Kurts Vonneguts — biogrāfija, galvenie darbi un literārā ietekme
Kurts Vonneguts — biogrāfija, nozīmīgākie darbi (Slaughterhouse-Five, Cat's Cradle) un literārā ietekme: satīra, melnā komēdija un humānisms, kas ietekmēja mūsdienu literatūru.
Kurts Vonneguts juniors (izrunā /ˈvɒnɨɡət/; 1922. gada 11. novembris - 2007. gada 11. aprīlis) bija amerikāņu rakstnieks, kurš ietekmēja daudzus citus autorus un plašāku populāro kultūru. Savos darbos viņš apvienoja satīru, melno komēdiju un zinātnisko fantastiku, bieži izmantojot vienkāršu, ass humoru un ironiju, lai izceltu cilvēcības trūkumus un modernās sabiedrības pretrunas. Daži no viņa pazīstamākajiem darbiem ir Slaughterhouse-Five (1969), Cat's Cradle (1963) un Breakfast of Champions (1973). Viņš bija pazīstams ar savu humānistisko pārliecību un bija Amerikas Humānistu asociācijas goda prezidents. Kurts Vonneguts 1986. gadā filmējās filmā "Atpakaļ uz skolu" ar Rodniju Dangerfīldu galvenajā lomā.
Biogrāfija
Kurts Vonneguts dzimis Indianapolē, Indianas štatā. Pusaudža gados viņš studēja Cornell University, bet lielu ietekmi uz viņa dzīvi atstāja otrā pasaules kara pieredze: viņš dienēja Amerikas armijā, tika sagūstīts un bija kara gūsteknis Vācijā, piedzīvojot Drezdiennes mītnes pilsētas sprādzienu — pieredzi, kas vēlāk kļuva par centrālo motīvu romānā Slaughterhouse-Five. Pēc kara Vonneguts strādāja rūpniecības sektorā un pēc tam pievērsās rakstniecībai, publicējot pirmos romānus un stāstu krājumus. Viņa karjerā bija periods, kad viņš strādāja arī žurnālistikā un rakstīja esejas un memuārus.
Galvenie darbi
Vonneguta grāmatas aptver dažādas tēmas un formu eksperimentus. Starp nozīmīgākajiem darbiem:
- Player Piano (1952) — debijas romāns, kas skar tehnoloģiju, automatizācijas un darba cilvēka attiecības.
- Cat's Cradle (1963) — satīrisks un filozofisks stāsts par zinātnes, reliģijas un atbildības attiecībām.
- Slaughterhouse-Five (1969) — visplašāk pazīstamais darbs, kurā aptvertas kara traumas, laika uztvere un brīvā griba, centrālajā personāžā liekot bijušajam gūsteknim un "laika ceļotājam" Bili Pilgrimam.
- Breakfast of Champions (1973) — eksperimentāls, metatekstisks romāns par Amerikas kultūras absurdiem.
- Vairāki citi romāni un stāstu krājumi, kā arī eseju un memuāru sējumi, kuros Vonneguts turpināja attīstīt savu balsi un pasaules redzējumu.
Stils, tēmas un ietekme
Vonneguta stils raksturojas ar skaidru, bieži lakonisku valodu, sarkastisku humoru, atkārtotām frāzēm un metafikcijas elementiem. Viņa darbos atkārtojas tēmas par karu un vardarbību, tehnoloģiju un birokrātiskas sabiedrības dehumanizējošo ietekmi, cilvēka atbildību un brīvās gribas jautājumu. Bieži parādās izdomāti tēli, piemēram, rakstnieks Kilgore Trout, kas kalpo kā ironisks komentārs par populāro zinātniskās fantastikas žanru.
Vonneguts spēja apvienot nopietnas filozofiskas pārdomas ar melno humoru un absurda elementiem, tādējādi iedarbīgi kritizējot politiskās un sociālās nepilnības. Viņa darbi ir plaši tulkoti un ietekmējuši gan rakstniekus, gan kino, teātri un populāro kultūru. Romāna Slaughterhouse-Five tematika par kara traumu un atmiņu bieži tiek citēta un pētīta literatūras un vēstures kursu kontekstā.
Mantojums
Kurts Vonneguts palicis atmiņā kā viens no 20. gadsimta nozīmīgākajiem angliski rakstošajiem literātiem, kura darbi turpina raisīt diskusijas par ētiku, tehnoloģijām un cilvēka dabu. Viņa darbi tiek plaši lasīti gan akadēmiskā vidē, gan plašākai auditorijai, un daudzi no tiem ir tikuši pielāgoti teātrim, radio un kinofilmām (piemēram, Slaughterhouse-Five ekranizācija 1972. gadā). Vonneguts arī atstāja spēcīgu ietekmi kā publisks intelektuālis un humānists — viņa balss par cilvēktiesībām, racionālu domāšanu un ētisku atbildību turpina iedvesmot lasītājus visā pasaulē.
Miris 2007. gada 11. aprīlī, Vonneguts tiek atcerēts kā rakstnieks, kurš spēja apvienot dziļu cilvēcisku empātiju ar skarbu kritiku — darbojoties gan kā literāts, gan sabiedrisks komentētājs, viņš radīja darbus, kas joprojām lasās un pārrunājas.
Kurts Vonneguts (1972)
Dzīve
Ģimene
Kurts Vonneguts juniors dzimis Indianapolē, Indiānā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa vecāki bija Kurts Vonneguts vecākais un Edīte Lībere. Viņš bija jaunākais no trim bērniem. Viņa senči bija ieradušies Amerikā no Vācijas 1855. gadā. Viņi bija turīgi, sākotnēji strādāja par alus darītājiem un tirgotājiem. Gan viņa tēvs, gan vectēvs mācījās Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un bija arhitekti Indianapolisas firmā Vonnegut & Bohn. Viņa vecvectēvs bija Vonnegut Hardware Company dibinātājs, kas bija Indianapolisas iestāde.
Agrīnie gadi
1940. gada maijā Vonneguts pabeidza Šortridžas vidusskolu Indianapolisā. Tajā pašā rudenī viņš iestājās Kornela universitātē. Viņš studēja ķīmiju, taču bija arī universitātes laikraksta The Cornell Daily Sun galvenā redaktora palīgs un redaktora vietnieks. Tāpat kā viņa tēvs, viņš bija biedrības Delta Upsilon biedrs. Kamēr Vonneguts mācījās Kornela universitātē, viņš iestājās ASV armijā. Armija viņu pārcēla uz Karnegija Tehnoloģiju institūtu un Tenesī Universitāti, lai studētu mašīnbūvi. Mātes dienā 1944. gadā viņa māte izdarīja pašnāvību ar miega zālēm.
Otrais pasaules karš
Kurta Vonneguta pieredze, ko viņš guva kā karavīrs un karagūsteknis, dziļi un spēcīgi ietekmēja viņa rakstniecību. Kara laikā viņš bija kareivis ar zemu dienesta pakāpi. Viņš bija 423. kājnieku pulka 423. kājnieku pulka 106. kājnieku divīzijas ierindas karavīrs. Vonneguts 1944. gada 19. decembrī nokļuva gūstā Dobeles kaujas laikā. Viņš atradās cietumā Vācijas pilsētā Drēzdenē. Viņš kļuva par līderi gūstekņu vidū, jo nedaudz prata vācu valodu. Taču viņš vācu apsargiem pastāstīja: "...tikai to, ko es ar viņiem izdarīšu, kad nāks krievi...". Apsargi Vonnegutu piekāva un neļāva viņam kļūt par līderi. Viņš piedzīvoja Drēzdenes bombardēšanu 1945. gada februārī, kas iznīcināja lielāko daļu pilsētas.
Vonneguta vadītā amerikāņu karagūstekņu grupa izdzīvo uzbrukumu. Vācieši viņus bija turējuši pazemes telpā, kas bija paredzēta gaļas glabāšanai kautuvē. Vācieši šo ēku nosauca par Schlachthof Fünf (Piecu kautuve), un sabiedroto karagūstekņi izmantoja šo nosaukumu savam cietumam. Vonneguts teica, ka uzbrukuma rezultāts bija pilnīga iznīcība un nāve, ko neviens nevarēja saprast. Šī pieredze deva viņam idejas slavenajam romānam "Slaughterhouse-Five" ("Piecas kautuves"). Pieredze par nāvi un iznīcību ir galvenā tēma vismaz sešās citās viņa grāmatās. Piecās kautuvēs viņš aprakstīja pilsētu, kas pēc bombardēšanas izskatījās kā Mēness virsma. Viņš stāstīja par to, kā vācieši liek ieslodzītajiem strādāt. Viņiem bija jālaužas pagrabos un bumbu patvertnēs, lai savāktu līķus. Viņiem nācās apglabāt šos mirušos cilvēkus visus kopā lielās bedrēs, kamēr vācieši meta uz viņiem akmeņus un kliedza ar lāstiem. Vonneguts vēlāk teica: "Bija pārāk daudz līķu, lai tos apglabātu. Tā vietā vācieši nosūtīja karaspēku ar liesmu metējiem. Visas šo civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas tika sadedzinātas līdz pelniem."
Vonnegutu atbrīvoja Sarkanās armijas karaspēks 1945. gada maijā pie Saksijas un Čehoslovākijas robežas. ASV armija viņu apbalvoja ar Purple Heart. Taču viņš teica, ka tas ir smieklīgi, jo viņš nemaz nebija smagi ievainots. Žurnālā Timequake viņš rakstīja, ka apbalvojumu viņam piešķīra par "apsaldējumiem".
Darbs pēc Otrā pasaules kara
Pēc kara Vonneguts kļūst par antropoloģijas aspirantu Čikāgas Universitātē. Viņš strādāja arī Čikāgas Pilsētas ziņu birojā. Vonneguts atzina, ka viņš nebija labs students. Kāds profesors teica, ka daži no studentiem kļūs par profesionāliem antropologiem, bet viņš nebija viens no viņiem. Grāmatā "Bagombo tabakete" Vonneguts raksta, ka universitāte noraidīja viņa pirmo diplomdarbu. Tā bija par kubisma gleznotājiem un Amerikas pamatiedzīvotāju sacelšanos vadītājiem. Universitāte apgalvoja, ka tas ir "neprofesionāls".
Viņš pārcēlās no Čikāgas uz Šenektadi, Ņujorkā. Viņš strādāja sabiedrisko attiecību jomā uzņēmumā General Electric. Viņa brālis Bernards strādāja tajā pašā uzņēmumā pētniecības nodaļā. Dzīvojot Šenektādī, Vonneguts dzīvoja mazā ciematā Alplausā. Vonneguts īrēja dzīvokli augšstāvā iepretim Alplausas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandai. Dažus gadus viņš bija aktīvs brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Šajā dzīvoklī joprojām ir viņa rakstāmgalds. Pie šī rakstāmgalda viņš uzrakstīja daudzus savus īsos stāstus, kura apakšā iegravējis savu vārdu. Čikāgas Universitāte vēlāk pieņēma viņa romānu "Kaķa šūpulis" kā diplomdarbu, jo viņi teica, ka stāsts ir antropoloģisks. 1971. gadā viņam tika piešķirts maģistra grāds.
Pagājušā gadsimta 50. gadu vidū Vonneguts ļoti īsu laiku strādāja žurnālā Sports Illustrated. Viņam lūdza uzrakstīt par sacīkšu zirgu, kas pārlēca žogu un mēģināja aizbēgt. Vonneguts visu rītu skatījās uz tukšo papīra lapu uz rakstāmmašīnas. Tad viņš uzrakstīja: "Zirgs pārlēca pāri žogam," un aizgāja. Viņš gandrīz grasījās pamest rakstīšanu, taču Aiovas Universitātes Rakstnieku darbnīca uzaicināja viņu pasniegt. Kamēr viņš tur strādāja, "Kaķa šūpulis" kļuva par bestselleru, un viņš sāka "Piecu kautuvju". Šo grāmatu tagad dēvē par vienu no labākajiem 20. gadsimta amerikāņu romāniem. Tas ir žurnāla Time un Modern Library 100 labāko sarakstos. 1961. gadā viņš publicēja slaveno īso stāstu Harisons Beržerons.
Vonneguts pārcēlās uz Barnstable, Masačūsetsas štatā, pilsētiņā pie Menca zemes. Viņš bija pirmā Saab dīlera uzņēmuma vadītājs ASV.
Personīgā dzīve
Pēc atgriešanās mājās no Otrā pasaules kara Kurts Vonneguts apprecējās ar Džeinu Mariju Koksu. Viņi bija iemīlējuši viens otru jau kopš bērnības. Par viņu agrīnajām attiecībām viņš rakstīja vairākos savos īsajos stāstos. Pāris izšķīrās 1970. gadā. Ar Koksu viņš izšķīrās tikai 1979. gadā, bet no 1970. gada Vonneguts dzīvoja kopā ar citu sievieti, fotogrāfi Džilu Krementcu. Viņa kļuva par viņa otro sievu pēc tam, kad Vonneguts izšķīrās no Koksas.
Viņš izaudzināja septiņus bērnus. Trīs bija no viņa pirmās laulības ar Kuksu. Ar Krementzu viņš adoptēja vienu meitu vārdā Lilija. Trīs bija viņa māsas Alises bērni. Vonneguts viņus adoptēja pēc viņas nāves no vēža.
No četriem Vonneguta adoptētajiem bērniem trīs ir viņa brāļadēls: Džeimss, Stīvens un Kurts Adamss. Vonneguts viņus adoptēja pēc briesmīgas nedēļas 1958. gadā. Tās nedēļas laikā bērnu tēvs Džeimss Karmalts Adamss gāja bojā vilciena katastrofā, un divas dienas vēlāk nomira viņu māte. Savā romānā "Slapstick" Vonneguts stāsta, kā divas dienas pirms viņas nāves bija miris Alises vīrs. Viņas ģimene centās paturēt vīra nāvi noslēpumā. Tomēr viņa to uzzināja, kad cits pacients dienu pirms nāves viņai uzdāvināja avīzi. Trīs zēniem bija jaunākais brālis vārdā Pīters Nīče. Viņš bija mazulis, kad nomira viņu vecāki. Pīters devās dzīvot pie tēva brālēna Birmingemā, Alabamas štatā.
2001. gada 31. janvārī ugunsgrēks nopostīja Vonneguta mājas augšējo stāvu. Viņš bija ieelpojis dūmus un četras dienas atradās slimnīcā kritiskā stāvoklī. Viņš izdzīvoja, bet viņa personīgie dokumenti tika iznīcināti.
Vonneguts smēķēja nefiltrētas Pall Mall cigaretes. Šo ieradumu viņš dēvēja par "stilīgu veidu, kā izdarīt pašnāvību".
Vonneguts savās mājās Manhetenā krita un guva smadzeņu traumu. Viņš nomira 2007. gada 11. aprīlī.
Meklēt