubernators vadīja centrālo Indijas valdību Kalkutā un bija atbildīgs impērijas valdībai Londonā. Pārējo Indijas subkontinenta daļu pārvaldīja daudzi kņazu valdnieki, kas atradās Lielbritānijas augstākajā pakļautībā. Ģenerālgubernatoru parasti dēvēja par Indijas vicekaraļu, jo viņš bija Lielbritānijas pārstāvis šajās nomināli neatkarīgajās kņazistēs.
Lai gan Indija un Pakistāna 1947. gadā ieguva neatkarību, ģenerālgubernatori turpināja pārstāvēt Lielbritānijas monarhu, līdz katra no tām pārrakstīja savus likumus un kļuva par republiku. Kad 1947. gadā Pakistāna un Indija kļuva neatkarīgas, karalis Džordžs, kurš līdz tam bija Indijas imperators, kļuva par abu valstu karali.
Tomēr, kad 1950. gadā Indija kļuva par republiku, viņš vairs nebija šīs valsts karalis, tomēr viņš palika Pakistānas karalis līdz pat savai nāvei 1952. gadā. Pēc tam Elizabete kļuva par karalieni līdz 1956. gadam, kad arī Pakistāna kļuva par republiku.

Vorens Hastingss, pirmais Britu Indijas ģenerālgubernators no 1773. līdz 1785. gadam.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Indijas ģenerālgubernators?
A: Indijas ģenerālgubernators bija britu administrācijas vadītājs Britu Indijā.
J: Kāpēc ģenerālgubernatoru sauca par vicekaraļu?
A: Ģenerālgubernatoru sauca par vicekaraļu, jo viņš bija monarha pārstāvis, kas daudzus gadus bija karaliene Viktorija.
J: Kad tika izveidots Indijas ģenerālgubernatora amats?
A: Indijas ģenerālgubernatora amatu izveidoja 1773. gadā.
J: Kāds bija Indijas ģenerālgubernatora sākotnējais amata nosaukums?
A: Sākotnējais Indijas ģenerālgubernatora amata nosaukums bija "Fort Viljama prezidentūras ģenerālgubernators".
J: Kāds bija ģenerālgubernatora sākotnējais kontroles līmenis?
A: Sākotnēji ģenerālgubernators tieši kontrolēja tikai Fort Viljama, bet pārraudzīja citas Britu Austrumindijas kompānijas amatpersonas Indijā.
J: Kad ģenerālgubernatoram tika nodota pilnīga kontrole pār visu Britu Indiju?
A: Pilnīga kontrole pār visu Britu Indiju ģenerālgubernatoram tika nodota 1833. gadā.
J: Kā dēvēja Indijas ģenerālgubernatoru pēc tam, kad viņam tika piešķirta pilnīga kontrole pār visu Britu Indiju?
A: Indijas ģenerālgubernators no tā brīža tika saukts par Indijas ģenerālgubernatoru.
Meklēt