Žaks Lakāns — franču psihoanalītiķis un viņa galvenās teorijas

Žaks Lakāns — franču psihoanalītiķis: galvenās teorijas par spoguļattēlu, iztēles, simbolisko un reālo kārtu, objektu «maz a» un jouissance.

Žaks Lakāns (Jacques Lacan, 1901. gada 13. aprīlis, Parīze - 1981. gada 9. septembris, Parīze) bija franču psihoanalītiķis un psihiatrs. Viņš papildināja psihoanalīzi un filozofiju ar jaunām idejām. Dažas no šīm idejām ir spoguļattēls, trīs subjektivitātes kārtas (iztēles, simboliskais un reālais), objekts maz a un jouissance. No 1953. līdz 1981. gadam viņš katru gadu uzstājās semināros. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados viņš ietekmēja daudzus franču intelektuāļus. Viņš runāja arī par atgriešanos pie Zigmunda Freida idejām. Viņš sevi dēvēja par freidistu (Freida sekotāju).

Biogrāfija īsi

Žaks Lakāns bija dzimis Parīzē 1901. gadā. Studējis medicīnu un psihiatriju, viņš kļuva par analītiķi un aktīvi darbojās psihoanalītiskajā kustībā. 1953. gadā sākās viņa leģendārie semināri, kuros viņš regulāri diskutēja par teoriju, klīnisko praksi un valodas lomu subjektivitātē. 1964. gadā viņš nodibināja École Freudienne de Paris, kas kļuva par svarīgu platformu viņa ideju izplatīšanai. Lakāna darbi un lekcijas radīja gan plašu atbalstu, gan asas debates; viņš bija viena no centrālajām figūrām franču intelektuālajā dzīvē līdz savai nāvei 1981. gadā.

Galvenās idejas un teorijas

Lakāns pārskatīja un paplašināja Freida idejas, akcentējot valodas, simbolisko struktūru un attiecību ar citiem lomu cilvēka psihē. Viņa pieeja bieži tiek raksturota kā griešanās atpakaļ pie Freida, taču vienlaikus arī dziļākais hermeneitiskais un strukturālais tulkojums.

• Spoguļattēla (mirror stage) — Lakāns aprakstīja stadiju, kad mazs bērns apjauš savu sejas atspulgu kā vienotu ķermeņa viedu. Šis atpazīšanas brīdis veido esam (ego) pamatus un pieder pie iztēles kārtas: es tiek saformēts attiecībā uz attēlu, bet vienlaikus tajā ir ilūzija par vienotību, kas kontrastē ar subjektīvās pieredzes fragmentaritāti.
• Trīs kārtas: iztēles, simboliskais un reālais — pēc Lakāna cilvēka psihiskā dzīve tiek organizēta šajās trīs kārtās:
  • Iztēles (Imaginary) — attiecības, attēli un identifikācijas; šeit rodas es kā attēls.
  • Simboliskais (Symbolic) — valoda, likumi, sociālās attiecības un Lielais Cits; tas ir nozīmju un noteikumu lauks, kas strukturē subjektu.
  • Reālais (Real) — tas, kas nevar tikt simbolizēts vai pilnībā izteikts vārdos; reālais parādās kā trūkums, traums vai tas, kas traucē pilnīgai nozīmju sistēmai.
• Objekts petit a (objekts maz a) — Lakāna jēdziens, kas apzīmē trūkstošo objektu vai to, kas izraisa vēlmi. Tas nav konkrēts priekšmets, bet funkcija, kas uztur vēlmi, radot nepārtrauktu tieksmi uz kaut ko nepiepildāmu.
• Jouissance — termins, ko Lakāns izmanto, runājot par pāri robežām ietilpstošu baudu vai ciešanām; tas nav vienkārši patika, bet uztraukums/ārtelpa, ko valoda un simboliskās struktūras nevar pilnībā aptvert.
• Valodas un simboliskā kārta — Lakāns uzsvēra, ka cilvēka psihe tiek konstituēta caur valodu: subjekts ienāk simboliskajā kārtā, kur tiek nosprausti likumi, lomas un attiecības ar citiem.

Klīniskā prakse un metode

Lakāns bija zināms ar savām neparastajām darba metodēm — īsajām sesijām, īpašu uzmanību runai un asociācijām, kā arī analītiskā darba fokusu uz valodas struktūrām. Viņa semināri kļuva par vietu, kur tika apspriesti gan klīniskie gadījumi, gan teorētiskie eksperimenti.

Ietekme un kritika

Lakāna idejas būtiski ietekmēja psihoterapiju, literatūras teoriju, filozofiju, kultūras studijas un kritisko domāšanu īpaši Francijā. Viņa domas ietekmēja dažādus intelektuāļus, teorētiskās skolas un mākslinieku pieejas. Tajā pašā laikā viņš tika kritizēts par sarežģītu un stilistiski grūti pieejamu leksiku, kā arī par pretrunīgu attieksmi pret tradicionālajām analītiskajām institūcijām. Daži viņa paņēmieni — piemēram, sesiju saīsināšana — radīja polemiku psihoanalītiskajā kopienā.

Svarīgākie darbi

• Écrits (1966) — rakstu krājums, kas apkopo daļu no Lakāna teorētiskā mantojuma.
• Gadu gaitā nolasītie semināri (1953–1981) — tie satur plašu materiālu par lakānisma attīstību un tiek izmantoti kā galvenais avots viņa domas studēšanai.

Nobeigums

Žaks Lakāns ir viena no centrālajām figūrām 20. gadsimta psihoanalīzē, kura darbs savienoja Freida atklājumus ar valodas un struktūru analīzi. Viņa teorijas par spoguļattēlu, simbolisko un reālo kārtu, kā arī par objet petit a un jouissance joprojām ietekmē gan klīnisko praksi, gan dažādas humanitātes zinātnes, radot gan inspirāciju, gan diskusijas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Žaks Lakāns?

J: Ko Žaks Lakāns ir devis psihoanalīzei un filozofijai?

J: Cik ilgi Žaks Lakāns runāja semināros?

J: Ko Žaks Lakāns ietekmēja 60. un 70. gados?

J: Ko Žaks Lakāns aizstāvēja kā atgriešanos pie viņa idejām?

J: Kā Žaks Lakāns sevi dēvēja?

Meklēt pēc burta