Džeks Leitons (1950–2011) — Kanādas NDP līderis un opozīcijas vadītājs

Džeks Leitons (1950–2011) — karismātisks Kanādas NDP līderis, kas vadīja vēsturisko 2011. gada uzvaru, cīnījās par sociālo taisnīgumu un iedvesmoja jaunu politiķu paaudzi.

Džons Gilberts Leitons (John Gilbert "Jack" Layton PC MSC MP) (1950. gada 18. jūlijs - 2011. gada 22. augusts) bija Kanādas politiķis, oficiālās opozīcijas līderis. No 2003. līdz 2011. gadam viņš bija Jaunās Demokrātu partijas līderis, pirms tam viņš bija Toronto pilsētas domes deputāts. No 2004. gada līdz savai nāvei viņš bija parlamenta deputāts Toronto-Danforta apgabalā.

Viņš bija progresīvo konservatīvo ministra Roberta Laitona (1925-2002) dēls. Viņš dzimis Monreālā un uzaudzis Hudzonā, Kvebekā. Viņš kļuva ievērojams Toronto pašvaldību politikā, kur nenogurstoši cīnījās par vienkāršo iedzīvotāju vajadzībām un vides jautājumiem. Galu galā viņš kļuva par Kanādas Pašvaldību federācijas vadītāju. 2003. gadā viņš tika ievēlēts par NDP līderi konventa pirmajā balsojumā, un 2004. gada vēlēšanās NDP gandrīz dubultoja savu tautas atbalstu.

2008. gada vēlēšanās Laitona vadībā tika ievēlēti trīsdesmit septiņi NDP deputāti. 2011. gada federālajās vēlēšanās viņš vadīja NDP, kas ieguva vēsturisku 103 vietu skaitu un izveidoja oficiālo opozīciju. Lai gan atveseļojās no slimības, Laitons nenogurstoši vadīja kampaņu un iedvesmoja daudzus cilvēkus. Svarīgi, ka NDP bija palielinājusi Kvebekas deputātu skaitu no vienas līdz piecdesmit deviņām vietām, gandrīz likvidējot iepriekšējo Bloc Québécois deputātu skaitu.

Laitons nomira savās mājās Toronto 2011. gada 22. augustā 61 gada vecumā pēc nezināmas primārās izcelsmes vēža slimības. Pirms valsts bēru ceremonijas Toronto notika Laitona mirstīgās atliekas. Viņš bija precējies ar deputāti Olīviju Čovu (Olivia Chow).

Agrīnā dzīve un sabiedriskā darbība

Džons "Džeks" Leitons dzimis 1950. gadā un uzauga Kvebekas mazpilsētā. Jaunībā viņš aktīvi iesaistījās vietējā sabiedriskajā dzīvē, un vēlāk devās darbā sabiedriskajās organizācijās un nevalstiskajās iniciatīvās. Leitons kļuva pazīstams kā pragmatisks, enerģisks aizstāvis sabiedrības vājākajām grupām — jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar sociālo taisnīgumu, pieejamu mājokļu politiku un ilgtspējīgu attīstību.

Pilsētas līmenis un starptautiskā atpazīstamība

Toronto politikā Leitons veidoja reputāciju kā centīgs un piezemēts pārstāvis, kurš bieži uzstāja uz labāku sabiedriskā transporta sistēmu, sociālās infrastruktūras uzlabošanu un vides aizsardzību. Viņa darbs pašvaldību līmenī deva viņam pieredzi politikas veidošanā un sabiedrības mobilizēšanā, kā arī atpazīstamību plašākā kanādiešu sabiedrībā. Šajā laikā viņš sadarbojās ar dažādām organizācijām un kļuva par autoritatīvu balsi pašvaldību tiesību un ilgtspējīgas pilsētu attīstības jautājumos.

Nacionālā politika un NDP līderība

2003. gadā Leitons tika ievēlēts par Jaunās Demokrātu partijas (NDP) līderi. Viņa vadībā partija mēģināja paplašināt savu elektorātu ārpus tradicionālajām atbalsta bāzēm, uzrunājot jaunus vēlētājus un pievēršot plašāku uzmanību tādiem tematiem kā veselības aprūpes pieejamība, sociālā drošība, darba tiesību aizsardzība un ilgtspējīga enerģētika. Lai arī pirmajos gados pēc līderības uzņemšanās izaugsme bija pakāpeniska, Leitona harizma un spēja sazināties ar sabiedrību stiprināja NDP tēlu kā nopietnai progresīvai alternatīvai.

2011. gada vēlēšanas un politiskais trieciens

2011. gada federālajās vēlēšanās NDP zem Leitona vadības piedzīvoja ievērojamu panākumu — partija guva 103 vietas un kļuva par oficiālo opozīciju, kas Kanādas politiskajā priekšstatā bija būtisks pavērsiens. Īpaši dramatisks bija NDP sniegums Kvebekā, kur partija palielināja savas vietas no pavisam dažām uz aptuveni piecdesmit deviņām, novēršot Bloc Québécois varu šajā reģionā. Šis fenomens, ko medijos dēvēja par "oranžo viļņu" (Orange Wave), būtiski pārveidoja Kanādas parlamenta politisko karti un lika pārdomāt tradicionālo vēlētāju lojalitāti.

Slimība, pēdējie mēneši un mantojums

Leitona veselības problēmas kļuva par publisku tēmu pēdējo gadu laikā — viņam tika diagnosticēta vēža slimība, un, neskatoties uz ārstēšanos un atveseļošanās periodiem, veselības stāvoklis pasliktinājās. Pēc 2011. gada vēlēšanām Leitons turpināja vadīt partiju un īsu laiku bija oficiālās opozīcijas līderis, tomēr vēlāk viņam bija nepieciešama papildu medicīniskā uzmanība. Viņa nāve 2011. gada 22. augustā bija liels trieciens NDP un plašākai sabiedrībai. Pēc nāves viņa vārds bieži tika minēts kā simbols politiskajam optimisma un sabiedriskā angažēšanās garam; viņa atvadu vēstule, kuru noslēdza ar vārdiem "Love, Jack" (Latvijā plaši citēts beigu sveiciens), kļuva par emocionālu un personisku piemiņas liecību.

Privātā dzīve un turpinājums

Leitons bija precējies ar Olīviju Čovu, kura pati ir ievērojama sabiedriskā un politiskā figūra. Pāra kopīgā darbība un sabiedriskās iniciatīvas turpināja ietekmēt politisko dzīvi arī pēc Leitona nāves. Leitona politiskā mantojuma elements — spēja mobilizēt, iedvesmot jaunus cilvēkus iesaistīties politikā un uzstāties par sociālo taisnīgumu — joprojām atspoguļojas NDP un Kanādas progresīvās politikas diskursā.

Leitons tiek atcerēts kā harismātisks un empātisks līderis, kurš spēja pārvērst personisko pārliecību par politisku rīcību, un viņa dzīvesstāsts turpina kalpot par iedvesmas avotu daudzām jaunām politiskajām iniciatīvām un sabiedriskajām kustībām Kanādā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija Džeka Laitona profesija?

J: Kad viņš dzimis?

J: Kur viņš uzauga?

J: Kāda veida kampaņām viņš pievērsās, strādājot Toronto pašvaldības politikā?

J: Cik NDP deputātu tika ievēlēti Laitona vadībā 2008. gada vēlēšanās?

J: Kurā gadā viņš kļuva par NDP līderi?

J: Ar ko bija precējies Džeks Laitons?

Meklēt pēc burta