Instinkts

Pārskats

Instinktīva uzvedība var būt mainīga un atkarīga no vides. Jebkura uzvedība ir instinktīva, ja tā tiek veikta, nebalstoties uz iepriekšēju pieredzi, t. i., bez mācīšanās. Jūras bruņurupuči, kas tikko izšķīlušies pludmalē, automātiski virzās uz okeānu un, nonākuši ūdenī, automātiski peld. Pērtiķis pēc piedzimšanas ielien mātes maisā. Medus bites sazinās, dejojot barības avota virzienā bez formālas instrukcijas. Citi piemēri ir dzīvnieku cīņas, dzīvnieku uzvedība, iekšējās bēgšanas funkcijas un ligzdu būvēšana.

Refleksi kā instinkti

Īpašs gadījums ir refleksu darbības. Patiess reflekss no citām uzvedības darbībām atšķiras pēc mehānisma; tas nenotiek caur smadzenēm. Drīzāk stimuls nonāk muguras smadzenēs, un pēc tam ziņojums tiek pārraidīts atpakaļ caur ķermeni, veicot ceļu, ko sauc par refleksa loku. Refleksi ir līdzīgi fiksētiem darbības modeļiem, taču arī fiksētu darbības modeli var apstrādāt galvas smadzenēs. Šāds piemērs ir nīlzirgu tēviņa instinktīva agresija pret visu, kas ir sarkans, pārošanās laikā. Cilvēku instinktīvas uzvedības piemēri ir daudzi primitīvi refleksi, piemēram, sakņošanās un zīdīšanas refleksi, uzvedība, kas piemīt lielākajai daļai zīdītāju.

Nobriešanas instinkti

Dažas instinktīvas uzvedības izpausmes ir atkarīgas no nobriešanas procesiem. Piemēram, mēs parasti runājam par putniem, kas "mācās" lidot, jo sākumā viņi nevar lidot, bet pēc nedēļas vai divām jau var. Tomēr jaunie putni eksperimentāli tika audzēti ierīcēs, kas neļāva tiem kustināt spārnus, līdz tie sasniedza tādu vecumu, kādā viņu sugas putni lidoja. Kad šie putni tika palaisti brīvībā, tie nekavējoties un normāli lidoja, kas liecināja, ka viņu uzlabojumu iemesls bija neiromuskulārā nobriešana, nevis patiesa mācīšanās.

Instinktu sastāvdaļas

Lai gan fiksēti rīcības modeļi un refleksi ir skaidri gandrīz pilnībā instinktīvi uzvedības piemēri, lielākā daļa uzvedības veidu ir sarežģīti un sastāv gan no instinktīviem, gan iemācītiem komponentiem. Piemēram, imprintingā putnam ir sensitīvs periods, kura laikā tas uzzina, kas ir viņa māte. Konrāds Lorencs ir slavens ar to, ka uz viņa zābakiem bija zoss nospiedums. Pēc tam zoss sekoja tam, kurš valkāja zābakus. Zoss mātes identitāte bija iemācīta, bet zoss uzvedība pret zābakiem bija instinktīva. Līdzīgi arī cilvēka miegs ir instinktīvs, bet tas, cik daudz un kad cilvēks guļ, ir atkarīgs no vides faktoriem. Par to, vai uzvedība ir instinktīva vai iemācīta, parasti notiek debates par dabu un audzināšanu.

Pārvietošanas darbības

Situācijā, kad divi instinkti ir pretrunā viens otram, dzīvnieks var ķerties pie izspiešanas darbības.

Bioloģiskā funkcija

Instinkts ir iebūvēta vajadzība kaut ko darīt. Tas nav kaut kas tāds, par ko dzīvnieks domā; tas ir kaut kas, ko tas dara automātiski. Mazs putniņš automātiski atgāž galvu atpakaļ, plaši atver muti un kliedz pēc barības. Tas ir instinkts. Sikspārņu mazuļi automātiski pieķeras alas sienai. Kukaiņi dabiski izspļauj to, kas atrodas vēderā, uz plēsējiem, kuri mēģina tos apēst. Bites dabiski strādā, lai rūpētos par stropu un ražotu medu. Tauriņi iedzimst vēlmi dēt olas uz noteiktiem augiem. augu, kas vajadzīgs viņu mazuļiem, un tieši tur tie dēj olas. Dzīvnieki piedzimst ar šiem instinktiem, un viņi seko saviem instinktiem bez apzinātas domāšanas.

Organismiem ir divi veidi, kā tie var iegūt uzvedību. Viens veids ir mācīties, novērojot un atkārtojot lietas, kurām ir patīkams iznākums. Otrs veids ir iedzimtības ceļā pārmantot uzvedības modeli.

'instinkts' definīcijas

• fiksēts darbības modelis, kurā, reaģējot uz skaidri definētu stimulu, tiek veikta ļoti īsa vai vidēja garuma darbību virkne bez variācijām. Karls Lorencs.
• tieksme pirms pieredzes un neatkarīgi no norādījumiem. Viljams Pleijs.
• akla tieksme uz kādu darbības veidu, kas nav atkarīga no tā, vai aģents ņem vērā mērķi, pie kura šī darbība noved. Whately.
• aģents, kas akli un nezinoši veic inteliģences un zināšanu darbu. Sers V. Hamiltons.
• Līdzība starp to, kas sākotnēji bija ieradums, un instinktu kļūst tik tuva, ka to nav iespējams atšķirt. Čārlzs Darvins.
• dabisks, nepamatots impulss, ar kura palīdzību dzīvnieks tiek vadīts, lai veiktu kādu darbību, bez metodes uzlabošanas.

Cita lapa

• Libido