Džeimss Bredlijs (1693–1762) — angļu astronoms, zvaigžņu aberācijas atklājējs

Džeimss Bredlijs (1693–1762) — angļu astronoms, zvaigžņu aberācijas atklājējs; viņa novērojumi apliecināja Kopernika heliocentrismu un mainīja astronomijas vēsturi.

Džeimss Bredlijs FRS (1693 — 1762. gada 13. jūlijs) bija angļu astronoms, kurš ar saviem precīzajiem novērojumiem ievērojami veicināja ne tikai praktisko astronomiju, bet arī teorētisko izpratni par Zemes un gaismas kustību. Viņš dzimis Šērbornā, Glosteršīrā, Anglijā. Bredlijs ieguva izglītību Northleach ģimnāzijā un Balliol koledžā Oksfordā. Viņš saņēma bakalaura grādu 1714. gadā un maģistra grādu 1717. gadā.

Pēc studijām viņš kļuva par garīdznieku un saņēma ienākumus Bridstovā, Hērefordšīrā. Pateicoties draudzībai un sadarbībai ar Edmondu Halliju, 1718. gadā viņš tika ievēlēts par Karaliskās biedrības biedru. Viņš 1721. gadā uzsāka akadēmisko karjeru Oksfordā, kļūstot par profesoru Oksfordā. 1742. gadā Bredlijs nomainīja Edmondu Halliju kā Karaliskās observatorijas Grinvičas galveno astronomu (Astronomer Royal) un šo amatu pildīja līdz pat savai nāvei 1762. gadā.

Galvenie atklājumi un novērojumi

Visplašāk pazīstams Bredlijs ir ar zvaigžņu aberācijas atklājumu. 1728.—1729. gadā, balstoties uz rūpīgiem un ilgtermiņa novērojumiem, viņš konstatēja, ka zvaigžņu redzamā novietne mainās gada gaitā tādā veidā, kas nav izskaidrojams ar vienkāršu paralaksi vai vietējām instrumenta kļūdām. 1729. gadā viņš publicēja šo atklājumu — zvaigžņu aberāciju — un izskaidroja to kā sekas divu faktoru kombinācijai: Zemes orbītā esošai kustībai ap Sauli un gaismas ierobežotajai ātrumam. Aberācijas maksimālā vērtība ir aptuveni 20,5 loksekundes, un no tās atklājas, ka gaismas ceļojums un Zemes ātrums kopā rada redzamo novirzi zvaigžņu pozīcijās. Šis rezultāts deva spēcīgu, tiešu novērojumu pierādījumu tam, ka Zeme riņķo ap Sauli, tātad Tas atbalstīja Kopernika heliocentrisko modeli.

Vēlāk Bredlijs atklāja arī Zemes ass nelielo svārstību, ko sauc par nutāciju — 18,6 gadu ilguma mazu svārstību virs galvenā precesijas griešanās. Šo parādību viņš publicēja 1748. gadā, un tā palīdzēja precizēt ilgtermiņa teorijas par Zemes orientācijas izmaiņām debess virzienā. Nutācijas atklāšana nāca no pastiprinātas uzmanības nelielām periodiskām novirzēm, kas neatbilstu tikai aberācijas vai precesijas modeļiem.

Darba metodes un ietekme

Bredlijs bija pazīstams ar savu rūpīgo un metodiisko pieeju: viņš izmantoja precīzus instrumentus, regulāri veica atkārtotus novērojumus un rūpīgi analizēja datus, lai izslēgtu instrumentālās kļūdas. Viņa atklājumi deva būtisku impulsu astronomijas attīstībai, jo tie sniedza tiešu novērojumu apstiprinājumu heliocentriskajai shēmai un lika pārskatīt debess mehānikas modeļus.

Apmeklējumi, apbalvojumi un mantojums

Par saviem pētījumiem Bredlijs saņēma atzinību gan no Karaliskās biedrības, gan no plašākas zinātniskās sabiedrības. Par savu atklājumu viņš saņēma Karaliskās biedrības Kopleja medaļu. Kā Grinvičas observatorijas vadītājs viņš turpināja uzlabot observatorijas darbu un instrumentus, kā arī audzināja nākamos astronomus.

Bredlija darbi ir atsauce ikvienam, kas nodarbojas ar precīzu pozicionālo astronomiju, un viņa atklājumi — gan aberācija, gan nutācija — joprojām ir nozīmīga daļa no astrometrijas vēstures. Viņa novērojumu precizitāte un uzmanība detaļām padarīja viņu par vienu no 18. gadsimta vadošajiem astronomiem.

Viņš mira 1762. gada 13. jūlijā, atstājot bagātīgu mantojumu observatorisko datu, publikāciju un metožu veidā, kas ietekmēja astronomijas attīstību gan Lielbritānijā, gan Eiropā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Džeimss Bredlijs FRS?

J: Kādu izglītību viņš ieguva?

J: Kā viņš kļuva par Karaliskās biedrības biedru?

J: Kādu amatu viņš ieņēma Karaliskajā observatorijā Grinvičā?

J: Ar kādu atklājumu viņš ir vispazīstamākais?

J: Kādu balvu viņš saņēma par šo atklājumu?

Meklēt pēc burta