Mencijs (Meng Zi) — Ķīnas konfūcianisma filozofs: dzīve un mācība

Menciuss dzīvoja Zhōu dinastijas laikā.

Kultūra, no kuras nāca Mencijs, uzskatīja, ka pēc nāves cilvēkiem būs sava veida pastāvēšana pēc dzīves. Šī ticība aizsākās jau tālā aizvēsturiskā pagātnē. Kādā laikā cilvēki sāka teikt, ka mirušie dodas uz 天 Tiān. Tiān ir vairākas nozīmes, tostarp "debesis", "diena", "debesis" un "Dievs". Senākajās versijās 天 ir attēlots vīrs ar ļoti lielu galvu, kas liecina par "galvas vīru" vai "vadoni". Tā kā ķīnieši ticēja, ka, kādam cilvēkam nomirstot, viņš dodas uz Tiān, un ka mirušie senči ir varenāki, nekā tie bija, kamēr bija dzīvi, iespējams, ka Tiān sākotnēji bija Džōu valdošā nama senākā senča vārds, kas radies ilgi pirms iepriekšējās dinastijas - Šàng - krišanas. Ja šī doma ir pareiza, tad "Tiān" vispirms bija senča vārds. Vēlāk cilvēki, iespējams, aizmirsa, ka šis ļoti spēcīgais gars sākotnēji bija dzīvs cilvēks, tāpēc Tiān sāka uzskatīt par dievu. Pēc tam "Tiān" varēja lietot, lai nosauktu vietu, kur dievs dzīvoja, un, tā kā šī vieta atradās augstu virs mums, tas sāka nozīmēt ne tikai "debesis", bet arī "debesis", "debesis", "diena" utt.

Ķīnā ir mīti, kas aizsākās jau krietni pirms Shàng un Zhōu dinastiju laikiem. Bija vairāki kultūras varoņi, kurus uzskatīja par seniem gudriem imperatoriem. Tādi bija 黃帝 Huáng Dì, angļu valodā pazīstams kā Dzeltenais imperators, 堯 Yáo, 舜 Shùn un 禹 Yǚ, kuri visi nāca pirms tā dēvētās pirmās dinastijas - 夏 Xià.

Stāsts par to, kā Yǚ kļuva par imperatoru, konfūcijiešiem ir ļoti svarīgs. Mīts vēsta, ka pasaule sāka applūst un Yǚ tēvs (kura vārds bija 鯀 Gǔn) mēģināja atrisināt problēmu, būvējot aizsprostus. Gǔnam tas neizdevās, jo ūdens turpināja pieplūst, un, kad tas pārkāpa pāri dambju virspusēm, viss uzkrājušais ūdens ļoti ātri izplūda ārā. Tāpēc Ķīnas glābšanas darbu uzņēmās Yǚ un iztīrīja visas upes, lai liekais ūdens varētu viegli aizplūst uz jūru.

Menciuss nepastāsta stāsta daļu par Gǔnu, bet viņš stāsta par to, kā Yǔna padarīja visas upes dziļākas, lai nosusinātu zemi. Mencius un ķīnieši no stāsta par Yǚ guva mācību, ka visās lietās labāk ir dot spēkiem tādu izeju, kas nenodarītu kaitējumu, un ka spēku aizdambēšana ilgtermiņā vienmēr būs slikta.

Zhōu dinastijas dibinātāji ticēja idejai, ka karalis Wen, karaļa Wu tēvs (kurš bija pirmais, kas faktiski valdīja pēc Shàng valdnieku sakāves), arī pēc nāves turpināja darboties cilvēku pasaulē. Viņš, kā arī viņa paša tēvs un vectēvs bija galvenās figūras svarīgā dokumentā, ko sauca par "Misiņa lādīti". Cits svarīgs dokuments saucas "Hercoga Šao paziņojums". Abi šie dokumenti ievieš un atbalsta ideju, ka Tiāns izlemj, kurš būs cilvēks, kas darbosies kā pārvaldnieks vai palīgs, lai īstenotu Tiāna gribu uz zemes, un ideju, ka Tiāns ļaus kādam kļūt par karali tikai tik ilgi, kamēr viņš rūpēsies par visu cilvēku labklājību.

Menciuss stāstīja par Yü savā grāmatā 3B:9:

當堯之時，水逆行，氾濫於中國。蛇龍居之，民無所定。下者為巢，上者為營窟。書曰：『洚水警余。』洚水者，洪水也。使禹治之。禹掘地而注之海，驅蛇龍 而放之菹﹔水由地中行，江、淮、河、漢是也。險社既遠，鳥獸之害人者消﹔然後人得平土而居之。

[Gudrā imperatora] Jao laikā upes pārtrauca savu parasto tecējumu un applūdināja Centrālo karalisti. Tad apmetās čūskas un pūķi, un cilvēkiem vairs nebija pastāvīgu mājokļu. Tie, kas atradās zemākās vietās, izveidoja sev ligzdas kokos, bet tie, kas atradās augstāk, ierīkoja pazemes redutas.

書曰：『洚水警余。』洚水者，洪水也。使禹治之。禹掘地而注之海，驅蛇龍 而放之菹﹔水由地中行，江、淮、河、漢是也。險社既遠，鳥獸之害人者消﹔然後人得平土而居之。堯、舜既沒，聖人之道衰。

Rekordu grāmatā rakstīts: "Applūšana mani satrauc." "Inundācija" nozīmē "plūdi". Jū tika pieņemts darbā, lai pārvaldītu plūdus. Yü padziļināja zemi un novadīja ūdeni uz jūru. Viņš aizdzina čūskas un pūķus un izsūtīja tos uz purviem. Kad ūdens ceļoja pa zemi, tas veidoja Jandze upi, Huai upi, Dzelteno upi un Han upi. Tā kā [purvi] atradās nomaļās un nošķirtās vietās, putnu un zvēru uzbrukumi cilvēkiem tika novērsti, un pēc tam cilvēki sāka dzīvot līdzenumos. [Tomēr] pēc tam, kad [cilvēku atmiņas par] gan Jao, gan Šunu aizgāja aizmirstībā, gudro ceļš strauji kritās.

4B:26, Mencius arī teica:

如智者若禹之行水也，則無惡於智也。禹之行水也，行其所無事，則 智亦大矣

Ja šie gudrie spētu rīkoties tā, kā Jū pārvaldīja plūdu ūdeņus, tad kas gan viņiem varētu nepatikt? Jū pārvaldīja plūdu ūdeņus, darot savu darbu tā, ka tas neprasīja lielu satraukumu. Ja arī šie gudrie varētu rīkoties, neradot nekādas raizes, tad viņu gudrība būtu liela.

Mencius uzskatīja, ka Jū veids, kā darīt lietas, bija vislabākais. Jū bija viens no lielajiem Mencija varoņiem.

Rietumos bija zinātnieks Konrāds Lorencs (1903-1989), kurš pētīja dzīvniekus. Viņš bija etologs, kas nozīmē, ka viņš rūpīgi pētīja dzīvnieku uzvedību un centās saprast, kāpēc viņi dara to, ko parasti dara. Piemēram, viņš novēroja, ka, ja pīļu mazuļi uzreiz pēc izšķilšanās pīļu vietā ierauga cilvēku, tie vienmēr pēc tam sekos cilvēkam un uzskatīs viņu par savu vecāku. Šo mācīšanās veidu viņš nosauca par "imprintingu".

Mencijs pētīja cilvēkus tāpat kā Lorencs pētīja citus dzīvniekus. Menciuss arī bija etologs, bet senās Ķīnas valodā viņš tika uzskatīts par "meistaru", t.i., skolotāju. Viņš bija konfuciānisms, un konfuciānismu dažkārt dēvē par reliģiju. Tomēr Mencijs necitēja reliģiskos tekstus un nemēģināja panākt, lai cilvēki rīkotos tā, kā šajās grāmatās teikts. Viņš arī nenosauc pamatpatiesības vai aksiomas un nemēģina noskaidrot, kā cilvēkiem būtu jārīkojas. Tādējādi viņš nav tāds kā vairums cilvēku, kurus mēs uzskatām par reliģiskajiem līderiem vai filozofiem.

Mūsdienās mēs nošķiram filozofiju no zinātnes, taču agrākos laikos pētījumus, ko tagad saucam par zinātni, dēvēja par "dabas filozofiju", un Menciuss būtībā bija dabas filozofs. Viņa darbs ļāva iegūt tādas pašas vispārīgas zināšanas, kādas Lorencs ieguva par pīlēm un citiem dzīvniekiem. Mencijs jautāja: kādas lietas cilvēki dara, lai ģimenes un kopienas labi funkcionētu, kādas lietas cilvēki dara, kas kaitē ģimenēm un kopienām, un kāpēc viņi to dara?

Mencijs teica, ka mums nav jāmāca cilvēkiem iemīlēt laba ēdiena garšu. Izsmalcinātas ēdienu gatavošanas izjūta ir dabiska. Līdzīgi, viņš teica, mums ir arī citas dabiskas jūtas, kas ir labas dāvanas, ar kurām mēs visi piedzimstam. No šīm dāvanām mēs īsti nevaram atbrīvoties, ja vien iznīcināmies paši, taču varam ļaut tām pārklāties, lai tās nedarbotos pareizi. Tas ir mazliet līdzīgi tam, kā cilvēki nevar vienkārši noņemt un izmest degunu, bet viņi var ielikt nāsīs aizbāžņus un sabojāt savu spēju sajust smaržu. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki nedarītu neko tādu, kas neļautu viņu četrām dāvanām labi darboties. Ļoti slikti, ka cilvēki bieži vien ļauj savām četrām dāvanām sabojāties. Ja cilvēki ir labi audzināti un pasargāti no negatīviem spēkiem, tad viņi būs labi pēc savas brīvas gribas.

Cilvēkiem piemītošie tikumi vai spēki ir tie, ko viņi saņem tieši no Debesīm. Tās pašas lietas ir Debesīs. Kad cilvēki dara sliktas lietas, tas ir tāpēc, ka viņu citas daļas ir atņēmušas kontroli pār viņu tikumiem/spējām. Kā pierādījumu tam Menciuss sniedz brīnišķīgu stāstu, ko sauc par vērša kalnu.

Ķīniešu vārds, kas tiek saukts par "dāvanas" iepriekš ir 德 dé. Tas ir radniecīgs vārdam, kas nozīmē "saņemt", tāpēc viens no veidiem, kā to izskaidrot, ir teikt, ka dé ir kaut kas, ko mēs saņemam no Debesīm. Tas nozīmē "tikums", bet tikai tādā nozīmē, ka tas ir spēks kaut ko darīt. ("Tikumam" ir šāda nozīme arī angļu valodā.) Cilvēkiem ir četri tikumi jeb spēki. Lūk, to nosaukumi ķīniešu valodā, katra no tiem tulkojums un skaidrojums:

• 仁 rén nozīmē spēju sajust to, ko piedzīvo citi cilvēki, it kā tas notiktu ar jums. Tātad, ja redzēsi cilvēku, kurš uzliek roku tur, kur tā noteikti ievainosies, varbūt kaut kur, kur kobra gaida satīta, lai uzbruktu, tu jutīsies slikti un vēlēsies nepieļaut, ka šis cilvēks to dara. Angļu valodā šim vārdam ir daudz tulkojumu, tostarp "labestība", "empātija", "cilvēciskā sirdsgudrība" utt.

• 義 yì nozīmē spēju justies slikti par sevi, ja zini, ka neveic savu darba daļu, nepilda savu pienākumu utt. Ja tu kopā ar draugu grupu dotos izbraukumā uz mežu un visi būtu vienojušies pēc kārtas nomazgāt traukus, bet tu nekad nebūtu ņēmis savu kārtu, tev būtu kauns par to, ko tu neesi izdarījis. Daži no šī vārda tulkojumiem angļu valodā ir "sense of duty", "sense of right and wrong", "sense of justice" utt. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka Mencijs apraksta cilvēka izjūtu par to, ko šis cilvēks dara pats, nevis izjūtu par to, ko dara citi cilvēki.

• 禮 lǐ nozīmē spēju saskatīt savu stāvokli sabiedrībā un citu cilvēku stāvokli sabiedrībā, kā arī darīt lietas, kas ļauj cilvēkiem labi sadzīvot. Piemēram, var būt o.k., ja tu bez klauvēšanas ieej savas ģimenes mājas aizmugurējās durvīs vai pat ieej savas vecmāmiņas un vectētiņa aizmugurējās durvīs. Bet, ja jūs ieejat kāda cita cilvēka mājā, viņi var nobīties vai dusmoties, jo jūs tur nepiederat. Dažreiz mums ir nepieciešams ieiet svešā mājā, un šādai situācijai ir lǐ. Viesis var klauvēt pie durvīm un gaidīt, skrāpēt uz telts durvīm un gaidīt vai darīt ko citu, lai ļautu cilvēkiem iekšā zināt, ka ārpusē ir kāds, kam ir miermīlīgi nodomi un kas vēlas ienākt. Dažādās kultūrās var būt dažādi izgudrojumi, kā rīkoties šādās situācijās. Svarīgi ir tas, ka visas kultūras būs atradušas savus risinājumus, un neatkarīgi no tā, ko cilvēki izlems darīt, tas ir lǐ. Patiesībā nav nozīmes, vai cilvēki brauc pa ceļa kreiso vai labo pusi. Svarīgi ir tas, lai visi vienotos par vienu un to pašu plānu. Iespējams, labākais šī vārda tulkojums angļu valodā ir "pieklājības izjūta", kas nozīmē tikai to, ka cilvēkiem ir veids, kā saprast, ko ir pareizi. piemēroti vai atbilstoši darīt sociālajās situācijās, lai izvairītos no nevajadzīgām cīņām. "Nav pieklājīgi vienkārši atvērt svešas mājas durvis un ieiet iekšā." "Nav pieklājīgi vienkārši atvērt svešas mājas durvis un ieiet iekšā." "Situācijā ir piemēroti klauvēt pie durvīm un lūgt atļauju ieiet."

• 智 zhì nozīmē spēju skatīties uz kaut ko, kas notiek starp citiem cilvēkiem, un redzēt, kas ir pareizi un kas nepareizi. Ja kāds cilvēks redz, ka kāds spēcīgs pieaugušais pieiet un atņem pārtiku badā mirstošam bērnam, reakcija pret pieaugušā rīcību būs tūlītēja. Iespējams, ka vislabākais tulkojums šim jēdzienam ir "gudrība", ja paturam prātā, ka Salamana gudrība ietvēra spēju precīzi novērtēt patiesos faktus viņam iesniegtajos gadījumos. Žì ir šāda veida gudrība, nevis kāda ārkārtīga inteliģence. Cilvēks, kuram ir zhì, spēj noteikt, kas ir taisnīgi un kas netaisnīgi.

Cilvēki varētu dzīvot nevainojamu dzīvi, ja viņiem būtu tikai šie četri motivācijas veidi vai emocionālās reakcijas uz pasauli, taču viņiem ir arī daudz citu motivāciju. Tās ir bailes, dusmas, alkatība pēc bagātības un varas, sekss utt. Cilvēki ļoti viegli iemācās, ka viņi var vieglāk apmierināt šos motīvus, ja ignorē savu tikumu devumu. Piemēram, savam vecumam liels bērns var viegli iemācīties, ka viņš var ar varu paņemt visu, ko vēlas, no citiem sava vecuma bērniem.

Cilvēki piedzimst ar četrām spējām, kas viņus atturētu no sliktu lietu izdarīšanas, un viņi piedzimst arī ar daudzām tieksmēm jeb motivācijām, kas var novest viņus pie sliktu lietu izdarīšanas, lai apmierinātu šīs vajadzības. Kas tad nosaka, kurš būs labs un kurš slikts?

Mencijs novēroja, ka cilvēki ir atkarīgi no vēl vienas svarīgas prāta funkcijas. Viņš to sauca par 志 Zhì, ko dažkārt var tulkot kā "centieni", bet kas Menciusa gadījumā ir tas, ko mēs varētu saukt par gribu. Kaut kam ir jāizlemj, ko darīt, kad ētiskie impulsi, morālās jūtas, ko Menciuss sauca par "četriem tikumiem", konfliktē ar parastajiem impulsiem, kas saistīti ar izsalkumu, seksu, agresiju, bailēm utt. Cilvēka daļa, kas līdzsvaro lietas un pieņem lēmumus, ir zhì.

Pēc Menciusa domām, ja indivīds darbojas labi, tad viņa griba spēj panākt veselīgu līdzsvaru starp visiem impulsiem un neļaut tikumiem ieslīgt parasto vēlmju varā. Ja cilvēka griba netiek kontrolēta, tad viņš var nodarīt kaitējumu sev vai citiem cilvēkiem. Tāpēc, augot ir svarīgi iemācīties, kā nepieļaut, ka zhì pārņem citi spēki - vai citi cilvēki.

Indivīdam ir brīva griba izvēlēties, vai integrēt (salikt kopā, lai tie viens ar otru necīnītos) visus savus impulsus un arī savu intelektu, vai arī atteikties un rīkoties tikai saskaņā ar to impulsu, kas tajā brīdī ir jūtams. Tātad pēc Menciusa domām vislabākais ceļš cilvēkam ir plānot un rīkoties tā, lai padarītu sevi līdzsvarotu, integrētu (nevis cīnītos ar sevi un gribētu darīt gan vienu, gan tai pretēju lietu) un tādējādi būtu sabiedrībai noderīgs cilvēks.

Cilvēku, kurš darbojas morāles skalas augšgalā, "rīkojoties kopīgi", sauc par 君子 jūn zǐ jeb "morāli cēlu cilvēku".

孟子曰：「人之所以異於禽獸者幾希！庶民去之，君子存之。舜明於庶物， 察於人倫，由仁義行，非行仁義也。」

Mencijs teica: "Tas, ar ko cilvēki atšķiras no putniem un zvēriem, ir ārkārtīgi maz. Parastie cilvēki no tā atbrīvojas, bet tikumiski cēls cilvēks to saglabā. [Gudrais imperators] Šuns skaidri redzēja daudzās radības, un viņš rūpīgi izpētīja cilvēku sociālās attiecības. Viņa rīcība izrietēja no viņa labestības un pienākuma apziņas. Viņš nerīkojās no [viltus] labvēlības un pienākuma apziņas."

Tātad jūn zǐ ir cilvēks, kurš ir spējis saglabāt dāvanas, ko Debesis viņam ir devušas, dāvanas, kas spēj likt cilvēkam rīkoties labestīgi, vadīties pēc pienākuma apziņas, vēlēties rīkoties tā, lai saglabātu labas attiecības ar citiem, un censties palīdzēt un aizsargāt cilvēkus, pret kuriem izturas netaisnīgi. Lai būtu īsts jūn zǐ, cilvēkam ir jābūt šīm patiesajām jūtām un jārīkojas saskaņā ar tām. Nepietiek tikai rīkoties tā, it kā cilvēkam būtu šīs jūtas.

Saskaņā ar Menciusa teikto, ikviens var izvēlēties kļūt par morāli cēlu cilvēku. Viss, kas ir nepieciešams, ir patiešām pieņemt šo lēmumu un tad to darīt. Menciuss stāstīja par Jan Juanu, kurš bija Konfūcija mīļākais māceklis:

顏淵曰：『舜何人也；予何人也。有為者亦若是！』

Yan Yuan teica: "Kāds cilvēks bija Šuns? Kāds cilvēks esmu es? Viss, kas nepieciešams, lai būtu kā viņš, ir darīt to."

Protams, Mencijs saprata, ka "vienkārši darīt" ir daudz grūtāk nekā runāt par to. Nepārtraukti jāseko līdzi sev.

Viens no Mencija mērķiem bija izkopt to, ko viņš sauca par "nemainīgu prātu". Ar šiem vārdiem viņš domāja prātu, kuru nevar satriekt trieciens no ārpuses. "Nekustīgs prāts" pasargā no nepareizas rīcības dusmu, baiļu utt. dēļ. Jebkas, kas var vilkt vai spiest no ārpuses un padarīt mūs nekontrolējamus, var nodarīt kaitējumu, taču Menciuss saka, ka, ja griba un četri tikumi/spējas ir labi integrētas, ja cilvēks ir "patiešām kopā", tad šie ārējie spēki nevar pārņemt kontroli.

Katrā kultūrā un sabiedrībā ir izstrādāti veidi, kā pasargāt bērnus no pārāk lielām nepatikšanām. Pat vienā kopienā cilvēki var izmantot vairākas dažādas stratēģijas, lai iegūtu un saglabātu kontroli pār saviem bērniem. Viens no veidiem, kā kontrolēt bērnus, ir sist viņus, kad viņi dara lietas, ko vecāki nevēlas, lai viņi dara. Cits bērnu kontroles veids ir likt viņiem justies vainīgiem un sagaidīt, ka viņi tiks bargi sodīti, jo ir slikti cilvēki. Trešais veids ir likt bērniem just kaunu un gaidīt, ka cilvēki par viņiem smiesiesies un tad novērsīsies no viņiem. Ceturtā metode ir izskaidrot bērniem viņu rīcības iespējamos rezultātus. "Ja tu velc sunim ausis, viņš tev iekož." "Ja tu velc sunim ausis, viņš tev iekož. Daudzi vecāki visā pasaulē izmanto vairāk nekā vienu no šīm metodēm, un laiku pa laikam viņi var izmantot visas šīs metodes.

Ķīniešu kultūrā ir vēl viena metode, kas, iespējams, nav labi zināma un citviet tiek praktizēta reti, - bērna paša tikuma/spējas izmantošana. Kad bērns kādam citam cilvēkam izdara kaut ko aizvainojošu, vecāki tā vietā, lai pateiktu bērnam, cik slikts viņš ir, var teikt kaut ko līdzīgu: "Nupat mēs redzējām, kā tu iznesi olas no zvirbuļa ligzdas. Mēs zinām, ka sirdī tu esi labs cilvēks. Tāpēc mēs gribam zināt, vai tu padomāji par to, kā jutīsies zvirbuļu māte, kad viņa atgriezīsies un atradīs, ka viņas bērni ir pazuduši. Vai jūs gribētu olas ielikt atpakaļ tagad, kamēr tās vēl ir siltas? Zirbuļu māte drīz atgriezīsies."

Mērķis, kā panākt, lai bērns paskatās uz sajūtām, kas rodas viņa sirdī/apziņā, kad viņš/viņa patiešām domā par to, ko viņš/viņa ir izdarījis, nav likt bērnam justies kā briesmīgam cilvēkam, un nav likt bērnam baidīties no soda. Kad bērns patiešām ieklausīsies klusajā balsī, ko mēs Rietumos sauktu par "sirdsapziņu", tad bērns dabiski jutīsies tā, kā jūtas zvirbuļu māte, ja viņa atgrieztos mājās pie tukšas ligzdas. Tad bērns kaut ko darīs, lai zvirbuļu mātei nebūtu jācieš no šīs sliktās sajūtas. Nākamreiz bērns var padomāt par to, kā jutīsies zvirbuļu māte, pirms viņš vai viņa nozog kādu olu.

Ir nepieciešams ilgs laiks, lai kļūtu patiešām labs šo četru Debesu dāvanu uzskaitījums, un ir nepieciešama prakse, lai saprastu dažu lietu iespējamās sekas, ko cilvēks varētu darīt. Tāpēc kļūšana par patiešām labu cilvēku ir darbs uz visu mūžu, kas nekad nav īsti pabeigts. Tradicionālajā ķīniešu sabiedrībā jauniešus mudināja lasīt gan pagātnes stāstus, kuros bija aprakstītas labas rīcības, gan arī tādu cilvēku kā Konfūcijs un Mencijs grāmatas, lai saņemtu palīdzību mācīties saskatīt visas sekas un iemācīties, kā neļaut dusmām, bailēm un visām citām parastajām emocijām pārvarēt četrus morālos tikumus/spējas.

Trīs domāšanas veidi senajā Ķīnā, autors Arthur Waley