Standard of the Governor of New South Wales

Jaunās Dienvidvelsas gubernators ir Austrālijas vecākais politiskais amats. Par pirmo Jaunās Dienvidvelsas gubernatoru 1788. gada 7. februārī kļuva kapteinis Arturs Filips. Jaundienvidvelsas kolonija bija pirmā britu apmetne Austrālijā. Pirmie gubernatori savā darbībā nereti rīkojās ar plašām, faktiski gandrīz autokrātiskām pilnvarām, ko pastiprināja tāla distance un lēnās saziņas līnijas ar Lielbritāniju dēļ. 1824. gadā gubernatoram palīgā tika izveidota Jaundienvidvelsas Likumdošanas padome — Austrālijas pirmā likumdevēja vara, kas pavēra ceļu pakāpeniskām pārmaiņām koloniālās pārvaldes struktūrā.

Vēsturiskā attīstība

No 1850. līdz 1861. gadam Jaunās Dienvidvelsas gubernatoru tituls reizēm tika apvienots ar ģenerālgubernatora funkciju, un daļa korespondences starp austrāliešu kolonijām un britu valdību tika nodota caur šo institūciju. Pārējās kolonijās bija savi ģenerālleitnanti. Dienvidaustrālija 1836. gadā, Tasmānija 1855. gada janvārī un Viktorija 1855. gada maijā, kad tās ieguva plašāku pašpārvaldi, nomainīja savus leitnantgubernatorus pret gubernatoriem. Sers Viljams Denisons bija viens no tiem, kurš saglabāja ģenerālgubernatora titulu līdz aiziešanai pensijā.

Loma un pilnvaras

Gubernators ir Kroņa (monarha) pārstāvis štata līmenī. Formāli gubernators tiek iecelts monarha vārdā, parasti pēc Jaunās Dienvidvelsas premjerministra ieteikuma. Gubernatora uzdevumi ietver:

  • konstitucionālo un ceremonālo pienākumu veikšana — atklāt parlamenta sesijas, pieņemt goda viesus un pārstāvēt štatu oficiālos pasākumos;
  • ministru un tiesnešu iecelšana uz ieteikumu no premjerministra vai atbilstošām iestādēm;
  • likumu apstiprināšana — piešķirt Kroņa piekrišanu (royal assent) pieņemtajiem likumiem;
  • parlamenta sasaukšana un izjukšana pēc premjerministra ieteikuma;
  • rezerves pilnvaras (reserve powers) — konstitucionālas pilnvaras, kuras gubernatoram ļauj rīkoties neatkarīgi no premjera ieteikuma krīzes situācijās (piemēram, atlaist valdību vai atteikt piešķirt uzticību).

Šīs rezerves pilnvaras tika izmantotas pēckara periodā retos, bet svarīgos gadījumos: piemēram, 1932. gadā sers Filips Geim (Sir Philip Game) atlaida premjerministru Džeku Langu (Jack Lang) saistībā ar konstitucionālu krīzi un valdības lēmumiem par valsts finanšu saistībām.

Aizvietošana un birokrātiskā struktūra

Ja gubernators nomirst, atkāpjas no amata vai ir ilgstoši prombūtnē, viņa pienākumus pilda Jaunās Dienvidvelsas gubernators-leitnants vai cits iecelts pārstāvis. Gubernatora birojs nodrošina gan konstitucionālo, gan ceremonālo darbību, kā arī publisko attiecību, protokola un administratīvo funkciju izpildi.

Oficiālā rezidence un biroja atrašanās vieta

Līdz 1996. gadam Jaunās Dienvidvelsas gubernators izmantoja Valdības namu (Government House) kā dzīvesvietu, biroju un oficiālo pieņemšanu vietu. Pēc tam gubernatora administrācija pārcēlās uz vēsturisko Galvenā sekretāra ēku Makkari ielā 121, kur atrodas viņa birojs. Jaunās Dienvidvelsas premjerministrs Barijs O'Farels 2011. gadā paziņoja par plāniem atgriezt gubernatoru pie Valdības nama kā oficiālās rezidences un protokola centra.

Pieminēšanas vērti fakti

  • Pirmais Austrālijā dzimis Jaunās Dienvidvelsas gubernators (un pirmā personas, kas bija Štata gubernators, dzimis Austrālijā jebkurā citā štata) bija ģenerālleitnants sers Džons Nortkots (John Northcott), iecelts 1946. gadā.
  • Kopš Nortkota laikiem lielākā daļa gubernatoru ir dzimuši Austrālijā; izņēmums ir Gordons Samuels (Gordon Samuels), kurš bija dzimis Apvienotajā Karalistē, bet agrā bērnībā pārcēlās uz Austrāliju un vēlāk kļuva par Jaunās Dienvidvelsas gubernatoru.
  • Nākamais nozīmīgais posms bija ģenerālleitnanta sera Ērika Vudvorda (Sir Eric Woodward) iecelšana 1957. gadā — viņš bija pirmais gubernators, kurš bija dzimis tieši Jaunajā Dienvidvelsā.

Gubernatora amats apvieno ceremonālas tradīcijas ar svarīgām konstitucionālām funkcijām. Lai gan mūsdienās lielākā daļa ikdienas lēmumu tiek pieņemti ievēlētās valdības līmenī, gubernators saglabā būtisku lomu valsts konstitucionālajā sistēmā un, nepieciešamības gadījumā, var izmantot savas rezerves pilnvaras, lai nodrošinātu konstitucionālo kārtību.