Karl Duncker
Karls Dunkers (1903. gada 2. februārī Leipcigā - 1940. gada 23. februārī) bija vācu psihologs.
Līdz 1935. gadam viņš bija Geštaltpsiholoģijas dibinātāju students un asistents Berlīnē: Makss Vertheimers, Volfgangs Kēlers un Kurts Kofka. 1935. gadā, nacistu izsūtīts, viņš ieguva asistenta vietu Kembridžas universitātē pie Frederika Bartleta. Vēlāk viņš emigrēja uz ASV, kur atkal bija Kēlera asistents Svarthmora koledžā. Viņš izdarīja pašnāvību 1940. gadā 37 gadu vecumā. Jau kādu laiku viņš bija cietis no depresijas un ārstējies profesionāli.
Sasniegumi
Dunkers radīja terminu "funkcionālā fiksitāte vizuālajā uztverē un problēmu risināšanā". Tas apraksta grūtības, kas rodas problēmas daļas dēļ, kurai parasti ir fiksēta funkcija. Problēmā fiksētā funkcija ir jāmaina, lai sasniegtu uztveri vai risinājumu.
Viņa "sveču problēmā" situāciju definēja šādi priekšmeti: kastīte ar svecēm, kastīte ar īkšķu piespraudēm un sērkociņu grāmatiņa. Uzdevums bija piestiprināt sveces pie sienas bez papildu elementiem. Šīs problēmas sarežģītība izriet no sveču kastes funkcionālās fiksācijas. Problēmā tā ir trauks, bet risinājumā tā jāizmanto kā plaukts.
Citi šāda veida problēmu piemēri ir šādi:
- kā daļa no svārsta jāizmanto elektromagnēts.
- koka zars jāizmanto kā instruments
- ķieģelis jāizmanto papīra svars
- jāatrod cita vārda nozīme, kas atšķiras no teikuma kontekstā esošās nozīmes.
Sveču problēma (Karl Duncker, 1945).
