Atbrīvojošais stimuls (zīmes stimuls): definīcija, FAP un piemēri
Uzzini, kas ir atbrīvojošais (zīmes) stimuls, kā darbojas FAP un reāli piemēri dabā — instinktīvas uzvedības mehānismi un to nozīme.
Atbrīvošanas līdzeklis ir stimuls, ko viens dzīvnieks dod citam un kas konsekventi izraisa noteiktu uzvedības reakciju. Šo stimulu sauc arī par zīmes stimulu; tas aktivizē uztvērējā iedzimtu atbrīvošanas mehānismu (innate releasing mechanism, IRM). Pēc tam uztvērējs veic savu reakciju — fiksēto darbības modeli (FAP), kas parasti ir stereotipisks, ātri uzsākams un, kad sācies, nereti norisinās līdz galam bez turpmāras regulācijas.
Kas ir FAP (fiksētais darbības modelis)?
FAP ir uzvedības vienība, kas ir viena nouzvedības elementu un bieži ir iedzimta un ļoti konservēta konkrētā sugā. Raksturīgās iezīmes:
- stereotipiska un atkārtojama forma;
- daļēji vai pilnīgi neatkarīga no mācīšanās — to nosaka ģenētiskie mehānismi;
- bieži "balistiska" daba — pēc aktivizācijas FAP tiek izpildīts līdz galam pat tad, ja sākotnējais stimuls vairs nav klāt;
- var būt ļoti specifisks attiecībā uz atbrīvojošo stimulu (piem., noteiktas krāsas, formu vai kustību kombinācija).
Piemēri un to skaidrojums
Piemērs, kas pazīstams no ornitoloģijas: jaunputni, kas knābī ir izplēstu muti un bieži izkakā vai skaņo. Tie parāda spilgti sarkanu knābja iekšpusi vai ko līdzīgu, kas darbojas kā signāls — tas liek pieaugušajam ķermeniski reaģēt un iedot barību, kas glabājas rīklē. Gan mazais, gan pieaugušais darbojas instinktīvi, izmantojot pārnestas uzvedības programmas: tas nav iemācīts dzīves laikā. Šī ir klasiska releasera un FAP mijiedarbība — konkrēts stimuls gandrīz vienmēr izraisa to pašu darbības modeli.
Citā piemēra grupā ir ūdensputnu, piemēram, lielās griezes, rituālas "dejas". Šie pāris dzīvotāji bieži savieno pāra saikni ar sarežģītām uzvedības sekvencēm, kuras abi partneri izpilda satikšanās brīdī vai pēc ilgāka prombūtnes perioda. Šīs dejas pirmo reizi detalizēti aprakstīja Džulians Hakslijs. Šeit satikšanās vai noteikta pozīcija darbojas kā atbrīvošana, un abi partneri izpilda savus fiksētos darbības modeļus — uzvedība palīdz uzturēt un stiprināt pāra saikni.
Atbrīvošanas stimuli ne vienmēr sniedz sava suga pārstāvji vai tie vienmēr dod abpusēju labumu. Piemēram, sikspārņu ultraskaņas signāli dažās kukaiņu sugu grupās izraisa tūlītēju "nokrišanu" vai kustību pārtraukšanu; šī automātiskā reakcija var samazināt iespēju, ka kukainis tiks noķerts vai savukārt var radīt labumu plēsējam vai parazītam atkarībā no konteksta. Šos automātiskos reakcijas veidus bieži var raksturot kā refleksveida darbības, kas tomēr pamatā ir iedzimtas uzvedības formas.
Papildu jēdzieni un variācijas
Dažas svarīgas idejas, kas saistītas ar atbrīvošanas stimulu un FAP:
- Innate releasing mechanism (IRM) — hipotētisks nervu-mehānisms, kas atpazīst noteiktu stimulu kombināciju un aktivizē FAP. IRM skaidrojumi ietver nervu ķēžu īpašības un sensoriskās filtrēšanas procesus.
- Supernormālie stimulusi — mākslīgi vai pārmērīgi stimuli, kas ir intensīvāki vai spēcīgāki par dabiskajiem signāliem (piem., putnēns ar pārmērīgi lielu sarkanu laukumu knābī), un kas var radīt spēcīgāku FAP izraisīšanu nekā normālais releasers.
- Sugu specifiskums un heterospecifiski releaseri — daudzi releaseri ir sugas specifiski, bet dažkārt citu sugu vai objektu pazīmes var kļūt par releaseriem (piem., imitatīvie signāli vai cilvēku radīti objekti).
- Plastiskums — kaut arī daudz FAP ir iedzimti, uzvedība var tikt modulēta ar pieredzi vai hormonu stāvokli; daži FAP elementi var attīstīties vai mainīties dzīves gaitā.
Funkcija un evolūcija
Atbrīvošanas sistēma un FAP ir evolūcijas rezultāts: tā ļauj nodrošināt ātru un uzticamu reakciju uz konkrētām situācijām (barošanās, briesmas, pārošanās signāli u.c.), kas uzlabo sugas izdzīvošanas un reproducēšanās iespējas. Dabiskās izvēles ceļā ir saglabātas tās sensoriskās īpašības un uzvedības programmas, kas dod adaptīvu priekšrocību konkrētā ekoloģiskā kontekstā.
Eksperimentālie pierādījumi un pētīšanas metodes
Uzvedības biologi izmanto eksperimentus, lai noteiktu, kuri stimuli darbojas kā releaseri un kā tie iedarbojas uz FAP. Piemēram, modificējot vizuālos vai akustiskos elementus un novērojot, kuri no tiem izraisa vai pastiprina uzvedību, var identificēt svarīgākās signāla īpašības. Tāpat tiek pētīts nervu slāņu un hormonu loma IRM darbībā.
Kopsavilkumā: atbrīvošanas līdzeklis (zīmes stimuls) un no tā izrietošais fiksētais darbības modelis veido efektīvu un bieži iedzimtu uzvedības sistēmu. Tā nodrošina ātru, paredzamu un evolucionāri izdevīgu reakciju uz noteiktām vides vai sociālajām pazīmēm, taču var tikt izmantota arī maldinoši (piem., supernormālie stimuli) vai izrādīties neadaptīva jauniem kontekstiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir releaser?
A: Atlaidētājs ir stimuls, ko viens dzīvnieks dod citam dzīvniekam un kas izraisa noteiktu reakciju. Tas iedarbina uztvērējā iedzimtu atbrīvošanas mehānismu, kā rezultātā uztvērējs veic savu reakciju, kas pazīstama kā fiksētais darbības modelis (FAP).
J: Kā šīs uzvedības izpausmes tiek pārmantotas?
A: Šīs uzvedības izpausmes ir iedzimtas, nevis iemācītas dzīves laikā. Var teikt, ka FAP ir "iedzimts", jo tas izraisa tādu pašu uzvedības reakciju, kad to izraisa konkrēts stimuls.
J: Kāds ir šādas uzvedības piemērs?
A: Šādas uzvedības piemērs ir, kad putns, kas ir izbrāķējies, krakšķ un plaši atver knābi, parādot spilgti sarkanu kakla iekšpusi, kas pieaugušajam putnam liek izkašļakstīt barību, kas glabājas barības vadā.
J: Ko dara tādi ūdensputni kā lielās ķīrienes?
A: Tādi ūdensputni kā lielie ķīvītes izdejo "dejas", kad tie satiekas pēc prombūtnes vai citos gadījumos. Šīs dejas ir diezgan sarežģītas, un pirmo reizi tās pilnībā aprakstīja Džulians Hakslijs. Satikšanās darbojas kā abu partneru atbrīvošanas līdzeklis, un pēc tam tie veic savu fiksēto darbību.
J: Kāds ir šīs sistēmas mērķis?
A: Tiek uzskatīts, ka šī sistēma palīdz stiprināt pāra saikni, taču tai nav obligāti jārada labums abiem partneriem, un nav arī nepieciešams, lai tie būtu vienas sugas.
J: Vai varat minēt vēl kādu pārmantotas uzvedības piemēru?
A: Vēl viens iedzimtas uzvedības piemērs ir tas, ka varmākas, sastopoties ar sikspārņu ultraskaņas signāliem, acumirklī saliec spārnus un nokrīt uz zemes; tas palīdz tām, bet acīmredzot nenes labumu sikspārņiem, kuri, dzirdot varmākas, izslēdz skaņas signālus un noslīd pēdējos metros - to labāk varētu raksturot kā refleksu.
Meklēt