Kas ir Bunsena deglis: definīcija, darbības princips un pielietojums

Uzzini, kas ir Bunsena deglis: definīcija, darbības princips un plašais pielietojums laboratorijā — sildīšana, sterilizācija un liesmas krāsu testi.

Bunsena deglis ir parasta laboratorijas iekārta. To parasti izmanto ķīmisko vielu sildīšanai, sterilizācijai un sadedzināšanai. Tas darbojas, sadedzinot uzliesmojošu gāzi. Tas nosaukts vācu ķīmiķa Roberta Vilhelma Bunsena vārdā. Viņš veica nozīmīgus uzlabojumus iepriekšējam deglim, ko izgudroja Maikls Faradejs.

Bunsena degli var noregulēt tā, lai liesma būtu ļoti karsta, bet neradītu lielu gaismu. Tas ļauj aplūkot dažādas krāsas, ko rada dažādas ķīmiskās vielas, kad tās tiek iemērktas liesmā.

Konstrukcija un darbības princips

Bunsena deglis parasti sastāv no stabilas pamatnes, gāzes padeves vārsta vai krāna, gāzes ieplūdes (caur šļauku), cilindriskas caurules jeb stobra un regulējamas gaisa atveres (gaisa apkaklītes). Kad gāze (piem., metāns, propāns vai cits laboratorijas gāzes maisījums) nonāk deglī un sajaucas ar gaisu, notiek pilnīgāka sadedzināšana, kas rada karstu, zilu un mazsērīgu liesmu. Aizdarot vai atverot gaisa atveri, mainās gaisa daudzums sajaukšanā ar gāzi, tādējādi kontrolējot liesmas raksturu.

Liesmas veidi un temperatūras

• Drošības (luminiscentā) liesma: dzelteni oranža, redzama un rūcoša — rodas, ja gaisa pieplūde ir nepietiekama. Tā ir salīdzinoši vēsāka un izdala sodrējumu.
• Ne-luminiscentā (karstā, zila) liesma: gaiši vai tumši zila, ar izteiktu iekšējo konusiņu — rodas pie labas gaisa pieplūdes, ir daudz karstāka un tīrāka.

Liesmas temperatūras atkarīgas no gāzes un regulējuma; tipiskās maksimālās darba temperatūras ir aptuveni 1 000–1 600 °C, bet konkrētas vērtības mainās pēc deglīša tipa un gāzes sastāva.

Pielietojums

Bunsena degli izmanto plašs klāsts laboratorijas darbu:

• sildīšana un karsēšana nelieliem paraugiem;
• stafilizācija — instrumentu, piemēram, inokulācijas cilpas, sterilizēšana;
• liesmas testi, lai noteiktu metālu jonus pēc tiem raksturīgajām krāsām;
• stikla stieņu vai cauruļu lokšana un apstrāde mācību praktikumos;
• paraugu žāvēšana, ogļu aizdedzināšana un vienkāršas sadegšanas reakciju demonstrācijas;
• izglītības demonstrācijas ķīmijas nodarbībās.

Drošība un darba ieteikumi

• Vienmēr pārbaudiet gāzes šļauku un savienojumus — tie nedrīkst būt bojāti vai noplūst.
• Ieslēdziet gāzi tikai pēc tam, kad esat droši pievienojis šļauku un atvērti gaisa regulēšanas elementi.
• Degli iedegiet ar viegli pieejamu aizdedzināšanas ierīci (šķiltavas vai aizdedzinātājs ar pagarinājumu vai lāpstiņu), labāk izmantot deglīša aizdedzinātāju (striker) — neaizdedziniet tieši ar liesmu no citiem avotiem.
• Regulējiet gaisu pakāpeniski, līdz iegūstat stabilu zilu liesmu; dzeltenā, sodrējainā liesma norāda uz nepilnīgu sadedzināšanu.
• Nekad neatstājiet deglīti bez uzraudzības, it īpaši, ja ap to atrodas viegli uzliesmojoši materiāli.
• Valdiet atbilstošu aizsargaprīkojumu: drošības brilles, garas piedurknes, sasiet matus un noņemiet brīvas apģērba detaļas.
• Strādājiet labi ventilētā telpā vai pūšamajā skapī, ja veicat darbus ar gaistošām vai toksiskām vielām.
• Pēc darba noslēguma noslēdziet gāzes vārstu un pārliecinieties, ka liesma ir nodzēsta un deglis atdzisis.

Uzturēšana un problēmu novēršana

Regulāri tīriet gaisa atveres no putekļiem un sodrējuma, nomainiet nolietotas vai plaisājošas šļaukas, un pārbaudiet savienojumus. Ja liesma ir dzeltena un kļūst sodrējaina, palieliniet gaisa pieplūdi un attīriet stobra iekšpusi. Ja liesma ir nestabila vai "raudoša", pārbaudiet gāzes spiedienu un vārstu darbību. Nedārbiniet deglīti, ja ir aizdomas par gāzes noplūdi — vispirms pārbaudiet ar siltu ziepjūdeni un pēc tam izsauciet atbilstošu tehnisku palīdzību.

Vēsturiskais konteksts

Kā minēts sākumā, mūsdienu Bunsena deglis ir saistīts ar vācu ķīmiķi Robertu Bunsenu, kurš 19. gadsimtā uzlaboja iepriekšējos deglus. Šī ierīce kļuva par laboratorijas pamatinstrumentu, ļaujot iegūt kontrolējamu un karstu liesmu mācību, ķīmijas un mikrobioloģijas darbiem. Ir radīti arī citi līdzīgi deglīšu dizaini (piem., Teclu tipa deglis), kas fokusējas uz precīzāku gaisa un gāzes maisījumu, lai sasniegtu vēl augstākas temperatūras.

Bunsena deglis ir vienkāršs, taču ļoti svarīgs instruments praksē — ar pareizu lietošanu un drošības pasākumiem tas nodrošina ātru un efektīvu siltuma avotu dažādu laboratorijas uzdevumu veikšanai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Bunsena deglis?

J: Kā darbojas Bunsena deglis?

J: Kas ir Roberts Vilhelms Bunzens?

J: Ko Bunsens darīja saistībā ar Bunsena degli?

J: Kāda ir Bunsena degļa liesmas priekšrocība?

J: Kāda ir priekšrocība, ja var redzēt dažādas krāsas, ko rada dažādas ķimikālijas, kad tās iepilina Bunsena degļa liesmā?

J: Kādi ir daži izplatītākie Bunsena degļa izmantošanas veidi?

Meklēt pēc burta