Elektrostatika (statiskā elektrība) — definīcija, cēloņi un piemēri

Uzzini elektrostatikas būtību, lādiņu veidošanos, cēloņus un ikdienas piemērus — no statiskā šoka līdz tehnoloģiju pielietojumiem, skaidri un saprotami.

Elektrostatika (saukta arī par statisko elektrību) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar šķietami nekustīgiem elektriskiem lādiņiem. Elektrostatika apraksta, kā lādiņi uzkrājas uz materiālu virsmām, kā tie mijiedarbojas viens ar otru un ar apkārtējo vidi, kā arī kā rodas elektriskie lauki un spriegumi šādos gadījumos.

Elektrostatika bieži izpaužas kā lādiņa uzkrāšanās uz objektu virsmām, kas rodas, saskaroties un atdaloties no citām virsmām. Lai gan lādiņu apmaiņa notiek katru reizi, kad virsmas saskaras un atdala, redzama vai jūtama ietekme parasti rodas tikai tad, ja vismaz vienai no virsmām ir liela elektriskā pretestība (nevadoša virsma). Tad pārvietotie lādiņi ir “iesprostoti” uz virsmas pietiekami ilgi, lai varētu novērot lādiņa ietekmi, piemēram, objektu pievilkšanos vai statisko izlādi.

Šie lādiņi var palikt uz objekta, līdz tie izplūst uz zemes (izlādējas) vai tiek neitralizēti ar strauju izlādi — piemēram, pazīstamo statiskā šoka sajūtu izraisa ķermenī uzkrātā lādiņa neitralizācija, kas var notikt, pieskaroties nevadošām vai vadītspējīgām virsmām.

Cēloņi un mehānisms

Galvenie iemesli lādiņu uzkrāšanai un statiskai elektrībai:

• Triboelementārā (berzes) polarizācija: divu materiālu berze vai saskare var radīt lādiņu apmaiņu. Atkarībā no materiālu īpašībām viens materiāls zaudē elektronus, bet otrs tos saņem.
• Kontakt-izlādes mehānisms: kad divas virsmas saskaras, notiek lādiņu pārvietošanās; atdaloties, virsmas var palikt ar pretējiem lādiņiem.
• Indukcija: vadītājā nonākot pielādamam elektriskajam laukam, lādiņi pārdalās tā, ka vienā vietā sakrājas pozitīvais, citā — negatīvais lādiņš, pat bez tiešas kontakta ar lādiņu avotu.

Materiāli: vadītāji un izolatori

Materiālu spēja uzturēt vai ātri izkliedēt statisko lādiņu ir atkarīga no to vadītspējas. Vadītāji (piemēram, metāli) ļauj lādiņiem ātri pārvietoties un izlīdzināties, savukārt izolatori (piemēram, plastmasa, stikls, audumi) saglabā lādiņus uz virsmas ilgāk. Tieši tāpēc statiskā elektrība visbiežāk ir pamanāma uz nevadītājām virsmām.

Piemēri un pielietojumi

• Balona uzlīmēšana pie sienas pēc beršanas ar matiem.
• Apģērba pieķeršanās un “matu stāvēšana” pēc staigāšanas pa paklāju.
• Statiskā izlāde (šoks), pieskaroties metāla rokturim vai citai personai.
• Fotokopētāji un lāzerprinteri izmanto elektrostatiku, lai piesaistītu toneri papīram.
• Elektrostatiskā pulverkrāsošana un elektrostatiskie filtrēšanas iekārtas (precipitatori) rūpniecībā.
• Zibens — milzīga elektrostatiskā izlāde atmosfērā.
• Negatīvā puse: statiskā elektrība var bojāt elektroniku (ESD — electrostatic discharge) un radīt bīstamus siltumpalējumus vai sprādziena risku uz viegli uzliesmojošām vielām.

Mērīšana un pamatjēdzieni

Elektrostatiskos laukus un lādiņus var mērīt ar ierīcēm kā elektroskops, elektrometrs vai lauka mērītājs. Pamatjēdzieni:

• Lādiņš (Q) — mērvienība kulons (C).
• Elektriskais spēks starp lādiņiem tiek aprakstīts ar Kulona likumu (attiecība starp lādiņiem un attālumu).
• Elektriskais lauks (E) — ietekme, ko lādiņš rada apkārtējā telpā, izpaužas kā spēks uz citiem lādiņiem.
• Potenciāls un kapacitāte — nosaka, cik daudz lādiņa var uzkrāt konkrētā objektā pie noteikta sprieguma.

Drošība un novēršana

Lai samazinātu statiskās elektrības radīto risku un traucējumus, izmanto dažādas metodes:

• Palielināt gaisa mitrumu (sausā gaisā statika rodas vieglāk).
• Izmantot vadītspējīgus materiālus un zemēšanas sistēmas, lai lādiņi aizplūstu uz zemi.
• Antistatiskas apstrādes, pārklājumi un speciāli diegi/apģērbi rūpniecībā.
• ESD aizsardzība elektronikas ražošanā — pārvietoties ar antistatiskām aprocēm, paklājiem un transporta maisiņiem.
• Ionizatori un jonizējoši gaisa strūklas, kas neitralizē lādiņus gaisā.
• Risinājumi sprādzienbīstamā vidē: novērst strāvas izlādes avotus, nodrošināt drošu zemējumu un antistatisku aprīkojumu.

Kopsavilkums

Elektrostatika ir nozīmīga gan ikdienā (matu stāvēšana, statiski šoki), gan rūpniecībā (printeri, pulverkrāsošana), gan dabā (zibens). Sapratne par cēloņiem, materiālu īpašībām un aizsardzības metodēm palīdz novērst bojājumus, palielināt drošību un izmantot elektrostatiskos efektus praktiskos pielietojumos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir elektrostatika?

J: Kas elektrostatikā izraisa lādiņa uzkrāšanos uz objektu virsmas?

J: Kad elektrostatikā parasti novēro lādiņu apmaiņas ietekmi?

J: Kāpēc elektrostatikā ir vairāk pamanāmi lādiņi, kas pāriet uz vai no augstas pretestības virsmām?

J: Kas notiek ar lādiņiem, kas paliek uz objekta elektrostatikā?

J: Ko izraisa pazīstamā parādība - statiskais "trieciens" elektrostatikā?

J: Kad elektrostatikā notiek lādiņa apmaiņa?

Meklēt pēc burta