Brigādes ģenerālis Kenets Ņūtons Vokers (1898. gada 17. jūlijs – 1943. gada 5. janvāris) bija ASV armijas aviators un viens no tiem locekļiem, kuri ievērojami ietekmēja Amerikas Savienoto Valstu gaisa spēku doktrīnas attīstību. Otrajā pasaules karā viņš pēcnāves kārtā saņēma Goda medaļu par izcili drosmīgu rīcību un vadību kaujas apstākļos.

Vokers iestājās ASV armijā 1917. gadā, neilgi pēc Amerikas pievienošanās Pirmajam pasaules karam. Pēc aviācijas apmācības viņš darbojās kā lidošanas instruktors, un 1920. gadā, pēc kara beigām, saņēma pakāpi regulārajā armijā. Turpmākajos gados viņš kalpoja dažādos amatā un 1929. gadā pabeidza Air Corps Tactical School, pēc tam tajā strādādams kā instruktors. Šajā posmā viņš sāka aktīvi publicēt rakstus un paust viedokļus par dzelzceļa tipa gaisa operāciju nozīmi un par stratēģiskās bombardēšanas nozīmi lielmēroga karam.

Vokers bija pazīstams kā viens no tā dēvētās „Bombarķieru mafijas” (Bomber Mafia) locekļiem — grupas, kas starpkaru periodā un 1930. gados iestājās par lielu, tālsatiksmes bumbvedēju attīstību un par dienas gaismā augstuma precīzu stratēģisko bombardēšanu kā galveno instrumentu, lai iznīcinātu ienaidnieka industriju un morāli. Viņa raksti un mācības palīdzēja veidot ASV gaisa spēku doktrīnu, kas vēlāk izpaudās Otrajā pasaules karā.

Otrā pasaules kara laikā Vokers tika paaugstināts brigādes ģenerāļa pakāpē un tika nosūtīts Dienvidrietumu Klusā okeāna teātrī. Viņš aktīvi iesaistījās operācijās virs Jaungvinejas un citur reģionā, bieži dodoties kaujas lidojumos kopā ar savu personālu, lai vadītu reidus un dotu piemēru apakšvienībām. Par viņa drosmi un vadības prasmi kaujas apstākļos viņš saņēma Sudraba zvaigzni.

1943. gada 5. janvārī, vadot dienas gaismā bombardēšanas reidu pret Rabaulas (Rabaul) jūrniecības un gaisa bāzi — vienu no galvenajām Japānas spēku štatiem Dienvidu Klusā okeāna reģionā — Vokera lidmašīna tika notriekta. Viņš gāja bojā uzdevuma laikā. Pēc nāves viņam tika piešķirta Goda medaļa par izcilu varonību, personīgu iniciatīvu un vadības piemēru bīstamā uzbrukumā pret labi aizsargātu pretinieka mērķi.

Vokera rīcība un idejas atstāja ilgstošu ietekmi uz ASV gaisa spēku attīstību. Viņa uzsvars uz stratēģisko bombardēšanu, bumbvedēju nozīmi un profesionālo sagatavošanu veicināja debati un plānošanu, kas formēja gaisa operāciju raksturu Otrajā pasaules karā un pēc tā. Viņš tiek pieminēts kā viens no tiem, kuru doktrīniskie uzskati palīdzēja virzīt ASV gaisa spēku tehnisko un taktisko izaugsmi.

Galvenie apbalvojumi un atzinības (izcelti svarīgākie):

  • Sudraba zvaigzne — par drosmi kaujas misijās reģionā;
  • Goda medaļa (pēcnāves) — par izcili drosmīgu vadību un pašaizliedzību reidā pār Rabaulu.