Vampyrum spectrum — Jaunās pasaules lielākais plēsīgais sikspārns
Vampyrum spectrum — spektrālais sikspārnis: Jaunās pasaules lielākais plēsīgais sikspārns. Izmēri, medību taktikas, uzvedība un izplatība Dienvidamerikā un Trinidadā.
Vampyrum ģintī ir tikai viena suga — spektrālais sikspārnis (Vampyrum spectrum). Daži alternatīvie šīs sugas nosaukumi latviešu valodā ir "Linneja viltus vampīrsikspārnis" un "spektrālais vampīrsikspārnis". Mulsinoši ir tas, ka tie nav radniecīgi Vecās pasaules lielo plēsīgo sikspārņu dzimtai Megadermatidae, kurus arī dažkārt sauc par viltus vampīriem. Spektrālie sikspārņi sastopami plašā areālā — no Centrālamerikas līdz Dienvidamerikai, kā arī Trinidadā un Tobāgo, galvenokārt mitros mežos un to malās.
Izmēri un ārējais izskats
Spektrālais sikspārnis ir lielākais sikspārnis (Chiroptera) Jaunajā pasaulē. Spārnu izplešanās parasti ir apmēram 80–100 cm (gandrīz 3 pēdas), dažreiz spārnu platums var pārsniegt metru. Ķermeņa garums ir aptuveni 125–150 mm, svars — parasti 145–190 g. Ķermeņa augšdaļas kažoks ir īss, parasti brūns līdz rūsgani oranžs. Ausis ir garas un noapaļotas, ar izteiktu deguna lapu (degunspalvu), kas raksturīga lapdegunainajiem sikspārņiem; purns ir relatīvi garš un šaurs, zobi spēcīgi, kājas lielas un izturīgas ar gariem izliektiem nagiem. Degunspalva ir veidota kā attēlā.
Uzturs un medīšanas veids
Spektrālie sikspārņi ir vsoēdāji ar spēcīgu predācijas tendenci — tie ir īsteni plēsēji. To galvenā barība ir dažādi mugurkaulnieki, piemēram, abinieki (žurkas un vardes), abinieki un rāpuļi (mazas ķirzakas), kā arī mazi putni un zīdītāji, tostarp citas sikspārņu sugas. No bezmugurkaulniekiem tās ēd lielus kukaiņus, piemēram, cīrulīšus un cikādes. Pārsteidzoši, ka dietā var parādīties arī neliels daudzums augļu.
Medības notiek galvenokārt naktī. Spektrālie sikspārņi bieži novērojami kā sēdoši mednieki — tie sēž uz atzara vai citur nogaidā, pēc tam uzbrūk no augšas, diemžēl līdzīgi kā dažas pūces. Tie var patrulēt gar meža malām un pēkšņi nolēkt uz upuri. Sikspārņi izmanto gan echolokāciju, gan dzirdes signālus (pasīvu klausīšanos) un redzi, lai atrastu un noķertu laupījumu; to medību stils bieži ietver ātras, spēcīgas sadursmes ar upuri, ko pēc tam sagriež ar zobiem.
Uzvedība un dzīvesveids
Spektrālie sikspārņi parasti dzīvo nelielās ģimenes grupās — bieži pāros vai mazos klanos (mātīte, tēviņš un pēcnācējs). Katru gadu parasti izšķiļas viens mazulis; mātīte ir ļoti rūpīga un saudzīga pret savu mazuļiem. Tēviņš bieži vien ir klāt un reizēm tiek novērots guļam kopā ar mātīti un mazuli, pilnībā ietinoties spārnos, kas nodrošina siltumu un aizsardzību.
Šī suga izvēlas ligzdas koku dobumos, lielos atvērumos, reizēm arī alu vai cilvēku būvētos objektos. Dienā sikspārņi bieži atpūšas klusās, tumšās vietās, kur var pasargāt nedzirdamu novērošanu un drošu izkļūšanu vakara medībām.
Attiecības ar cilvēkiem un aizsardzība
Spektrālais sikspārnis reti sastopams tuvu cilvēku apdzīvotām vietām, bet mežu izciršanas un biotopu degradācijas dēļ daži reģioni ir zaudējuši piemērotas ligzdas. Tāpēc sugas populācijas vietām samazinās. To aizsardzības statuss reģionāli var atšķirties — suga prasa saglabāšanu galvenokārt, saglabājot vecos mežus un ligzdošanas vietas. Cilvēki šos sikspārņus parasti neuzskata par draudiem, jo tie nebarojas ar lieliem oktaneļiem vai cilvēkiem, taču tie ir svarīgi ekosistēmas pārvaldībā, regulējot mazo zivju un putnu populācijas.
Pārējās piezīmes
- Reprodukcija: parasti viens mazuļs gadā; reprodukcijas cikls saistīts ar reģionālajiem sezonālajiem apstākļiem.
- Echolokācija un dzirde: sikspārņiem ir labi attīstīta echolokācija, taču plēsējiem kā Vampyrum ir arī izteikta pasīvā klausīšanās, kas palīdz atrast laupījumu.
- Ilgmūžība: savvaļā dzīves ilgums nav precīzi dokumentēts, bet šāda izmēra sikspārņiem iespējama vairākus gadus ilga izdzīvošana, ja nav spēcīga plēsēju vai cilvēka spiediena.
Spektrālais sikspārnis ir iespaidīga, bet maz zināma plēsēja suga, kas spēlē nozīmīgu lomu tropisko mežu ekosistēmās. Lai saglabātu tās populācijas, svarīgi ir aizsargāt mežu biotopus un ligzdošanas vietas.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Spektrālā sikspārņa zinātniskais nosaukums?
A: Spektrālā sikspārņa zinātniskais nosaukums ir Vampyrum spectrum.
J: Kādi ir šīs sugas alternatīvie nosaukumi?
A: Daži alternatīvi šīs sugas nosaukumi ir "Linneja viltus vampīrsikspārnis" un "spektrālais vampīrsikspārnis".
J: Kur var atrast šos sikspārņus?
A: Šie sikspārņi sastopami Dienvidamerikā un Trinidādā un Tobāgo.
J: Cik liels ir šīs sugas sikspārnis?
A: Šīs sugas sikspārņu spārnu platums ir aptuveni 80 cm (gandrīz 3 pēdas), ķermeņa garums un svars ir attiecīgi 125-35 mm un 145-190 gramu. Dažu dzīvnieku spārnu platums pārsniedz metru.
J: Kāds ir tā kažoks?
A: Sikspārņa kažoks augšdaļā parasti ir brūns vai rūsgani oranžs un diezgan īss. Ausis ir ļoti garas un noapaļotas, bet purns ir garš un šaurs, ar spēcīgiem zobiem. Degunspalva ir veidota kā attēlā.
J: Ko tas medī?
A: Šī suga medī daudzus mugurkaulniekus, piemēram, abiniekus, rāpuļus, mazus putnus, zīdītājus, citus sikspārņus, kukaiņus, piemēram, lielus cīrulīšus vai cikādes, kā arī nelielu daudzumu augļu.
J: Kā tas medī?
A: Medībās šī suga ir ļoti slēpta; tā bieži uzbrūk no augšas uz zara uz upuri vai lido kā dažas pūces, patrulējot uz priekšu un atpakaļ gar meža malām, pirms pēkšņi uzgāžas uz kaut kā zālē.
Meklēt