Dzīvnieki ar nervu sistēmu piedzimst ar instinktiem. Instinkts ir organisma uzvedības daļa. Tas ir iedzimts (iedzimts), nevis iemācīts. Tomēr šis termins neietver maņu orgānu darbību un normālu veģetatīvās nervu sistēmas darbību. Instinkti ir saistīti ar redzamu muskuļu darbību, reaģējot uz atbrīvotājiem. Atbrīdinātāji ir palaidēji, kas iedarbina instinktīvas uzvedības ķēdes. Lai gan instinkti nav iemācāmi, dažos gadījumos to darbību var uzlabot ar pieredzi un prakse.

Ar terminu "instinkts" ir dažas problēmas. To var lietot brīvi, lai apzīmētu vispārēju tendenci, piemēram, "cilvēka instinkts ir aizsargāt savu ģimeni". To var izmantot, lai aprakstītu jauktas izcelsmes uzvedības ķēdes. Pareizi to lieto tikai attiecībā uz skaidri definētām darbībām, kuru cēloņsakarība ir iedzimta un kuras izraisa specifiski stimuli, ko sauc par releāzeriem.

Citi instinktu apzīmējumi ir fiksēti rīcības modeļi (FAP) un iedzimtas uzvedības ķēdes.

Kas ir fiksētais rīcības modelis (FAP)?

FAP ir uzvedības vienība, kas parasti ir stereotipa, noteiktas secības un pilnībā izpildās, kad to aktivizē atbilstošs signāls vai releāzers. Raksturīgi:

  • FAP bieži ir neatkarīgs no konkrētās pieredzes un parādās jau dzimšanas brīdī.
  • Releāzers vai signāls aktivizē visu uzvedības ķēdi — reiz sākta, tā var turpināties līdz galam pat tad, ja sākotnējais stimulators vairs nav klāt.
  • FAP parasti ir adaptīvs no evolūcijas viedokļa — tas palielina izdzīvošanas vai vairošanās iespējas.

Atbrīvotāji, releāzeri un to īpašības

Atbrīvotāji vai releāzeri var būt vienkārši sensoriski signāli — konkrētas formas, skaņas vai ķīmiskas vielas. Ir vairāki svarīgi jēdzieni:

  • Signāla specifiskums: daudzi instinkti reaģē tikai uz ļoti specifiskām īpašībām (piem., putna kodola krāsa vai noteikts skaņas raksturs).
  • Supernormālais stimulators: pārspīlēts signāls var radīt spēcīgāku atbildi nekā dabīgs stimuli (piemēram, mākslīgi izspiestas olas, ko mātes putns mēģina "savilkt").
  • Atbrīvošanas mehānismi: nervu sistēmā pastāv iedzimtas struktūras, kas atpazīst releāzerus un aktivizē uzvedību (bieži sauktas par "innate releasing mechanisms").

Mācīšanās, plastiskums un instinkti

Lai gan instinkti ir iedzimti, tie ne vienmēr ir pilnīgi nemainīgi. Bieži novēro, ka:

  • Pieredze var modificēt instinktīvu uzvedību — tā var to stiprināt, vājināt vai precizēt (piem., mātes rūpes var nostiprināties ar praksi).
  • Dažas uzvedības ir kombinācija no iedzimtas mehānikas un mācīšanās. Šādas uzvedības var tikt sauktas par jauktām vai iegūto un iedzimto elementu kopumu.
  • Attīstības faktori, barošanās un sociālā vide var mainīt to, kā un kad instinkti izpaužas.

Piemēri un evolūcijas skaidrojums

Instinkti ir būtiski daudziem uzdevumiem: atrašanai un apkarošanai, barošanai, aizsardzībai un vairošanai. Pazīstami piemēri:

  • Putnu mātes uzvedība, kas "velk" izkristušu olu atpakaļ ligzdā (slavens piemērs — griezeļu putnu instinkts, ko pētīja Konrads Lorencs).
  • Jaundzimušo zīdītāju barošanās reflekss (piem., zīdīšanas un "rooting" refleksi cilvēku zīdaiņiem).
  • Migrācijas kustības un sezonāla uzvedība, piemēram, putnu migrācijas "restlessness" (zugunruhe).
  • Seksuāla uzvedība un teritorijas aizsardzība, ko izraisa konkrēti signāli vai ķīmiskas vielas.

No evolūcijas viedokļa instinkti parādās, ja pastāvīgas vides prasības padara izdzīvošanai vai vairošanai izdevīgu ātru, automātisku atbildi bez mācīšanās nepieciešamības.

Vēsturiskie un pētnieciskie aspekti

Etologi, piemēram, Konrads Lorencs un Niko Tinbergen, sistemātiski pētīja instinktus, formulējot principus par releāzeriem, FAP un evolūcijas lomu uzvedībā. Tinbergen piedāvāja arī četrus skaidrošanas līmeņus uzvedībai (proksimālie mehānismi, attīstība, funkcionālais mērķis un attīstības vēsture), kas palīdz saprast, kā instinkti darbojas un kāpēc tie pastāv.

Cilvēku instinkti

Cilvēkiem ir iedzimtas reakcijas (piem., zīdaiņu rauda, piesaistes uzvedība, daži refleksi), taču cilvēka uzvedība ir īpaši plastiska un lielā mērā ietekmēta ar kultūru un mācīšanos. Tāpēc terminu "instinkts" cilvēku kontekstā lieto piesardzīgi — bieži ar to domā vispārēju predispozīciju, nevis stingri iedzimtu automātisku darbību.

Praktiskas nozīmes un ierobežojumi

Sapratne par instinktiem palīdz skaidrot dzīvnieku uzvedību, veidot saudzīgākus ganāmpulkus, veikt dabas aizsardzības darbus un attīstīt robotikas algoritmus, kas balstās uz vienkāršām, adaptīvām uzvedības shēmām. Tomēr jāuzmanās no pārāk plašas vai tautoloģiskas jēdziena lietošanas — ne visu, kas izskatās "instinktīvs", viennozīmīgi var pieskaitīt iedzimtai uzvedībai bez rūpīgas empīriskas pārbaudes.