Iši — pēdējais jahi: Teodoras Kruberes biogrāfija (1961)
Iši — pēdējais jahi: Teodoras Kruberes 1961. biogrāfija atklāj vientuļā indiāņa dzīvi, kultūru un antropoloģijas noslēpumus. Stāsts par cilvēcību un vēsturi.
"Iši divās pasaulēs" ir biogrāfija par Iši, pēdējo zināmo indiāņu tautas jahi pārstāvi. Grāmatas autore ir Teodora Krebere. Tā tika publicēta 1961. gadā un pēc iznākšanas ieguva plašu lasītāju uzmanību — to tulkoja deviņās valodās un tā joprojām tiek pārlasīta gan plašākai publikai, gan antropologiem.
Iši un Yahi
Iši (dzimis aptuveni 1860. gados, miris 1916. gadā) bija pēdējais zināmais Yahi grupas pārstāvis — viena no Kalifornijas indiāņu ciltīm, kuras tradicionālā dzīve tika smagi ietekmēta koloniālās ekspansijas un vardarbības dēļ. Grāmata apraksta ne tikai Iši individuālo stāstu, bet arī Yahi ikdienu, tradīcijas un kultūras zuduma cēloņus plašākā vēsturiskā kontekstā.
Atklāšana un dzīve muzejā
1911. gadā Iši tika atrasts vientuļš un badā mirstošs netālu no Orovillas, Kalifornijā. Antropologi Alfrēds Luiss Krebers un Tomass Votermans viņu nogādāja Antropoloģijas muzejā Sanfrancisko, kur Iši saņēma aprūpi un dzīvoja kā muzeja viesis un pētniecības objekts. Tur antropologi dokumentēja viņa stāstus, valodu, darbarīku izgatavošanas tehnikas un citas kultūras pazīmes. Iši sniedza demonstrācijas par loku un bultu gatavošanu, rādīja ikdienas prakses un nodarbojās ar saziņu ar muzeja darbiniekiem, līdz viņš mira 1916. gadā.
Teodora Krubere un grāmatas tapšana
Teodora Krubere 1926. gadā apprecējās ar Alfrēdu Kruberu. Lai gan viņa nekad nebija personīgi satikusi Iši, viņa piekopa plašu avotu loku — Alfrēda Krubera piezīmes, muzeja dokumentus, intervijas ar tiem, kas pazina Iši, kā arī lauka materiālus — un no tiem izveidoja pieejamu, lasītājam saprotamu biogrāfiju. Viņas stils apvieno zinātnisku informāciju ar empātisku, cilvēciski saprotamu stāstījumu, kas ļauj lasītājam tuvoties Iši kā cilvēkam, ne tikai kā antropoloģiskam fenomēnam.
Grāmatas temati un nozīme
- Kultūras zaudējums: grāmata atklāj, kā koloniālā paplašināšanās iznīcināja mazas cilšu kopienas un to dzīvesveidu.
- Identitāte divās pasaulēs: Iši bija cilvēks, kurš no savas tradicionālās vides nonāca modernās Rietumu institūcijās — tas rada tēmu par piederību, izolāciju un adaptāciju.
- Antropoloģijas ētika: stāsts rosina diskusiju par to, kā zinātne attiecas pret dzīviem cilvēkiem un to mantojumu, kā arī par pētniecības un aprūpes robežām.
Saņemšana, tulkojumi un ietekme
Grāmata guva plašu atsaucību — to tulkoja deviņās valodās, un tā kalpoja gan kā populāra literatūra par indiāņu vēsturi, gan kā lasāmviela, kas iepazīstina plašāku publiku ar antropoloģijas tēmām. Tā ir iekļauta sarunās par Kalifornijas indiāņu vēsturi, muzeju praksi un kultūras atmiņas saglabāšanu.
Mūsdienu skatījums un ētiskie jautājumi
Laika gaitā Iši stāsts ir raisījis arī kritisku skatījumu uz to, kā zinātniskie pētījumi tika veikti — īpaši attiecībā uz dzīvo cilvēku pētīšanu, privātumu un izpratni par kultūras mantojuma tiesībām. Mūsdienu pētnieki un domubiedri izmanto Iši stāstu, lai runātu par atbildīgāku, ētiskāku pieeju antropoloģijā un muzeju darbā, kā arī par indiāņu kopienu tiesībām uz savas vēstures interpretāciju un gādību.
Kopumā "Iši divās pasaulēs" paliek nozīmīga grāmata gan kā emocionāls cilvēka stāsts, gan kā avots diskusijām par vēsturi, antropoloģiju un ētiku. Tā palīdz izprast, kā viena cilvēka liktenis var atspoguļot plašākas sabiedriskas un vēsturiskas pārmaiņas.
Iši, par kuru ir stāsts filmā "Iši divās pasaulēs
Alfrēda Krebera un Iši 1911. gada fotogrāfija
Kopsavilkums
Grāmatā ir divas daļas. Pirmā daļa saucas "Iši Jahi". Tajā stāstīts par jahi tautas vēsturi un kultūru. Otrās daļas nosaukums ir "Mister Ishi". Tajā stāstīts par viņa dzīvi muzejā.
Pirmā daļa sākas ar Kalifornijas vēsturi pirms Eiropas kolonizācijas. Krebers raksta, ka, lai gan jahi bija maz, kādreiz viņi apdzīvoja lielu daļu Sakramento ielejas. Iespējams, ka citas, daudzskaitlīgākas Amerikas pamatiedzīvotāju tautas izspieda jahus kalnos. Pirmajā daļā aprakstīta arī jahiju valoda un ainava, kurā viņi dzīvoja netālu no Lasena kalna.
Pirmajā nodaļā vairākās nodaļās ir stāstīts par balto kolonistu veikto jahu iznīcināšanu. Grāmatas otrā daļa sākas ar Sanfrancisko muzeja vēsturi, kur tika aizvests Iši. Tajā arī stāstīts, kā viņš ieguva vārdu Iši. Muzejā Alfrēds Krebers un citi organizēja iknedēļas publiskas demonstrācijas. Parasti Iši demonstrēja loka virteni vai ugunsgrēka kurināšanu ar ugunsgrēka urbi. Visbeidzot Iši draugiem nācās noorganizēt, lai Iši strādātu par sētnieku, lai universitāte maksātu viņam uzturēt. Papildus Krebram, Votermanam un Popam Iši draudzējās arī ar citiem antropologu draugiem no Amerikas pamatiedzīvotājiem, piemēram, Huanu Doloresu, indiāni no Tohono O'odham. Daudz laika Iši pavadīja muzejā, izgatavojot darbarīkus un ieročus. Kopā ar draugiem viņš devās arī medībās. Grāmatas pēdējā nodaļā stāstīts, ka 1914. gada beigās Iši saslima ar tuberkulozi un drīz pēc tam no šīs slimības nomira.
Jautājumi un atbildes
J: Kas uzrakstīja grāmatu "Iši divās pasaulēs"?
A: Teodora Krebere sarakstīja grāmatu "Ishi divās pasaulēs".
Q: Kad tika publicēta grāmata "Ishi divās pasaulēs"?
A: "Ishi divās pasaulēs" tika publicēta 1961. gadā.
Jautājums: Cik valodās ir tulkota grāmata "Ishi in Two Worlds"?
A: "Ishi in Two Worlds" ir tulkota deviņās valodās.
J: Kā tika atklāts Ishi?
A.: 1911. gadā Iši tika atrasts viens un badā mirstošs netālu no Orovillas, Kalifornijā.
J: Kas aizveda Iši uz Antropoloģijas muzeju Sanfrancisko?
A: Antropologi Alfrēds Luiss Krubers un Tomass Votermans aizveda Iši uz Antropoloģijas muzeju Sanfrancisko.
J: Kad Iši nomira?
A: Iši nomira 1916. gadā.
J: Kāpēc Teodora Krebere nolēma uzrakstīt Iši biogrāfiju?
A: Teodora Krubere, kura 1926. gadā apprecējās ar Alfrēdu Kruberu, nolēma uzrakstīt Iši biogrāfiju, lai gan nekad nebija viņu satikusi.
Meklēt