Džeimss Džoiss — īru modernisma rakstnieks, apziņas plūsmas pionieris

Iepazīstiet Džeimsu Džoisu — īru modernisma meistaru un apziņas plūsmas pionieri; dziļas analīzes, Dublinas stāsti un viņa ietekme mūsdienu literatūrā.

Džeimss Džoiss (īru: Séamus Seoighe) (1882. gada 2. februāris - 1941. gada 13. janvāris) bija īru rakstnieks un modernisma kustības dzejnieks. Viņš dzimis un uzauga Dublinā, Īrijā, taču lielāko daļu pieaugušā mūža pavadīja ārzemēs — dzīvodams galvenokārt Itālijā, Šveicē un Francijā. Džoiss bija pazīstams ar intelektuālo ziņkāri, valodu spēlēm un literāru eksperimentēšanu. Acu bojājumu dēļ viņš nēsāja acu plāksteri un pieredzēja vairākas acu operācijas, kas būtiski ietekmēja viņa dzīvi un darbu; vispārīgi runājot, viņam bija nopietnas redzes problēmas.

Īss dzīves un karjeras pārskats

Džoiss mācījās jezuītu skolās un pēc tam University College Dublin, kur iepazinās ar plašu literāro un intelektuālo vidi. 1904. gadā viņš apprecējās ar Noru Barnaklu (Nora Barnacle) un drīz vien pārstāja pastāvīgi dzīvot Īrijā. Viņa daiļrade attīstījās no reālistiskiem un novērojošiem stāstiem uz arvien eksperimentālākiem tekstiem, kuros tiek pētīta cilvēka apziņa, valoda un atmiņa.

Darba stils un nozīmīgākās iezīmes

Viņa grāmatas ir rakstītas īpašā stilā. Sākumā viņš rakstīja tā, lai ļoti precīzi aprakstītu, kāda ir dzīve, īso stāstu krājumā "Dublinieši". Nākamajā grāmatā "Mākslinieka portrets kā jaunībā" viņš sāka jaunu stilu. To sauc par apziņas plūsmu, kas ir visu varoņa domu rakstīšana. Apziņas plūsma (stream of consciousness) Džoisa darbos parādās kā brīvā domas plūsma, kas mēdz pārkāpt gramatiskās normas, mijiedarboties ar iekšējiem monologiem, atmiņām un teksta stilistiskām variācijām.

Džoiss plaši izmantoja valodu kā materiālu: viņa tekstos ir joki, vārdu spēles, neologismi un citātu kolāžas no dažādām valodām un žanriem. Viņa darbi pēta tēmas kā identitāte, izraidītība, reliģija, seksualitāte, nacionālā atmiņa un mākslinieka attīstība. Šie paņēmieni būtiski ietekmēja 20. gadsimta literatūru un iedvesmoja daudzus citus rakstniekus visā pasaulē.

Svarīgākie darbi un to nozīme

Dažas Džoisa sarakstītās grāmatas:

• Dublinieši (Dubliners, 1914) — īso stāstu krājums, kurā autors precīzi un bieži ironiski attēlo Dublinas pilsētas dzīvi un tās iedzīvotāju likteņus.
• Mākslinieka portrets kā jaunībā (A Portrait of the Artist as a Young Man, 1916) — pusautobiogrāfisks romāns par jaunā cilvēka garīgo, intelektuālo un māksliniecisko augšanu; tajā redzams pārejas posms uz apziņas plūsmas tehniku.
• Ulysses (1922) — Džoisa slavenākais darbs, publicēts pirmoreiz Parīzē. Romāns modernā, eksperimentālā stilā attēlo vienu dienu Dublinas dzīvē (16. jūnijs), izmantojot dažādus stilus un iekšējo monologu tehniku. Grāmata izraisīja skandālus un cenzūru, taču vēlāk kļuva par modernisma virsotni un ļoti ietekmēja literatūru.
• Finnegans Wake (1939) — ļoti eksperimentāls, daļēji sapņu valodai līdzīgs teksts, kas izmanto daudzvalodīgas vārdu spēles un brīvu, asociatīvu narāciju; bieži uzskatīts par vienu no grūtāk lasāmiem, bet nozīmīgākajiem 20. gadsimta literārajiem darbiem.

Ietekme un mantojums

Džoiss uzskatāms par apziņas plūsmas tehnikas pionieri un vienu no centrālajiem modernisma rakstniekiem. Viņa eksperimentēšana ar valodu, struktūru un stāstījuma iespējām paplašināja romāna un īsā stāsta žanru robežas. Viņa darbi ietekmēja tādus rakstniekus kā Virginia Woolf, William Faulkner, Marcel Proust un daudzus citus, kā arī turpina būt studiju un interpretāciju avots literatūras pētījumos.

Vēl daži fakti

• Ulysses pirmoreiz publicēja Sylvija Bīča (Sylvia Beach) Parīzes grāmatnīcā, un tas saskārās ar cenzūru un tiesvedībām Anglijā un ASV — aizliegumi pakāpeniski tika atcelti 20. gadsimta 20.–30. gados.
• Džoiss un viņa sieva Nora Barnacle daudzus gadus dzīvoja emigrācijā; viņu bērni bija Lucia un Giorgio. Lucia vēlāk cieta no garīgām veselības problēmām un saņēma ārstēšanu un aprūpi.
• Džeimss Džoiss mira 1941. gadā Cīrihē pēc operācijas; viņš atstāja dziļu un ilgstošu literāro mantojumu.

Ja vēlaties, varu pievienot plašāku bibliogrāfiju, hronoloģisku dzīves gaitu vai detalizētāku analīzi par konkrētiem Džoisa teksta fragmentiem un viņa valodas paņēmieniem.

Meklēt pēc burta