Kim Gu (Baekbeom) — Korejas neatkarības līderis (1876–1949)

Kim Gu (Baekbeom, 1876–1949) — Korejas neatkarības kustības līderis, trīskārtējs Pagaidu valdības prezidents. Uzzini viņa varoņdarbus un mantojumu.

Autors: Leandro Alegsa

Kim Gu (hangul: 김구, 1876. gada 29. augusts - 1949. gada 26. jūnijs) bija Korejas neatkarības aktīvists un politiķis. Viņš trīs reizes bija Korejas Republikas Pagaidu valdības prezidents. Kims bija 6., 12. un 13. (un pēdējais) prezidents. Viņš bija Korejas neatkarības kustības pret Japānas imperiālismu līderis un apvienošanās aktīvists. Kimu sauca arī par Baekbeom. Tas bija viņa pseidonīms. Daudziem korejiešiem viņš ir ļoti cienījama persona. Korejas Republikas Pagaidu valdības premjerministrs no 1921. līdz 1927. gadam un Korejas Republikas Pagaidu valdības iekšlietu ministrs no 1923. līdz 1924. gadam.

Agrīnā dzīve un formācija

Kim Gu dzimis 1876. gada 29. augustā Korejas Joseon dinastijas laikos. Jaunībā viņš iepazinās ar tradicionālo konfuciānisma izglītību, tomēr dzīves gaitas un valsts notikumi pamazām noveda viņu uz aktīvu politisko darbību. Pēc Japānas pieaugošās ietekmes Korejā un valsts zaudēšanas neatkarībai, Kim kļuva par vienu no tiem, kuri nolēma cīnīties par Korejas tautas brīvību un suverenitāti.

Neatkarības kustība un darbība ārzemēs

Kims bija viens no vadošajiem neatkarības kustības organizatoriem. Kad Japānas kolonizācija kļuva stingrāka, daudzi korejieši, tostarp Kims, devās uz ārzemēm — īpaši uz Ķīnu (Shanghai) un citām teritorijām —, kur varēja plānot un koordinēt pretošanos bez tiešas japāņu kontroles. Tur izveidotā Korejas Pagaidu valdība kalpoja kā eksilā esošās Korejas simboliskā un politiskā pārstāvniecība.

Korejas Pagaidu valdība un vadība

Kim Gu ieņēma augstus amatus Pagaidu valdībā un vairākkārt tika ievēlēts par tās vadītāju. Kā līderis viņš centās apvienot dažādas neatkarības grupas, koordinēt diplomātiskos centienus un, kad nepieciešams, atbalstīt arī bruņotu pretošanos japāņu pārvaldei. Viņa politika bieži uzsvēra vienotību, morālu stingrību un tautas pašcieņu kā neatkarības atjaunošanas pamatprincipus.

Atgriešanās Korejā un pēckara politika

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Koreja tika atbrīvota no japāņu okupācijas, taču drīz vien valsti pārklāja politiskais spiediens no Padomju Savienības un ASV puses, kas noveda pie Korejas dalīšanas. Kim Gu kategoriski pretojās valsts dalīšanai un darīja zināmas savas vēlmes pēc vienotas, neatkarīgas Korejas. Viņš aktīvi iesaistījās politiskajās diskusijās un mēģināja veicināt starptautisku un iekšēju risinājumu, kas nodrošinātu Korejas vienotību.

Noziegums un nāve

Kim Gu tika nogalināts 1949. gada 26. jūnijā Seulā. Slepkavību izraisīja politiskais konflikts un iekšējie strīdi jaunajā valsts veidošanās posmā. Viņa nāve radīja lielu satricinājumu korejiešu sabiedrībā un padziļināja diskusijas par valsts nākotni un vienotību.

Mantojums

Kim Gu tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem Korejas neatkarības cīnītājiem. Viņa dzīves stāsts, principi un mērķi — it īpaši centieni saglabāt korejiešu tautas pašnoteikšanos un vienotību — palikuši svarīga sastāvdaļa Korejas nacionālajā atmiņā. Viņa personība un darbi joprojām iedvesmo diskusijas par nacionālo identitāti, patriotismu un politisko morāli.

Raksti un atmiņas

Kim Gu bija arī rakstnieks; viņa atmiņu un domas tekstos aprakstīta gan cīņa pret japāņu okupāciju, gan centieni pēc vienotas Korejas. Viņa atstātie darbi un vēstures materiālu ieraksti tiek pētīti kā nozīmīgs avots, lai saprastu neatkarības kustības vēsturi un tās motivāciju.

Piezīme: Kim Gu dzīve bija sarežģīta un ietvēra plašu politisko darbību gan Korejā, gan trimdā. Viņa loma Korejas neatkarības kustībā ir daudzslāņaina — no diplomātijas un organizēšanas līdz morāles un ideoloģijas veidošanai jaunajai tautai.

Agrīnā dzīve

Kims dzimis 1876. gadā Hvanhae, Korejā. 15 gadu vecumā viņš sāka mācīties ķīniešu valodu. (한학; 漢學). 1893. gadā viņš pievienojās Donghak kustībai. Viņš kļuva par Hedžu reģiona līderi. Nākamajā gadā, vadot Donghaku zemnieku revolūciju, viņš devās uz Mandžūriju, lai bēgtu no japāņu karavīriem. 1896. gadā viņš atgriezās Korejā un nogalināja japāņu karavīru Josuke Tsuchida. Viņš nogalināja Cučidu, atriebjoties par 1895. gadā notikušo Korejas impērijas imperatoreses Mjonsesongas slepkavību. Ķeizarieni Mjondsonu nogalināja japāņu slepkava Miura Goro.

Pēc 1919. gada 1. marta kustības Kims Gu devās trimdā uz Šanhaju, Ķīnā. Viņš pievienojās Korejas Republikas Pagaidu valdībai. No tā laika viņš sāka cīnīties pret Japānas imperiālismu. Viņš vēlējās panākt Korejas neatkarību. Viņš organizēja Korejas Patriotisko leģionu. Tā bija nacionālistu grupa. Viņš lika Yoon Bong-Gilam spridzināt imperatora dzimšanas dienas ceremoniju Hongkeou parkā Šanhajā. Viņš arī lika Lee Bong-čangam mēģināt nogalināt Japānas imperatoru Hirohito Tokijā. Tas beidzās neveiksmīgi. Kims izveidoja arī Korejas atbrīvošanas armiju. Viņš vairākas reizes tika atkārtoti ievēlēts par Korejas Republikas pagaidu valdības vadītāju.

Pēc Korejas neatkarības pasludināšanas 1945. gada 15. augustā viņš atgriezās Seulā. Viņš strādāja par labējā spārna politiķi kopā ar Lī Sjū Man un Kimu Kju Siku. Viņš centās novērst Korejas pussalas sadalīšanu. 1948. gadā viņš mēģināja apturēt Dienvidkorejas valsts vēlēšanas un sākt sarunas starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju. Tas neizdevās.

Nāve

1949. gada 26. jūnijā Kimu nogalināja korejiešu karavīrs An Dū-hi. Vēlāk Ahnu nogalināja taksometra vadītājs. Daudzi cilvēki uzskata, ka, iespējams, bija notikusi sazvērestība.Daži cilvēki apgalvoja, ka to viņam pavēlēja Rē Syng-man. Nav zināms, vai tā ir taisnība. 1962. gadā viņš tika apbalvots ar Korejas Republikas nopelnu ordeņa medaļu "Par nacionālo fondu". Viņš sarakstīja Baekbeomilji (Baekbeom žurnāls). Tā ir viņa autobiogrāfija. Tā ir nozīmīga gan no vēsturiskā, gan izglītojošā viedokļa. 1949. gada 5. jūlijā notika viņa bēres.

Grāmata

  • Autobiogrāfija, 《Dovaesilki》(도왜실기, 1932)
  • 《Baikbumilji》(백범일지, 1947)

Saistītās lapas

  • Kims Kjusiks (Kim Kyusik)
  • Rhee Syng-man
  • Kim Seong-Su
  • Čang Mjons
  • Kim Won-bong
  • Park Hon-Yong


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3