Īzaks Votss (1674. gada 17. jūlijs - 1748. gada 25. novembris) bija angļu mācītājs, sludinātājs, dzejnieks un dziesmu autors. Viņu bieži dēvē par "angļu himnodijas tēvu": viņš bija pirmais populārais angļu himnu autors. Mazā auguma un lielās galvas dēļ Īzaks Votss visos portretos bija tērpies lielā kleitā. Viņš sarakstīja aptuveni 600 himnu, tostarp "Kad es uzlūkoju brīnišķīgo krustu", "Es esmu krusta kareivis" un "Prieks pasaulei". Šodien viņš ir apglabāts Bunhill Fields kapsētā Londonā, Anglijā.
Īzaks Votss piedzima 1674. gadā kā mazs un slims bērns. Tajā laikā viņa tēvs atradās cietumā par to, ka bija nonkonformistu sludinātājs. Tajā laikā Anglijā cilvēks, kurš sludināja citādi, nekā par Dievu domāja Anglikāņu baznīcas vadītāji, varēja nonākt cietumā. Kristieši, kas bija disidenti, slepeni pulcējās laukos un šķūņos, lai slēptos no cilvēkiem, kas varētu viņus pieteikt. Disidentiem tika uzlikts naudas sods par sludināšanu jebkurā vietā, ja tur atradās pieci vai vairāk cilvēki. Īzaks Votss daudz mudināja cilvēkus turpināt ticēt Kristum.
Izglītība un dzīves ceļš
Votss izauga disidentu ģimenē, kas nozīmēja, ka viņam nebija piekļuves Anglikāņu baznīcas skolām un universitātēm. Lai gan viņa agrīnā dzīvē bija veselības traucējumi, viņš ieguva labu lasītprasmi un teoloģisku izglītību, mācoties disidentu skolās un pavadot daudz laika lasot Bībeli, klasisko literatūru un reliģisko rakstību. Vēlāk viņš strādāja kā sludinātājs un pasniedzējs, rakstīja grāmatas un publicēja dziesmas, kuras drīz kļuva populāras gan vietējās draudzēs, gan plašākā protestantu sabiedrībā.
Darbs un literārā darbība
Himnu un garīgās dzejas autors. Votss bija plodains dziesmu un garīgās dzejas rakstnieks — tiek pieņemts, ka viņš sarakstījis ap 600 himnu un garīgu dziesmu. Viņš savās himnās lietoja skaidru, mūsdienīgu valodu, emocionālu personiskas dievbijības izteiksmi un dažādus metriskus ritmus, kas ļāva tautai dziedāt un saprast tekstu vieglāk nekā vecākās, stingri bibliskās psalmu rindas.
Izglītojošas un teoloģiskas grāmatas. Papildus himnām Votss rakstīja mācību rakstus, kas vērsti uz jauniešu izglītošanu, loģiku un reliģisko izpratni. Viņa darbi bieži bija praktiski — paredzēti gan sludinātājiem, gan vienkāršiem ticīgajiem, lai padziļinātu personisko ticību un izglītotu par kristīgo doktrīnu.
Inovācijas un stils
Votss ir slavens ar divām būtiskām izmaiņām protestantu dziesmu tradīcijā: - viņš izstrādāja himnas, kas runāja par personisku attiecību ar Kristu, izmantojot jūtīgu, literāru formu; - viņš pielāgoja dziesmu valodu un metriku tā, lai tās būtu piemērotas dievkalpojumu dziedāšanai kopā ar tautu.
Šīs pieejas dēļ viņa dziesmas bija laikmetīgas, emocionālas un viegli pielāgojamas melodijām — tas radīja pamatu vēlākai himnodijai Anglijā un citur.
Publikācijas un pazīstamās himnas
Votss publicēja himnu krājumus un garīgos dzejoļus, kuros iekļautas gan personiskas lūgšanas, gan Bībeles tematikas atdzejojumi. Dažas no viņa visvairāk pazīstamajām dziesmām ir latviskās tradīcijās minētās: "Kad es uzlūkoju brīnišķīgo krustu" (When I Survey the Wondrous Cross), "Es esmu krusta kareivis" (Am I a Soldier of the Cross / I Am a Soldier of the Cross) un "Prieks pasaulei" (Joy to the World). Daudzas no šīm dziesmām vēlāk ieguva jaunas melodijas un aranžējumus, taču vārdi un to izteiksme palika ietekmīgi pēc viņa nāves.
Mantojums
Īzaks Votss tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem angļu protestantu himnu autoriem. Viņa darbi ietekmēja ne tikai 18. gadsimta dievkalpojumu praksi, bet arī vēlākas baznīcas tradīcijas (tai skaitā metodismu un citas disidentu grupas). Himnas no viņa rokraksta ir tulkotas daudzās valodās un joprojām atrodamas mūsdienu dziesmu grāmatās un himnoloģiskajos krājumos visā pasaulē.
Apbedījums un atcerēšanās. Votss miris 1748. gadā un apglabāts Bunhill Fields — vēsturiskā disidentu kapsētā Londonā, kur atdusas arī citi ievērojami neanglikāņu rakstnieki un domātāji. Viņa piemiņa tiek godāta gan literatūras, gan baznīcas vēstures aprindās; daudzviet viņam veltītas biogrāfijas, pētījumi un atdzejojumi.
Īzaka Votsa vārds dzīvo tālāk caur dziesmām, kuras turpina dot vārdu un formu daudzu cilvēku dievbijībai un dievkalpojumu pieredzei. Viņa spēja apvienot teoloģiju ar literāru izteiksmi padarīja himnu par pieejamu un sirdslietai atbilstīgu lūgšanas formu plašam ticīgo lokam.
