Dzeloņpele (Acomys) — apraksts, sugas un bioloģija

Dzeloņpele (Acomys) — detalizēts apraksts, sugas, izskats, uzvedība un bioloģija. Uzzini par zvīņotajām astēm, aizsargspalvām, ekoloģiju un taksonomiju.

Termins "dzeloņpele" attiecas uz jebkuru Acomys ģints grauzēju sugu. Angļu valodā tās parasti sauc par Spiny mice. Tās izskatās kā Mus ģints peles. Daiļās peles ir mazi zīdītāji ar kailām, zvīņotām astēm. To kažokā ir neparasti stīvi aizsargspalviņi, kas darbojas tāpat kā eža dzelkšņi. Šie stīvie matiņi ir iemesls, kāpēc tās sauc par dzeloņpeli.

Lai gan tās izskatās pēc Mus ģints pārstāvēm, zinātnieki domā, ka Āfrikas dzeloņainās peles varētu būt radniecīgākas pelēm, nevis parastajām pelēm.

Sugas un izplatība

Acomys ģints ietver apmēram 20–30 sugas (atkarībā no taksonomiskajiem pētījumiem). Dzeloņpeles sastopamas galvenokārt Āfrikas kontinenta dienvidu, austrumu un ziemeļu daļā, kā arī Tuvajos Austrumos. Dažas sugas dzīvo tuksnešainās un klintainās teritorijās, citas — stepēs, krūmājā vai mežos. Dažām sugām ir ļoti lokāls areāls, bet citas izplatītas plašāk.

Izskats un ķermeņa uzbūve

• Ķermeņa garums: parasti aptuveni 7–12 cm, astes garums var būt līdzīgs vai nedaudz īsāks.
• Svars: apmēram 20–60 g atkarībā no sugas un vecuma.
• Kažoks: mugurā bieži sastopami īsi, stingri aizsargmati — tie ir dzeloņiem līdzīgi un dod sugai nosaukumu.
• Aste: daļēji kaili, reizēm ar zvīņainu izskatu; astes var nosargāt kožu sakodienus un kalpo līdzsvarošanai.

Dzīvesveids un uzvedība

Dzeloņpeles parasti ir nakts vai krēslainas (nocturnal/crepuscular). Tās mēdz dzīvot pagrupās vai nelielās kolonijās, un daudzas sugas ir teritorālas. Dzeloņpeļu slēptuves atrodas klintīs, akmeņu krāvumos, sienu spraugās vai zem akmeņiem — vietās, kur var ātri patverties un kur ir pasargāts ligzdošanai.

Barība

Tās ir visēdājas, bet galvenokārt barojas ar sēklām, augiem, graudiem, ogām, kā arī dažkārt kukaiņiem un citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem. Diēta var mainīties atkarībā no sezonas un pieejamības.

Vairošanās un attīstība

Vairošanās periods, auglums un mazuļu skaits atšķiras starp sugām. Parasti dzeloņpeles dzemdē vairākus mazuļus vienā metienā (3–7 vai vairāk), gestācijas periods ir aptuveni 4 nedēļas. Mazuļi dzimst ar acīm aizvērtām, bet ātri attīstās un drīz spēj pārvietoties ārpus ligzdošanas vietas.

Īpašības un bioloģiskā nozīme

Viena no ievērojamākajām dzeloņpeļu īpašībām ir viņu spēja reaģēt uz savainojumiem: vairākām Acomys sugām ir novērota ādas noraušana (skin autotomy) — spēja atdalīt ādas daļas, lai izvairītos no plēsēja, un pēc tam samērā efektīvi to atjaunot. Šī atjaunošanās iekļauj ādas, matu folikulu un pat daļēju skrimšļa vai muskulatūras regenerāciju. Šī unikālā īpašība padara dzeloņpeles par interesantu objektu medicīniskos un bioloģiskos pētījumos, piemēram, audu reģenerācijas un brūču dzīšanas izpētē.

Aizsardzība un attiecības ar cilvēkiem

• Dažas Acomys sugas ir lokāli apdraudētas vai jutīgas pret dzīvotņu izzušanu; citas saglabā stabilas populācijas.
• Dzeloņpeles reizēm tiek turētas kā mājdzīvnieki vai izmēģinājuma organisms laboratorijās, pateicoties savai interesantajai bioloģijai un salīdzinoši vieglajai audzēšanai.
• Viņu spēja atjaunot audus padara tās vērtīgas arī medicīnas pētījumos, tomēr tas rada arī izaicinājumus dzīvotņu aizsardzībai un ētikai.

Kopsavilkums

Dzeloņpele (Acomys) ir mazs, bet bioloģiski interesants grauzējs ar raksturīgu stingru „dzeloņainu” apmatojumu, kas viņu aizsargā pret plēsējiem. Tās ir izplatītas Āfrikā un Tuvajos Austrumos, dzīvo dažādās dabas nišās un parāda neparastas spējas audu atjaunošanā, kas padara tās nozīmīgas gan ekoloģiski, gan zinātniski.

Meklēt pēc burta