Intelektuālās attīstības koeficients

Vispārīgais koeficients (g)

Ir daudz dažādu intelekta testu veidu, kuros izmanto dažādas metodes. Daži testi ir šādi.

• vizuāli (viņi izmanto tikai attēlus)
• verbāli (viņi lieto tikai vārdus)
• abstraktā domāšana (domāšana par mīklām).
• aritmētika (vienkārša matemātika)
• telpiskā iztēle (domāšana par formām).
• lasīšana
• vārdu krājums (cik daudz vārdu cilvēks zina).
• atmiņa
• vispārīgas zināšanas

Dažādiem testiem ir spēcīga savstarpēja korelācija. 1904. gadā psihologs Čārlzs Spīrmens (Charles Spearman) pirmo reizi pētīja, kā dažādu intelekta testu rezultāti ir savstarpēji saistīti. Viņš veica testu savstarpējo korelāciju faktoru analīzi un atklāja, ka pozitīvās korelācijas starp testiem izskaidro viens kopīgs faktors.

Spīrmens atklāja, ka, ja persona iegūst augstu (vai zemu) rezultātu viena veida testā, tad, iespējams (bet ne vienmēr), viņa iegūs līdzīgu rezultātu arī cita veida testos. Tāpēc viņš teica, ka cilvēka inteliģenci var raksturot ar vienu skaitli. Šo skaitli viņš nosauca par g (vispārīgais koeficients). Testos, kuros izmanto abstrakto domāšanu, parasti vislabāk var noteikt, kādi, iespējams, būs rezultāti cita veida testos. Tāpēc Spīrmens uzskatīja, ka cilvēka abstraktās domāšanas spējas (cik labi viņš prot risināt mīklas vai problēmas) ir tas, uz ko balstās citu veidu intelekts.

Tāpēc skaitlis g ir tas, ko vajadzētu izmērīt ar IQ testu. Viens no visbiežāk izmantotajiem g mērījumiem ir Ravena progresīvās matricas, kas ir vizuālās domāšanas tests.

Kara gadi Amerikas Savienotajās Valstīs

Pirmā pasaules kara laikā militāristiem bija nepieciešams veids, kā pārbaudīt jauniesauktos karavīrus un izlemt, kādu darbu viņi varētu veikt vislabāk. Viņi izmantoja IQ testus.

Testēšana izraisīja strīdus un plašas diskusijas sabiedrībā. Tiem, kuri neprotēja runāt angliski vai par kuriem bija aizdomas, ka viņi izdomā, ka viņi izdomā, tika izstrādāti neverbālie jeb "veiktspējas" testi. Pēc kara pozitīvā publicitāte par armijas psiholoģiskajām pārbaudēm palīdzēja padarīt psiholoģiju par cienījamu nozari. Pēc tam Amerikas Savienotajās Valstīs palielinājās darba vietu skaits un finansējums psiholoģijas jomā. Tika izstrādāti grupu intelekta testi, kurus sāka plaši izmantot skolās un rūpniecībā.

IQ testu kritika

Ar inteliģences koeficientiem ir vairākas problēmas. Tās ir saistītas ar dažādām mācību priekšmeta jomām. Problēmas var sagrupēt:

• Nav vispārējas vienprātības par to, kas īsti ir intelekts. Tāpēc ir problemātiski apgalvot, ka intelekta koeficients ir intelekta rādītājs. Tomēr psihologi neapgalvo, ka testi tieši mēra intelektu. Viņi apgalvo, ka testi ir intelekta rādītājs, jo tie, kas iegūst augstāku punktu skaitu, parasti spēj veikt grūtākus uzdevumus.
• Daži uzskata, ka ir problemātiski apvienot dažādus intelekta aspektus vienā "mērījumā".
• Pirmie testi tika veikti bērniem skolā, lai noteiktu, kuriem bērniem, iespējams, būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Daži uzskata, ka tas atšķiras no "intelekta" mērīšanas. Bērns, kuram skolā vajadzīga lielāka palīdzība, var nebūt mazāk inteliģents; viņš vienkārši var būt no citas vides.
• Daži testi ir labvēlīgi tiem, kas testēti no noteiktas kultūras vides. Citu kultūru pārstāvjiem būs sliktāki testi, bet bez definīcijas nav iespējams noteikt, vai tas nozīmē, ka viņi ir mazāk inteliģenti.

Tests nemēra inteliģenci

Franču psihologs Alfrēds Binē (kurš 1905. gadā izstrādāja vienu no pirmajiem testiem) pauda šādu viedokli. Viņš izmantoja šo testu, lai noteiktu, kuriem skolēniem būtu nepieciešama īpaša palīdzība skolas mācību programmas apguvē. Viņš uzskatīja, ka testu skalas nespēj izmērīt intelektu:

Skala, pareizi runājot, neļauj izmērīt intelektu, jo intelektuālās īpašības nav pārliekamas, un tāpēc tās nevar izmērīt, kā mēra lineāras virsmas.

- Binet, 1905

Viņš apgalvoja, ka ar labām izglītības programmām lielākā daļa skolēnu varētu panākt un gūt diezgan labus panākumus skolā. Tas nebija atkarīgs no skolēna izcelsmes. Viņš neuzskatīja, ka intelekts ir izmērāma un nemainīga vienība.

Daži pilnībā apstrīd psihometriju. Paleontologs Stīvens Džejs Gūlds (Stephen Jay Gould) apgalvoja, ka intelekta testi ir balstīti uz kļūdainiem pieņēmumiem, un norādīja, ka tie ir izmantoti kā zinātniskā rasisma pamatā. Pēc viņa domām, vispārējais intelekta koeficients g (ko šie testi mēra) ir vienkārši matemātisks artefakts.

... inteliģences kā vienas vienības abstrakcija, tās atrašanās vieta smadzenēs, tās kvantificēšana kā viens skaitlis katram indivīdam un šo skaitļu izmantošana, lai ierindotu cilvēkus vienā vērtīguma rindā, vienmēr liekot secināt, ka apspiestās un nelabvēlīgākā situācijā esošās grupas - rases, šķiras vai dzimumi - ir iedzimti zemākas un pelnījušas savu statusu (24.-25. lpp.).

Tomēr, kā paskaidrots iepriekš, IQ testi bija ļoti veiksmīgi, lai novērtētu rekrūšus kara laikā. Tāpēc ir jābūt patiesībai, ka tie mēra atbilstošas garīgās spējas. Tāpēc IQ nav tikai matemātiska izdomājums: tas attiecas uz indivīdu spēju veikt noteiktas funkcijas. Pat ja eksperti nav vienisprātis par intelekta definīciju, tas nenoliedz testu lietderību (vai ne). Ikdienā cilvēki pamana citu cilvēku relatīvo inteliģenci. Šis jautājums ir būtisks cilvēka dabai un evolucionārajai psiholoģijai, jo cilvēki attīstīja īpašības, kas palīdzēja viņiem izdzīvot un vairoties.

Testi ir neobjektīvi

Amerikas Psihologu asociācijas ziņojumā Intelligence: knowns and un nwnowns teikts, ka IQ testi kā sociālo sasniegumu prognozētāji nav neobjektīvi pret afrikāņu izcelsmes cilvēkiem. Tie prognozē nākotnes rezultātus, piemēram, sasniegumus skolā, līdzīgi kā tie prognozē nākotnes rezultātus eiropiešu izcelsmes cilvēkiem.

Tomēr IQ testi var būt neobjektīvi, ja tos izmanto citās situācijās. Pētījumā 2005. gadā tika konstatēts, ka "atšķirīga derīguma prognozēšana liecina, ka WAIS-R testā var būt kultūras ietekme, kas samazina WAIS-R kā kognitīvo spēju mērījuma derīgumu meksikāņu izcelsmes amerikāņu skolēniem", norādot uz vājāku pozitīvo korelāciju salīdzinājumā ar izlasē iekļautajiem baltajiem skolēniem. Citos jaunākajos pētījumos ir apšaubīta IQ testu kultūras taisnīgums, ja tos izmanto Dienvidāfrikā. Standarta intelekta testi, piemēram, Stanford-Binet tests, bieži vien ir nepiemēroti bērniem ar autismu un disleksiju; alternatīva, izmantojot attīstības vai adaptīvo prasmju mērījumus, ir salīdzinoši vāji intelekta rādītāji bērniem ar autismu, un to rezultātā ir radušies nepareizi apgalvojumi, ka lielākā daļa bērnu ar autismu ir garīgi atpalikuši.

Apgalvojums par zemu inteliģences līmeni vēsturiski tika izmantots, lai attaisnotu feodālo sistēmu un nevienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm. Turpretī citi apgalvo, ka "augsta IQ elites" atteikšanās nopietni uztvert IQ kā nevienlīdzības cēloni pati par sevi ir amorāla.

Amerikas Psihologu asociācija

Amerikas Psihologu asociācijas Zinātnisko lietu padome 1995. gadā izveidoja darba grupu, lai izstrādātu vienprātīgu paziņojumu par inteliģences pētījumu stāvokli, ko visas puses varētu izmantot kā pamatu diskusijām. Pilns ziņojuma teksts ir pieejams vairākās tīmekļa vietnēs.

Šajā dokumentā asociācijas pārstāvji pauž nožēlu, ka ar IQ saistīti darbi bieži tiek rakstīti, ņemot vērā to politiskās sekas: "pētījumu rezultāti bieži vien tika vērtēti ne tik daudz pēc to nopelniem vai zinātniskā stāvokļa, cik pēc to iespējamām politiskām sekām".

Darba grupa secināja, ka IQ rādītājiem ir augsta prognozēšanas spēja attiecībā uz individuālajām atšķirībām skolas sasniegumos. Tie apstiprina IQ prognozes derīgumu attiecībā uz pieaugušo profesionālo statusu pat tad, ja ir statistiski kontrolēti tādi mainīgie lielumi kā izglītība un ģimenes izcelsme. Viņi konstatēja, ka individuālās intelekta atšķirības būtiski ietekmē ģenētika. Gan gēni, gan vide sarežģītā mijiedarbībā ir būtiski intelektuālo spēju attīstībā.

Viņi apgalvo, ka ir maz pierādījumu tam, ka uzturs bērnībā ietekmē inteliģenci, izņemot smaga nepietiekama uztura gadījumus. Darba grupa piekrīt, ka pastāv lielas atšķirības starp melnādaino un balto iedzīvotāju vidējiem IQ rādītājiem un ka šīs atšķirības nevar izskaidrot ar neobjektivitāti testu veidošanā. Darba grupa uzskata, ka ir iespējami skaidrojumi, kas pamatojas uz sociālo statusu un kultūras atšķirībām, un ka vides faktori ir paaugstinājuši vidējos testa rezultātus daudzās populācijās.

APA žurnāls American Psychologist, kas publicēja paziņojumu, vēlāk, 1997. gada janvārī, publicēja atbildes. Vairākās no tām tika apgalvots, ka ziņojumā nav pienācīgi izpētīti pierādījumi par daļēji ģenētiskiem skaidrojumiem.