Mācību programma
Mācību programma (daudzskaitlī: curricula) ir studiju programma. To izmanto, lai plānotu mācības vai apmācību. Tajā ir izklāstītas detaļas, lai citi varētu zināt, kas notiks:
- kādi priekšmeti tiks mācīti
- kādā secībā tās tiks mācītas.
- cik bieži, cik daudz laika tiks veltīts katrai tēmai.
- tā bieži vien ir saistīta ar grafiku un citu informāciju par organizāciju, kurā tā notiks.
- to bieži vien apstiprina valsts vai privāta eksaminācijas komisija, un to izmanto kā pamatu eksāmenu noteikšanai.
Mūsdienās tas parasti nozīmē kursus, to saturu un mācību saturu, ko piedāvā skola vai universitāte. Bieži vien mācību programmas tiek pamatotas ar kādu teoriju vai ar nodomu mainīt iepriekšējo. Mācību programmu pamatā var būt mācību grāmatas un kursi skolotāju apmācībai. Mācību programmu apguve ir daļa no lielākās daļas skolotāju kvalifikācijas.
Līdzīgs vārds ir mācību programma, kas nozīmē kopsavilkumu par tēmām, kuras tiks aplūkotas akadēmiskā kursa, grāmatas vai lekcijas laikā. Vēl viens termins ir disciplīna, kas šajā nozīmē nozīmē akadēmisko priekšmetu.
Vēsturiskā attīstība
Vēsturiski mācību programmas ir kalpojušas ne tikai kā fons mācību programmām un eksāmeniem. Tajās ir apspriests mācību pamats, ņemot vērā:
- bērnu psiholoģiju, jo īpaši mazāku bērnu psiholoģiju.
- sabiedrības vajadzībām, tostarp darba devēju vajadzībām.
- zināšanu pieaugums, piemēram, zinātnē.
- līdzsvars starp izglītību un apmācību
- izglītības juridiskais statuss, piemēram, vai izglītība ir brīvprātīga vai obligāta.
Četri jautājumi, kurus Tylor uzdod savā ievadtekstā, parasti tiek uzskatīti par fundamentāliem:
- Kādus izglītības mērķus skolai būtu jācenšas sasniegt?
- Kā izvēlēties mācību pieredzi, kas ir noderīga šo mērķu sasniegšanai?
- Kā organizēt mācību pieredzi, lai mācības būtu efektīvas?
- Kā novērtēt mācību pieredzes efektivitāti?
Nav stingru noteikumu, kā atbildēt uz šiem jautājumiem. Vienmēr ir bijušas dažādas izglītības teorijas, kuru pamatā ir atšķirīga attieksme pret izglītību un pašu dzīvi. Aptuveni runājot, šīm teorijām ir divi pretēji gali. Vienā galā ir uz bērnu orientēta izglītība. Tā ir vērsta uz mācīšanas pielāgošanu atsevišķu bērnu vajadzībām un attīstībai, un to visvairāk izmanto bērnudārzā un pamatizglītībā. Otrs gals ir uz sabiedrību orientēta izglītība. Tās mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībā pastāvīgi augtu jauni pieaugušie, kas spētu ieņemt sabiedrībai vajadzīgās darbavietas un ieņemt sabiedrībai nepieciešamās lomas. Dažās valstīs pieeja ir vairāk orientēta uz reliģiju. Tās mērķis būtu sagatavot jauniešus, kuru galvenais mērķis ir dzīvot saskaņā ar kādas konkrētas reliģijas priekšrakstiem (uzskatiem, praksi).
Slēptā mācību programma
Termins, ko dažkārt lieto, lai aprakstītu to, kas, pēc kritiķa domām, patiesībā notiek izglītības sistēmā. Tas nozīmē iestādes neizteiktos uzskatus un vērtības, netiešās prasības attiecībā uz uzvedību un cieņu. Skolā tiek mācīts mācību priekšmets, bet notiek arī daudz kas cits.
Saistītās lapas
- Trivium
- Quadrivium
- Priekšmets (skola)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mācību programma?
A: Mācību programma ir mācību programma, ko izmanto, lai plānotu mācības vai apmācību.
Q: Kādu informāciju parasti sniedz mācību programma?
A: Mācību programmā ir sīki izklāstītas tādas detaļas kā, piemēram, kādas tēmas tiks mācītas, kādā secībā un cik daudz laika tiks veltīts katrai tēmai.
J: Kā mācību programma bieži ir saistīta ar stundu sarakstu?
A: Mācību programma bieži ir saistīta ar stundu sarakstu, lai norādītu, kad katrs temats tiks apgūts.
J: Kas bieži vien apstiprina mācību plānu?
A: Mācību programmu bieži vien apstiprina valsts vai privāta eksaminācijas komisija.
J: Uz kāda pamata tiek noteikti eksāmeni?
A: Par pamatu eksāmenu noteikšanai bieži izmanto mācību programmu.
J: Ko nozīmē termins "mācību programma"?
A: Termins "mācību programma" nozīmē kopsavilkumu par tēmām, kas tiks aplūkotas akadēmiskā kursa, grāmatas vai lekcijas laikā.
J: Ko nozīmē termins "disciplīna" saistībā ar izglītību?
A: Saistībā ar izglītību termins "disciplīna" nozīmē akadēmisko priekšmetu.
