Hipnoze: definīcija, veidi un pielietojums

Hipnoze: uzzini definīciju, galvenos veidus un praktisko pielietojumu — hipnoterapija, pašsugestija un skatuves hipnoze mūsdienu skatījumā.

Autors: Leandro Alegsa

22-01-2026 11:04

Hipnoze ir "transa stāvoklis, ko raksturo ārkārtēja iespaidojamība, relaksācija un pastiprināta iztēle". Tas ir izmainīts apziņas stāvoklis.

Parasti viena persona ("hipnotizētājs") runā ar otru ("hipnotizējamo") īpašā veidā, kas ieved hipnotizējamo transā. Kamēr subjekts atrodas šajā stāvoklī, viņu var ietekmēt ar ieteikumiem. Hipnotizētājs var viņam pateikt, lai viņš aizmirst savu vārdu vai ka telpā ir karsts (viņš sāks svīst), vai ka viņš ir kāds cits. Hipnotiskos ieteikumus var sniegt hipnotizētājs subjekta klātbūtnē vai arī tos var sniegt pats subjekts ("pašsugestija" vai "autosugestija"). Hipnozes izmantošanu terapeitiskos nolūkos dēvē par "hipnoterapiju", bet tās izmantošanu izklaides nolūkā auditorijai - par "skatuves hipnozi".

Pretēji izplatītam maldīgajam priekšstatam, ka hipnoze ir bezsamaņas forma, kas līdzinās miegam, daži mūsdienu pētījumi liecina, ka hipnotizētās personas ir pilnībā nomodā un koncentrē uzmanību, attiecīgi samazinot perifērisko apziņu. Turklāt hipnotizētie biežāk reaģē uz ieteikumiem. Tomēr hipnozes laikā hipnotizēto personu uzvedība tik ļoti pārsniedz parasto koncentrēto uzmanību, ka vairāk tiek lietots apzīmējums "izmainīts apziņas stāvoklis".

Kas ir hipnoze un kā tā darbojas

Hipnoze ir stāvoklis, kurā uzmanība ir sašaurināta un uzmanība ir pagriezta iekšup. Cilvēks saglabā modrību, taču izmainās uztvere, atmiņa un spēja reaģēt uz ieteikumiem. Neeksistē vienots skaidrojums par mehānismu, taču neirozinātnes pētījumi rāda, ka hipnoze ietekmē uzmanības tīklus, izpildfunkcijas daļas smadzenēs un savienojumus starp kognitīvajām un emocionālajām struktūrām. Tas palīdz paskaidrot, kā hipnoze var mazināt sāpju sajūtu, mainīt emocionālas reakcijas un veicināt uzvedības maiņu.

Hipnozes veidi un tehnikas

Klasicā (direktā) indukcija — hipnotizētājs sniedz skaidrus, tiešus ieteikumus (piem., "tagad jūs jutīsieties mierīgi").
Eriksona pieeja — izmanto nemanāmus, metaforiskus ieteikumus un stāstus; noderīga psihoterapijā, jo strādā ar indivīda resursiem un motivāciju.
Pašhipnoze (autosugestija) — persona iemācās ievest sevi transā un lietot ieteikumus neatkarīgi.
Skatuves hipnoze — izklaidējoša forma, kurā demonstrē ietekmi uz brīvprātīgajiem; parasti izmanto dramatizāciju un izvēlētos ļoti sugestīvus cilvēkus.
Hipnoterapija — terapeitiska hipnozes izmantošana specifisku problēmu risināšanā, bieži apvienojot to ar psihoterapeitiskām tehnikām.

Pielietojums medicīnā un psihoterapijā

Hipnozi plaši izmanto kā papildterapiju dažādām problēmām. Piemēri:

Sāpju vadība: akūtu un hronisku sāpju mazināšana, pre- un postoperatīva rehabilitācija.
Anksiozitāte un stresa traucējumi: atvieglo simptomus, īpaši kombinācijā ar kognitīvi biheiviorālo terapiju.
Fobijas un traumas: hipnoze var palīdzēt desensibilizācijā un kognitīvo pārstrukturēšanā, taču darbs ar traumām prasa kvalificētu speciālistu.
Atkarību pārtraukšana: piemēram, smēķēšanas samazināšanai ir jaukti rezultāti — dažiem cilvēkiem palīdz, citam ne.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi: zarnu sindroma (IBS) simptomu mazināšanai ir atbalstoši pierādījumi.
Trauma atmiņas un atcerēšanās: hipnoze var mainīt atmiņu kvalitāti; tomēr tā nav drošs veids, lai "atgūtu" aizmirstas atmiņas, jo pastāv viltus atmiņu risks.
Dzemdības un odontoloģija: lieto relaksācijai un sāpju vadībai (piem., hipnoze dzemdībās vai zobārstniecībā).

Ko gaidīt hipnozes sesijā

Sesija parasti sākas ar sarunu (anamneze, mērķi, gaidas).
Tiek izmantotas relaksācijas un uzmanības sašaurināšanas tehnikas, lai ievestu transā.
Seko mērķtiecīgi ieteikumi (pārliecības maiņa, simptomu mazināšana, uzvedības mērķi).
Sesijas beigas parasti ietver "atvedināšanu atpakaļ" no transa un debriefingu.
Ilgums var būt no 20 līdz 90 minūtēm; nepieciešamo sesiju skaits atkarīgs no problēmas un reakcijas.

Drošība, ētika un ierobežojumi

Hipnoze ir vispārīgi droša, ja to vada kvalificēts speciālists, tomēr ir svarīgi ņemt vērā:

Jābūt informētai piekrišanai un skaidriem mērķiem.
Nav ieteicama neapmācītu personu veikta intensīva hipnoze pacientiem ar smagu psihotisku traucējumu vai nekontrolētām trauksmes epizodēm.
Pastāv risks izraisīt pastiprinātas emocijas, galvassāpes, reiboni vai viltus atmiņas, ja tiek neveikta piesardzīgi.
Hipnotizētājs nedrīkst 'kontrolēt prātu' pret personas gribu — cilvēki parasti nereaģēs uz ieteikumiem, kas nopietni pretrunā ar viņu morāles uzskatiem vai pamata drošības jutīgumu.

Mīti un fakti

Mīts: hipnoze ir gulēšana vai bezsamaņa. Fakts: cilvēks parasti ir nomodā un fokuss ir sašaurināts.
Mīts: hipnozē var pateikt cilvēkam darīt jebko. Fakts: ietekme atkarīga no personas motivācijas un morāles; nevar piespiest pret gribu.
Mīts: hipnoze vienmēr "atcerēšanās" palīdz atgūt aizmirstas atmiņas. Fakts: hipnoze var padarīt atmiņas uztveramākas, bet arī palielina viltus atmiņu risku.

Kā izvēlēties speciālistu

Meklējiet licencētu psihoterapeitu vai medicīnas speciālistu, kuram ir papildapmācība hipnoterapijā. Jautājiet par pieredzi konkrētās problēmas ārstēšanā, darba metodēm un gaidāmiem rezultātiem. Ja iespējams, izvēlieties speciālistu, kas sadarbojas ar medicīnas vai psiholoģijas iestādi.

Kopumā hipnoze ir noderīgs rīks plašā pielietojumu spektrā, it īpaši kā papildterapija sāpju vadībā, trauksmes mazināšanā un noteiktu funkcionālu traucējumu ārstēšanā. Tomēr tās efektivitāte ir atkarīga no individuālajām īpašībām, terapeita prasmēm un ārstēšanas konteksta — tā nav universāls risinājums visos gadījumos.

Žans Martēns Šarko (Jean-Martin Charcot) no Parīzes Salpetjēra slimnīcas demonstrē hipnozi pacientam, kuru atbalsta viņa asistents.

1857. gada reklāmas plakāts: "Tūlītējs miegs. Dažādi paralīzes efekti, daļēja un pilnīga katalepsija, daļēja vai pilnīga pievilkšanās. Freno magnētiskie efekti... Muzikālā ekstāze... nejūtīgums pret fiziskām sāpēm un tūlītēja pamošanās... magnētiskā spēka pārnese uz citiem...".

Atskaņot multivides Hipnozes un patoloģiskās psiholoģijas foto pētījumi ( 1938)

Hipnoterapija

Hipnoterapija ir tad, kad hipnoterapeits izmanto hipnozi, lai palīdzētu subjektam emocionāli izveseļoties vai izārstēt slimu prātu. Hipnoterapija ir terapijā izmantota hipnoze.

Hipnozi var veikt arī viena persona, darbojoties atsevišķi. Tad viņš darbojas gan kā hipnotizētājs, gan subjekts. To sauc par "pašhipnozi" vai dažkārt par "autosugestiju". Dažos gadījumos tā ir vienkārši transa izmantošanas forma.

Vēsture

Senās sabiedrības

Gandrīz visās pirmmūsdienu sabiedrībās bija prakses, kas līdzinājās hipnozei. Bieži vien sabiedrībā īpaša persona (burvis, šamanis, priesteris...) vadīja ceremoniju. Ceremonijā varēja izmantot burvestības (burvestības), dziedājumus, atkārtojošu mūziku, prātu mainošas vielas, tumsu, uguni un citus apstākļus. Mērķis bija ievest cilvēku vai grupu mainītā prāta stāvoklī, piemēram, transā. Pat tādās izglītotās sabiedrībās kā Senajā Grieķijā bija parādības, kas atgādina hipnozi. Delfu orākuls, izsakot savas slavenās pareģojumus, atradās sava veida transā. Vai tā bija pašhipnoze vai vienkārši vulkāniskās gāzes iedarbība, nekad nebūs zināms.

Rietumu sabiedrības

Šķiet, ir daudz ideju par to, kā sākās hipnoze. Vēsturiskie dati mūsdienu Eiropā sākas ar Franča Mesmera darbu, lai gan viņš vārdu "hipnoze" neizdomāja. Mesmers un viņa sekotāji nodarbojās ar to, ko sākumā sauca par "dzīvnieku magnētismu", bet vēlāk - par hipnotizēšanu. Viņa darba apraksti neatstāj šaubas par to, ka viņš pats bija atklājis to, ko mēs tagad saucam par "hipnozi".

Vārdi hipnoze un hipnoze ir atvasināti no termina neirohipnoze (nervu miegs), ko ap 1841. gadu izveidoja skotu ķirurgs Džeimss Braids. Braids savu praksi balstīja uz H. Braida izstrādāto praksi, bet atšķirīgi izprata, kā šī procedūra darbojas.

Galvenie atklājumi hipnozes jomā tika izdarīti 1842. gadā, kad Braids sāka pētīt tās iedarbību. Viņš neuzskatīja, ka hipnozes cēlonis ir "mesmerisms", un galu galā uzskatīja, ka transs ir tikai "nervu miegs". 1843. gadā viņš par to uzrakstīja grāmatu ar nosaukumu "Neurypnologija". Šajā grāmatā Braids aprakstīja hipnozi kā fiziskas relaksācijas stāvokli, ko pavada un izraisa prāta koncentrēšanās ("abstrakcija").

Metode

Hipnoze tiek izmantota baiļu, atkarību, emocionālu problēmu, sāpju kontroles, stresa u. c. ārstēšanai.

Lai veiktu hipnozi, hipnotizētājam ir jāveic divas lietas. Pirmkārt, viņam jāievada hipnotizējamais transā. Otrkārt, viņam ir jānovada subjekts transa procesā (terapijas vai kāda cita vajadzīgā efekta nolūkā). Bieži vien viņš pārslēdzas starp šīm darbībām, vispirms pārliecinoties, ka subjekts ir atbilstošā prāta stāvoklī, un pēc tam vadot viņu cauri procesam. Šie soļi atkārtojas cikliski visu laiku.

Transā subjekts nepieņem lēmumus par hipnotizētāja ieteikumu patiesumu: Ja transs ir sasniegts - un tas tā nav vienmēr -, subjekts pieņems kā patiesu visu, ko hipnotizētājs saka, ja vien tas nav pretrunā ar subjekta dziļākajiem uzskatiem. Tā ir hipnozes būtība: ievest subjektu transā, lai viņš pieņemtu ieteikumus.

Skatuves hipnotizētāji no labiem hipnotizējamiem panāk patiesi apbrīnojamus efektus: viņi var likt viņiem aizmirst savu vārdu, noticēt, ka viņi ir kāds cits, likt viņiem redzēt cilvēkus, kuru tur nav, likt aizmirst burtus vai ciparus utt. Tas notiek tāpēc, ka subjekts aktīvi seko hipnotizētāja ieteikumiem, jo viņš uzticas hipnotizētājam un uzskata, ka tas ir droši. Ja uzticība tiek salauzta vai subjekts uzskata, ka tas nav droši, subjekts var izkļūt no transa.

Hipnoze patiesībā nav hipnotizētāja spēks. Tā vietā spēks ir hipnotizējamā prātā. Hipnotizētājs vienkārši zina, kā vadīt subjektu transā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir hipnoze?

A: Hipnoze ir izmainīts apziņas stāvoklis, ko raksturo ārkārtēja iespaidojamība, relaksācija un pastiprināta iztēle.

J: Kas parasti piedalās hipnozes procesā?

A: Viena persona, hipnotizētājs, runā ar citu personu, hipnotizējamo, īpašā veidā, kas ieved hipnotizējamo transā.

J: Kas notiek ar hipnotiskā stāvoklī esošu cilvēku?

A.: Subjektu var ietekmēt ar ieteikumiem. Hipnotizētājs var likt subjektam aizmirst savu vārdu vai to, ka telpā ir karsts (kas var likt subjektam sākt svīst), vai arī to, ka viņš ir kāds cits.

J: Kā var sniegt hipnotiskus ieteikumus?

A: Hipnotiskos ieteikumus var sniegt hipnotizētājs subjekta klātbūtnē vai arī tos var sniegt pats hipnotizētājs.

J: Kā sauc hipnozes izmantošanu terapeitiskos nolūkos?

A: Hipnozes izmantošanu terapeitiskos nolūkos sauc par hipnoterapiju.

J: Kāda ir atšķirība starp hipnoterapiju un skatuves hipnozi?

A: Hipnoterapiju izmanto terapeitiskos nolūkos, bet skatuves hipnozi izmanto izklaidei publikas priekšā.

J: Vai hipnozes laikā hipnotizējamie ir pilnībā bezsamaņā?

Atbilde: Nē, pretēji izplatītiem maldīgiem priekšstatiem, mūsdienu pētījumi liecina, ka hipnotizētās personas ir pilnībā nomodā un koncentrē uzmanību, attiecīgi samazinot perifērisko apziņu. Subjektiem ir arī pastiprināta reakcija uz ieteikumiem. Tomēr hipnozes laikā hipnotizēto personu uzvedība tik ļoti pārsniedz parasto koncentrēto uzmanību, ka vairāk tiek lietots apzīmējums "izmainīts apziņas stāvoklis".

Meklēt