Kim Gu
Kim Gu (hangul: 김구, 1876. gada 29. augusts - 1949. gada 26. jūnijs) bija Korejas neatkarības aktīvists un politiķis. Viņš trīs reizes bija Korejas Republikas Pagaidu valdības prezidents. Kims bija 6., 12. un 13. (un pēdējais) prezidents. Viņš bija Korejas neatkarības kustības pret Japānas imperiālismu līderis un apvienošanās aktīvists. Kimu sauca arī par Baekbeom. Tas bija viņa pseidonīms. Daudziem korejiešiem viņš ir ļoti cienījama persona. Korejas Republikas premjerministrs no 1921. līdz 1927. gadam un Korejas Republikas pagaidu valdības iekšlietu ministrs no 1923. līdz 1924. gadam.
Agrīnā dzīve
Kims dzimis 1876. gadā Hvanhae, Korejā. 15 gadu vecumā viņš sāka mācīties ķīniešu valodu. (한학; 漢學). 1893. gadā viņš pievienojās Donghak kustībai. Viņš kļuva par Hedžu reģiona līderi. Nākamajā gadā, vadot Donghaku zemnieku revolūciju, viņš devās uz Mandžūriju, lai bēgtu no japāņu karavīriem. 1896. gadā viņš atgriezās Korejā un nogalināja japāņu karavīru Josuke Tsuchida. Viņš nogalināja Cučidu, atriebjoties par 1895. gadā notikušo Korejas impērijas imperatoreses Mjonsesongas slepkavību. Ķeizarieni Mjondsonu nogalināja japāņu slepkava Miura Goro.
Pēc 1919. gada 1. marta kustības Kims Gu devās trimdā uz Šanhaju, Ķīnā. Viņš pievienojās Korejas Republikas Pagaidu valdībai. No tā laika viņš sāka cīnīties pret Japānas imperiālismu. Viņš vēlējās panākt Korejas neatkarību. Viņš organizēja Korejas Patriotisko leģionu. Tā bija nacionālistu grupa. Viņš lika Yoon Bong-Gilam spridzināt imperatora dzimšanas dienas ceremoniju Hongkeou parkā Šanhajā. Viņš arī lika Lee Bong-čangam mēģināt nogalināt Japānas imperatoru Hirohito Tokijā. Tas beidzās neveiksmīgi. Kims izveidoja arī Korejas atbrīvošanas armiju. Viņš vairākas reizes tika atkārtoti ievēlēts par Korejas Republikas pagaidu valdības vadītāju.
Pēc Korejas neatkarības pasludināšanas 1945. gada 15. augustā viņš atgriezās Seulā. Viņš strādāja par labējā spārna politiķi kopā ar Lī Sjū Man un Kimu Kju Siku. Viņš centās novērst Korejas pussalas sadalīšanu. 1948. gadā viņš mēģināja apturēt Dienvidkorejas valsts vēlēšanas un sākt sarunas starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju. Tas neizdevās.
Nāve
1949. gada 26. jūnijā Kimu nogalināja korejiešu karavīrs An Dū-hi. Vēlāk Ahnu nogalināja taksometra vadītājs. Daudzi cilvēki uzskata, ka, iespējams, bija notikusi sazvērestība.Daži cilvēki apgalvoja, ka to viņam pavēlēja Rē Syng-man. Nav zināms, vai tā ir taisnība. 1962. gadā viņš tika apbalvots ar Korejas Republikas nopelnu ordeņa medaļu "Par nacionālo fondu". Viņš sarakstīja Baekbeomilji (Baekbeom žurnāls). Tā ir viņa autobiogrāfija. Tā ir nozīmīga gan no vēsturiskā, gan izglītojošā viedokļa. 1949. gada 5. jūlijā notika viņa bēres.
Grāmata
- Autobiogrāfija, 《Dovaesilki》(도왜실기, 1932)
- 《Baikbumilji》(백범일지, 1947)
Saistītās lapas
- Kims Kjusiks (Kim Kyusik)
- Rhee Syng-man
- Kim Seong-Su
- Čang Mjons
- Kim Won-bong
- Park Hon-Yong
