Atbrīvošanas līdzeklis
Atbrīvošanas līdzeklis ir stimuls, ko viens dzīvnieks dod citam dzīvniekam un kas izraisa noteiktu reakciju. Atbrīvošanas līdzeklis jeb zīmes stimuls iedarbina uztvērējā iedzimtu atbrīvošanas mehānismu. Pēc tam uztvērējs veic savu reakciju - fiksēto darbības modeli (FAP).
Šāda sistēma ir mantota abiem dzīvniekiem. Piemērs: putniņš, kas ir izbrāķējies, izlaiž, piemēram, krakšķ un plaši atver knābi, parādot spilgti sarkanu kakla iekšpusi. Tas liek pieaugušajam izkšķaudīt barību, kas glabājas rīklē. Abi "partneri" rīkojas instinktīvi, pārmantojot mantotas uzvedības iezīmes: tās nav iemācītas dzīves laikā. Var teikt, ka FAP patiešām ir "iedzimta": konkrēts stimuls gandrīz vienmēr izraisa tādu pašu uzvedības reakciju.
Vēl viena uzvedības sistēma ir ūdensputnu, piemēram, lielās griezes, "dejas". Tie ir pāri visu mūžu un "dejo", kad pāris satiekas pēc prombūtnes, un citos gadījumos. Šīs dejas ir diezgan sarežģītas, un pirmo reizi tās pilnībā aprakstīja Džulians Hakslijs. Šajā gadījumā satikšanās ir atbrīvošana, un abi partneri izpilda fiksēto darbības modeli. Sistēmas funkcija ir mazliet neskaidra, taču tai ir kāds sakars ar pāra saiknes stiprināšanu.
Nav nepieciešams, lai abi partneri gūtu labumu vai būtu vienas sugas pārstāvji. Dažas varmākas, sastopoties ar sikspārņu ultraskaņas signāliem, uzreiz saliec spārnus un nokrīt uz zemes. Tas palīdz ērcēm, bet, protams, ne sikspārņiem. Savukārt daži sikspārņi izslēdz skaņas signālus, kad tie sadzird moli, un noslīd pēdējos metros. Tā arī ir pārmantota uzvedība. Šo piemēru varētu labāk raksturot kā refleksu darbību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir releaser?
A: Atlaidētājs ir stimuls, ko viens dzīvnieks dod citam dzīvniekam un kas izraisa noteiktu reakciju. Tas iedarbina uztvērējā iedzimtu atbrīvošanas mehānismu, kā rezultātā uztvērējs veic savu reakciju, kas pazīstama kā fiksētais darbības modelis (FAP).
J: Kā šīs uzvedības izpausmes tiek pārmantotas?
A: Šīs uzvedības izpausmes ir iedzimtas, nevis iemācītas dzīves laikā. Var teikt, ka FAP ir "iedzimts", jo tas izraisa tādu pašu uzvedības reakciju, kad to izraisa konkrēts stimuls.
J: Kāds ir šādas uzvedības piemērs?
A: Šādas uzvedības piemērs ir, kad putns, kas ir izbrāķējies, krakšķ un plaši atver knābi, parādot spilgti sarkanu kakla iekšpusi, kas pieaugušajam putnam liek izkašļakstīt barību, kas glabājas barības vadā.
J: Ko dara tādi ūdensputni kā lielās ķīrienes?
A: Tādi ūdensputni kā lielie ķīvītes izdejo "dejas", kad tie satiekas pēc prombūtnes vai citos gadījumos. Šīs dejas ir diezgan sarežģītas, un pirmo reizi tās pilnībā aprakstīja Džulians Hakslijs. Satikšanās darbojas kā abu partneru atbrīvošanas līdzeklis, un pēc tam tie veic savu fiksēto darbību.
J: Kāds ir šīs sistēmas mērķis?
A: Tiek uzskatīts, ka šī sistēma palīdz stiprināt pāra saikni, taču tai nav obligāti jārada labums abiem partneriem, un nav arī nepieciešams, lai tie būtu vienas sugas.
J: Vai varat minēt vēl kādu pārmantotas uzvedības piemēru?
A: Vēl viens iedzimtas uzvedības piemērs ir tas, ka varmākas, sastopoties ar sikspārņu ultraskaņas signāliem, acumirklī saliec spārnus un nokrīt uz zemes; tas palīdz tām, bet acīmredzot nenes labumu sikspārņiem, kuri, dzirdot varmākas, izslēdz skaņas signālus un noslīd pēdējos metros - to labāk varētu raksturot kā refleksu.
