Džeimss Braids (James Braid) — skotu ķirurgs un mūsdienu hipnozes tēvs

Džeimss Braids — skotu ķirurgs un mūsdienu hipnozes tēvs: hipnozes atklājumi, suģestija terapija un ietekme uz medicīnu. Uzzini viņa pētījumus un mantojumu.

Džeimss Braids (1795–1860) bija skotu ķirurgs un pētījumu pionieris, kuru bieži sauc par mūsdienu hipnozes tēvu. 1841. gadā viņš redzēja Šarla Lafontēna (Charles Lafontaine) mesmerisma paraugdemonstrējumu un sāka paša spēkiem sistemātiski izpētīt šos fenomenu. Atšķirībā no mesmerisma Braids uzsvēra, ka transam līdzīgais stāvoklis — ko viņš sauca par hipnozi — ir psihofizioloģisks prāta stāvoklis, nevis rezultāts no kādas ārējas «magnētiskās» vielas vai dzīvnieku magnētisma pārnesei. Viņš bija viens no pirmajiem, kas argumentēja pret mistiskām vai okultām skaidrojuma formām un mēģināja noskaidrot fenomenu zinātniski un klīniskā praksē.

Metodes un novērojumi

Braids aprakstīja, ka hipnotiska stāvokļa izraisīšanai pietiek ar uzmanības koncentrēšanu — piemēram, ja pacients skatās uz nelielu, spilgtu priekšmetu vai punktu. Viņš arī novēroja, ka tajā brīdī var rasties izmaiņas pulsā un asinsrites, kā arī citās fizioloģiskās funkcijās. Hipnotiskā stāvoklī pacients bija īpaši uzticīgs ieteikumiem (suģestijām) — bieži viņš tos neatcerējās, kad atgriezās pilnīgā nomodā. Braids izstrādāja praktiskas procedūras, kā droši un mērķtiecīgi pielietot šo stāvokli ārstniecībā, tostarp kā palīglīdzekli pret sāpēm un dažām funkcionālām slimībām.

Teorijas un terminoloģija

1843. gadā Braids publicēja darbu par nervu gulēšanu, kurā mēģināja sistematizēt savas atziņas par hipnozes fizioloģiju. Viņš ieviesa terminoloģiju, kas vēlāk attīstījās — viņa rakstos parādās jēdzieni, kas kļuva par pamatu mūsdienu hipnoterapeitiskajai valodai. Braids uzsvēra, ka hipnozes pamatā ir nervu sistēmas darbības izmaiņas un ideju (t. s. suģestiju) iedarbība uz tām, nevis kādas ārējas, mistiskas spējas pārnese.

Klīniskā prakse un publicētie darbi

Braids sāka izmantot hipnozi un suģestiju kā terapeitisku līdzekli saviem pacientiem — gan nervu un psihiskiem simptomiem, gan dažreiz sāpju mazināšanai operāciju laikā. Viņa darbi bija gan teorētiski, gan ilustrēti ar klīniskajiem gadījumiem, sniedzot praktiskas vadlīnijas ārstiem, kuri vēlējās šo metodi izmēģināt.

Braids par saviem pētījumiem un idejām sarakstīja vairākus svarīgus darbus:

• Neurypnology, or, The Rationale of Nervous Sleep (1843) — viņa galvenais darbs, kurā sistematizēti aprakstīta hipnozes teorija, izraisīšanas paņēmieni un iespējamā klīniskā izmantošana.
• "Prāta vara pār ķermeni" (1846) — populārāka rakstura darbs, kurā aplūkotas suģestijas un to ietekme uz ķermeni un slimībām.
• Maģija, burvestības, dzīvnieku magnētisms, hipnoze un elektrobioloģija (1852) — kritiska polemiķa raksts, kur Braids salīdzina dažādus skaidrojumus un aizstāv zinātnisku pieeju.
• Hipnotiskā terapija, ilustrēta ar gadījumiem (1853) — klīnisku gadījumu apraksti, kas demonstrē metodes praktisko pielietojumu.

Ietekme un pēcteči

Braids darbu tālāk attīstīja dažas ārstu grupas, ko Parīzē dēvēja par "Braidistiem". Viņa idejas ietekmēja gan Francijas, gan citas Eiropas pētniekus, un neirologa Ž. M. Šarko vadībā hipnozes izpēte Parīzē ieguva lielāku zinātnisku uzmanību, padarot to plašāk pieņemamu kā pētāmu fenomenu. Vēlāk attīstījās dažādas skolas un pieejas (piem., Salpetriēras un Nansijas skolas), bet Braids tiek atzīts par vienu no galvenajiem, kuri pārvērta hipnozi no mesmerisma par modernu klīnisku un pētniecisku disciplīnu.

Biogrāfija — īsi fakti

Viņš dzimis Portmūkā, Skotijā. Parasti norāda dzimšanas gadu 1795. Braids turpināja medicīnisko izglītību un kļuva par ķirurgu, aktīvi nodarbojoties ar klīnisku praksi un pētījumiem. Viņš nomira 1860. gadā slimības dēļ Čorltonā pie Medloka, Mančestrā. Braids atstāja nozīmīgu mantojumu — gan praksē, gan literatūrā —, un viņa darbi joprojām tiek minēti hipnozes vēsturē un hipnoterapijas pamatdokumentos.

Meklēt pēc burta