Maikls Madhusudans Dutt — bengāļu dzejnieks, dramaturgs un literatūras pionieris

Maikls Madhusudans Dutt — modernās bengāļu literatūras pionieris, dzejnieks un dramaturgs; autora Meghnad Bodh Kavya slavenais epops un sonetu tēva mantojums.

Autors: Leandro Alegsa

Maikls Madhusudans Dutt (jeb Maikls Madhusudans Dutta; 1824. gada 25. janvāris – 1873. gada 29. jūnijs) bija bengāļu dzejnieks un dramaturgs, kuru bieži uzskata par vienu no modernās bengāļu literatūras pamatlicējiem. Viņš dzimis Sagordari ciematā Kešobpur Upozilā, Džesūras apgabalā, Austrumbengālijā (tagad Bangladešā). Dutt ieguva izglītību Kalkutā, studējot Hindu koledžā, un sākotnēji bija stipri ietekmēts no angļu literatūras un Rietumu kultūras ietekmes.

1843. gadā viņš pieņēma kristietību, kas izraisīja gan personiskas, gan sabiedriskas sekas viņa dzīvē. Šajā laikā viņš apprecējās ar angļu izcelsmes sievieti, un ilgu laiku sevī izjuta spēcīgu tieksmi pēc anglisma — gan manierēs, gan literārajā izpausmē. Vēlāk Dutt publiski izrādīja nožēlu par pārmērīgu pievēršanos Rietumu normām un savā daiļradē arvien vairāk uzsvēra mīlestību pret dzimteni un bengāļu kultūru, kas atspoguļojas daudzu viņa sonetu un patriotisko dzejoļu tēmās.

Sākotnēji Dutt rakstīja angļu valodā, taču viņa agrīnās angļu valodas publikācijas neguva lielu atzinību. Negribīgi viņš pievērsās bengāļu valodai, kurā drīz radīja savus nozīmīgākos darbus. Laikposmā ap 1858.–1862. gadu tapušie darbi ietver gan prozas lugas, gan garus episkus dzejoļus, gan liriku. Viņa pirmā luga „Sarmistha” (1858) ieguva labas atsauksmes, un turpmākie darbi nostiprināja viņa reputāciju kā radoša un inovatīva autora.

Starptautiski un literāri nozīmīgākie Dutt darbi ir:

  • Tilottamasambhab (1860) — stāstījuma poēma, kurā Dutt izmanto mitoloģiskus sižetus (tekstā minēts, ka tas skar Sundu un Upasundu), demonstrējot gan episko mērogu, gan valodas bagātību;
  • Meghnad Badh Kavya (1861) — viņa slavenākais un literatūriski visprestižāk vērtētais darbs, traģiska epose, kas atspoguļo romāns—episkas tradīcijas tajā brīdī, pārstāvot Rāmajas tematu no neierastas perspektīvas (Meghnada/Indrajita tēls tiek attēlots ar traģisku lielumu);
  • Brajangana (1861) — lirisku cikls, kas veltīts Rādhā–Krišnas tēmai;
  • Birangana (1862) — 21 epistolāru dzejoli, kuru forma un noskaņa atgādina Ovidija „Heroīdes” paradu, kur mīlas bēdas un sieviešu izjūtas tiek izteiktas tiešā un spēcīgā balsī.

Dutt bija arī pirmais un svarīgākais autors, kas bengāļu literatūrā sistemātiski ieviesa ziemeļrietumu ietekmju formas un tehnikas. Viņu nereti dēvē par bengāļu soneta tēvu — viņš attīstīja soneta formu bengāļu valodā — un viņam piedēvē pirmo izmantošanu tam, kas vēlāk tika saukts par amitrakšāru čhandu (t.i., tukšo dzejoli), proti, brīvāku, rindas nepiespiedošu versiju, kas tuvināta angļu „blank verse” tradīcijai. Šīs metriskās un stilistiskās inovācijas ļāva bengāļu valodai paplašināt izteiksmes iespējas un iedvesmoja nākamās paaudzes dzejniekus.

Tematiski Dutts darbos savija klasicisma un romantikas elementus, bieži izmantojot mitoloģiju, vēsturisku ainu un personiskus pārdzīvojumus. Viņa dzeja un dramatiskie darbi runā par mīlestību, traģēdiju, godu, bet arī par nacionālo pašapziņu un konfliktu starp Rietumu ietekmi un vietējām tradīcijām. Dutt valodas ziņā bija drosmīgs — viņš eksperimentēja ar vārdiem, sintaksi un retoriku, apvienojot sanskritizētu leksiku ar plašāk pieejamu izteiksmi.

Personīgajā dzīvē Dutt saskārās ar grūtībām: ģimenes konfliktiem, finansiālām problēmām un veselības traucējumiem, kas galu galā ietekmēja viņa vēlīno radošo darbību. Viņa savdabīgā literārā pozīcija — gan stipra Rietumu un angļu lasītājspēja, gan vēlākais atgriešanās pie bengāļu valodas — padarīja viņu par pretrunīgu, tomēr ļoti ievērojamu figūru. Viņa ietekme bija jūtama arī nākamajos literārajos posmos; viņu citē un piemin arī vēlākas paaudzes dzejnieki un rakstnieki, tostarp tādi kā Rabindranath Tagore.

Dutt nomira 1873. gada 29. jūnijā Kalkutā, Indijā. Mantojums, ko viņš atstāja, — jaunas formu iespējas, spēcīgas episkās un liriskās kompozīcijas un drosmīgi stilistiski eksperimentējumi — padarīja viņu par vienu no svarīgākajiem un ietekmīgākajiem bengāļu literatūras autoriem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Maikls Madhusudans Dutt?


A: Maikls Madhusudans Dutt bija bengāļu dzejnieks un dramaturgs. Viņš tiek uzskatīts par pirmo lielo mūsdienu bengāļu literatūras dzejnieku.

J: Kur viņš ir dzimis?


A: Viņš dzimis Sagordarā, ciematā Keshobpur Upozila, Jessore rajonā, Austrumbengālijā (tagadējā Bangladešā).

J: Kāds ir viņa slavenākais darbs?


A: Viņa slavenākais darbs ir "Meghnad Badh Kavja" - traģisks romāns, kura centrā ir varonīgais varonis Indrajits, Ravana dēls. Tajā ir deviņi kanoni, un tā ir izcila bengāļu literatūrā gan stila, gan satura ziņā.

J: Kādu izglītību viņš ieguva?


A: Viņš ieguva izglītību Kalkutas Hindu koledžā.

J: Kad viņš kļuva par kristieti?


A: Viņš kļuva par kristieti 1843. gadā.

J: Kādi vēl darbi viņam bija?



A: Viņa citu darbu vidū ir prozas drāma, garas stāstījuma dzejoļi un lirika. Viņa pirmā luga bija "Sarmista" (1858), kas tika labi uzņemta. Citi darbi ir Tilottamasambhab (1860), Brajangana (1861) un Birangana (1862).

J. Kā Dutt vēlāk dzīvē uztvēra Angliju un Rietumus?


A: Vēlāk dzīvē viņš nožēloja, ka viņu piesaistīja Anglija un Rietumi.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3