Roberts Oppenheimers (1904–1967) — Manhetenas projekta zinātniskais vadītājs

Roberts Oppenheimers (1904–1967) — Manhetenas projekta zinātniskais vadītājs, "atombumbas tēvs", viņa zinātniskā vēsture, ētiskā dilema un slavenais Bhagavadgītā citāts.

Džuliuss Roberts Oppenheimers (1904. gada 22. aprīlī Ņujorkā - 1967. gada 18. februārī Prinstonā, Ņūdžersijā) bija ebreju izcelsmes amerikāņu fiziķis. Viņš ir vislabāk pazīstams kā Manhetenas projekta zinātniskais vadītājs. Otrāpasaules kara laikā projekta ietvaros tika izgatavoti pirmie kodolieroči. Tāpēc Openheimeru dēvē par "atombumbas tēvu".

"Mēs zinājām, ka pasaule vairs nebūs tāda pati," viņš atcerējās mirkļus pēc veiksmīgā atombumbas izmēģinājuma Ņūmeksikā, ASV, kas notika pēc vairākiem gadiem. "Daži cilvēki smējās, daži raudāja, lielākā daļa klusēja. Es atcerējos rindiņu no hinduistu svēto rakstu grāmatas Bhagavadgita. Višnu cenšas pārliecināt Princi, ka viņam jāpilda savs pienākums, un, lai uz viņu izdarītu iespaidu, pieņem savu daudzrogu veidolu un saka: "Es esmu kļuvis par Nāvi, pasauļu iznīcinātāju". Es pieņemu, ka mēs visi tā vai citādi domājām."

Šis hinduistu rakstu citāts kļuva par vienu no slavenākajiem Openheimera citātiem.

Pēc kara viņš zaudēja drošības pielaidi un darbu, jo bija bažas par kodolspiegošanu. Viņš atgriezās pie mācīšanas un 62 gadu vecumā nomira no rīkles vēža.

Agrīnā dzīve un izglītība

Dž. R. Oppenheimers dzimis turīgā ģimenē Ņujorkā. Viņš studēja Harvarda universitātē (bakalaura grāds 1925), pēc tam strādāja Kembridžā pie atomfizikas un vēlāk devās uz Gētingenu, kur 1927. gadā aizstāvēja doktorāta darbu pie Maksa Borna. Šis starptautiskās akadēmiskās pieredzes posms nostiprināja viņa vietu kā viena no kvantu teorijas radošajām figūrām.

Zinātniskā darbība

Oppenheimers deva būtisku ieguldījumu teorētiskajā fizikā: viņa pētījumi skāra kvantu mehāniku, atomu struktūru un kodolfizikas teorētiskos jautājumus. Viņš bija profesors Kalifornijas Universitātē, Bērklijā, kur izaudzināja vairākus pazīstamus teorētiskos fiziķus. Starp viņa ieguldījumiem ir arī darbs, kas saistīts ar Born–Oppenheimer pieejas attīstību un plašāka uzdevumu risināšana kvantu teorijā. Oppenheimeram bija nozīmīga loma kā skolotājam un zinātnes vadonim, kurš spēja piesaistīt un koordinēt talantīgus pētniekus.

Manhetenas projekts un Losalamos

Kara gados Oppenheimers tika nozīmēts par Manhetenas projekta zinātnisko vadītāju un organizēja pētniecību Losalamosā (Ņūmeksikā). Viņa vadībā tika apvienotas daudzdisciplināras komandas, kas nodarbojās ar kodolreakciju teoriju, materiālu tehnoloģiju un ierīču projektēšanu. Projekta galvenais rezultāts bija pirmajo kodolieroču izgatavošana un to izmēģinājumu veikšana (treniņtests "Trinity"). Šajā laikā viņš kļuva par publisku figūru un saņēma gan lielu atzinību, gan arī morālas dilemas un kritiku saistībā ar ieroču izmantošanu.

Pēckara darbība, politika un drošības pārbaude

Pēc kara Oppenheimers iesaistījās politikas veidošanā — viņš vadīja Aizsardzības enerģijas padomes (General Advisory Committee) zinātnisko padomi un iestājās par starptautisku kodolieroču kontroli, kā arī kritizēja hipergoliskā attīstību, piemēram, pretoties ūdeņraža bombas nekavējoties attīstīšanai. Viņa nostāja un agrākās saiknes ar cilvēkiem, kuriem bija simpātijas komunistiskajām idejām 1930. gados, izraisīja politisku spiedienu.

1954. gadā viņam notika plaši izsekots drošības izmeklēšanas un pielaides atņemšanas process Amerikas Savienoto Valstu Atombumbu komisijā, kura rezultātā viņam tika atsavināta drošības pielaide. Šī lēmuma pamatojums bija bažas par uzticamību un saistībām, un tas būtiski ietekmēja viņa profesionālo reputāciju un sabiedrisko statusu. Tomēr daudzi vēlāk šo lēmumu uzskatīja par pārāk stingru un politiski motivētu.

Vēlā dzīve, atzīšana un mantojums

Pēc tiesas procesa Oppenheimers atgriezās akadēmiskajā vidē un turpināja rakstīt un mācīt. Viņš strādāja Institūta paraugā (Institute for Advanced Study) Prinstonā, kur bija arī institūta direktors 1947–1966. 1963. gadā viņam tika piešķirts Enrico Fermi balva, kas daļēji tika uztverta kā atzīšana par viņa zinātniskajām un sabiedriskajām pūlēm pēc iepriekšējās diskvalifikācijas.

Oppenheimera mantojums ir daudzslāņains: viņš paliek nozīmīga figūra 20. gadsimta zinātnē kā talantīgs teorētiķis un spēcīgs zinātniskais organizators, taču viņa dzīve arī atspoguļo komplikācijas, kas rodas, kad zinātniskais progress satiekas ar politiku, karu un ētiku. Viņa slavens citāts no Bhagavadgita un publiskā pārdomāšana par atomieroču sekām padarīja viņu par simbolu gan zinātnes triumfam, gan tās morālajām dilemmām.

• Personīgajā dzīvē viņš bija precējies ar Ketrīnu "Kitty" Oppenheimer; viņam bija bērni un vairākas ciešas profesionālās saites ar laikabiedriem, tostarp gan atbalstītājiem, gan kritiķiem.
• Nomira 1967. gada 18. februārī Prinstonā, 62 gadu vecumā, no rīkles vēža.

Meklēt pēc burta