Džeimss Džoiss — 'Mākslinieka portrets jaunībā': romāns par Stīvenu Dedalu

Džeimss Džoiss — "Mākslinieka portrets jaunībā": aizraujošs romāns par Stīvenu Dedalu, Dublinā topošo rakstnieku, rakstīts apziņas plūsmas stilā.

Īru rakstnieka Džeimsa Džoisa romāns "Mākslinieka portrets jaunībā". Pirmo reizi kā grāmata tas tika izdots 1916. gadā. Tas stāsta par Stīvenu Dedalu, jaunu vīrieti, kurš Dublinā cenšas kļūt par rakstnieku. Stāsts sākas no viņa bērnības un beidzas ar viņa lēmumu doties uz Parīzi un pamest Dublinu, savu dzimto pilsētu, lai kļūtu par rakstnieku.

Grāmata ir rakstīta jaunā stilā, ko dēvē par apziņas plūsmu. Tāpēc grāmatas sākums ir ļoti vienkāršs, bet turpmākās daļas kļūst mazāk vienkāršas. Tas parāda, kā, cilvēkam pieaugot, viņa lietotā valoda kļūst arvien sarežģītāka.

Par sižetu un galveno varoni

Romāns seko Stīvenam Dedalam no agras bērnības līdz jaunības gadiem. Lasītājs redz viņa ģimenes dzīvi, skolas ikdienu, attiecības ar draugiem un mācītājiem, kā arī attīstību intelektuālajā un estētiskajā līmenī. Stīvens pakāpeniski atsvešinās no tradicionālajām vērtībām — īpaši no reliģijas un nacionālisma — un nonāk pie secinājuma, ka viņa uzdevums ir kļūt par neatkarīgu mākslinieku. Romāna beigas, kad Stīvens nolemj doties uz ārpasauli, simbolizē viņa radošo un eksistenciālo atbrīvošanos.

Galvenās tēmas

• Identitāte un pašizveide: romāns risina to, kā indivīds veido savu identitāti pret valsts, ģimenes un baznīcas spiedienu.
• Reliģija un nodevība: Džoiss attēlo baznīcas ietekmi uz Īrijas sabiedrību un Stīvena personīgo sacelšanos pret tās prasībām.
• Mākslas meklējumi un estētika: Stīvena intelektuālā attīstība iet roku rokā ar diskursu par to, kas ir māksla un ko nozīmē būt māksliniekam.
• Valoda un atmiņa: romāns rāda, kā atmiņas, detaļas un valodas attīstība formē cilvēka pasaules uztveri.

Stils un valoda

Džoiss izmanto dažādas prozas tehnikas, bet visbūtiskākā ir iekšējā monologa un apziņas plūsmas izmantošana. Romāna valoda evolucionē — sākot ar vienkāršu, bērnišķīgu izteiksmi un beidzot ar sarežģītām, simboliskām konstrukcijām. Šī valodas progresija ļauj lasītājam just līdzi varoņa garīgajai un emocionālajai izaugsmei. Džoiss arī bieži izmanto epifānijas — īsus, spilgtus atklāsmes brīžus, kuros varonis pēkšņi saskata nozīmīgu patiesību par dzīvi vai mākslu.

Vēsture, izdošana un ietekme

Daļas romāna bija publicētas periodikā pirms grāmatas iznākšanas, bet kā pilna darba tas kļuva pieejams 1916. gadā. "Mākslinieka portrets jaunībā" tiek uzskatīts par vienu no modernisma svarīgākajiem darbiem, un tajā redzamie paņēmieni — iekšējā monologa un apziņas plūsmas izmantojums — dziļi ietekmēja 20. gadsimta literatūru. Stīvena tēls vēlāk parādās arī Džoisa romānā Ulysses, kur viņš piedalās ne mazāk nozīmīgā diskursā par radošumu un identitāti.

Kāpēc lasīt šo romānu

Romāns ir gan personiska attīstības hronika, gan inteliģenta pārdomu trilēmma par mākslu un brīvību. Tas interesēs tos, kuri vēlas saprast, kā valoda un stāstījuma forma var atspoguļot cilvēka iekšējo dzīvi, kā arī lasītājus, kuri interesējas par modernisma kustību literatūrā. Pat ja sākumā valoda šķiet sarežģīta, romāns atlīdzina pacietību ar dziļu psiholoģisku un estētisku pieredzi.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir grāmatas "Mākslinieka portrets kā jaunībā" autors?

Jautājums: Kad "Mākslinieka portrets kā jauns cilvēks" pirmo reizi tika iespiests kā grāmata?

J: Par ko ir grāmata?

J: Kāds rakstīšanas stils izmantots grāmatā?

J: Kāda ir valodas atšķirība starp grāmatas sākumu un beigām?

J: Kāds ir Stefana Dedalusa sapnis?

J: Kur grāmatas beigās Stīvens Dedalus nolemj doties?

Meklēt pēc burta