Copley medaļa
Kopleja medaļu piešķir Karaliskā biedrība par nozīmīgākajiem zinātniskajiem atklājumiem.
Pirmo reizi to piešķīra 1731. gadā. To piešķīra par "nozīmīgāko zinātnisko atklājumu vai par lielāko ieguldījumu, kas gūts eksperimentā". Koplija medaļa ir pasaulē vecākā zinātniskā balva, un to piešķīra 170 gadus pirms pirmās Nobela prēmijas.
Starp ievērojamākajiem laureātiem ir Džeimss Kuks, Bendžamins Franklins, Viljams Heršels, Džons Hanters, Kārlis Frīdrihs Gauss, Čārlzs Darvins, Maikls Faradejs, Dmitrijs Mendeļejevs, Alberts Einšteins, Makss Planks un Frānsiss Kriks. Nesenie laureāti ir bijuši:
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Koplija medaļa?
A: Koplija medaļa ir apbalvojums, ko piešķir Karaliskā biedrība par nozīmīgākajiem zinātniskajiem atklājumiem.
J: Kad to pirmo reizi piešķīra?
A.: Pirmo reizi Koplija medaļu pasniedza 1731. gadā.
J: Kādiem kritērijiem jāatbilst, lai saņemtu medaļu?
A: Lai saņemtu medaļu, personai ir jābūt veikušai vai nu "nozīmīgāko zinātnisko atklājumu, vai arī par vislielāko eksperimenta ieguldījumu".
J: Cik ilgi tā tiek pasniegta?
A: Koplija medaļa ir pazīstama jau vairāk nekā 170 gadus, jo to piešķīra 170 gadus pirms pirmās Nobela prēmijas.
J: Kas ir daži ievērojami šīs balvas ieguvēji?
A: Starp ievērojamākajiem šīs balvas laureātiem ir Džeimss Kuks, Bendžamins Franklins, Viljams Heršels, Džons Hanters, Kārlis Frīdrihs Gauss, Čārlzs Darvins, Maikls Faradejs, Dmitrijs Mendeļejevs, Alberts Einšteins, Makss Planks un Frānsiss Kriks.
Vai ir kādi neseni šīs balvas ieguvēji?
A: Jā - starp neseniem šīs balvas ieguvējiem ir arī tekstā minētie.
