Žurku čūskas — bioloģija, izplatība un audzēšana kā mājdzīvnieki
Žurku čūskas: bioloģija, izplatība un audzēšana kā mājdzīvnieki — sugu apraksti, kopšana, barošana, drošība un populārā kukurūzas čūska. Padomi iesācējiem.
Žurku čūskas ir vidēji lielas vai lielas čūskas, kas galvenokārt sastopamas ziemeļu puslodē. Tās galvenokārt barojas ar grauzējiem un putniem, un dažas sugas var sasniegt vairāk nekā 3 m garumu, tāpēc dažās barības ķēdēs tās atrodas augšējos līmeņos. Daudzas sugas ir pievilcīgas lolojumdzīvnieku audzēšanai, un viena no tām, kukurūzas čūska, ir viena no populārākajām rāpuļu mājdzīvnieku sugām pasaulē. Citas sugas var būt ļoti jūtīgas un dažkārt agresīvas, taču kodieni parasti nav bīstami cilvēkam. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka žurku čūskas ir pilnīgi nekaitīgas, taču jaunākie pētījumi liecina, ka dažām sugām ir neliels daudzums inde (piem., daži astes aizmugures dzerokļi), kas cilvēkam parasti nav letāls. Nobijušās žurku čūskas mēdz sastingt vai uzvesties kā mirušas, un daudzas no tām gūst traumas vai iet bojā, šķērsojot ceļus un ielas, īpaši satiksmes laikā.
Bioloģija un uzvedība
Žurku čūskas pieder vairākiem ģintīm un visbiežāk — Colubridae dzimtai. Tām raksturīga slaida ķermeņa uzbūve, kustīga žokļa konstrukcija, kas ļauj norīt mazākus vai vidēji lielus zīdītājus un putnus, kā arī laba spēja kāpt koku stumbrus un sienas atkarībā no sugas. Aktivitātes laiks var atšķirties — daļa sugu ir dienas, citas nakts vai pārejas (krēsla) sugas.
Izplatība un dzīvotnes
Žurku čūskas sastopamas daudzos biotopos: mežos, lauksaimniecības zemēs, mitrājās, klinšainās vietās un cilvēku apdzīvotās teritorijās, kur pieejami grauzēji. To izplatība aptver lielu daļu ziemeļu puslodes — Ziemeļameriku, Eiropu un Āziju — taču katrai sugai ir savs areāls un priekšroka konkrētām dzīvotnēm.
Barība
Primāri žurku čūskas barojas ar maziem zīdītājiem (piem., žurkām un pelēm), putniem un to olām, reizēm arī ar ķirzakām un citiem nelieliem rāpuļiem. Barošanās stratēģija var būt meklēšana alās, koku dobumos vai aktīva medīšana naktī.
Kā audzēt kā mājdzīvniekus
Daudzas žurku čūsku sugas ir piemērotas pieredzējušiem un vidēji pieredzējušiem audzētājiem. Pirms iegādes jāiepazīstas ar konkrētās sugas prasībām.
- Terārija izmērs: vismaz tāds, lai čūska varētu pilnībā iztaisnoties un veikt kustības; pieaugušām sugām parasti nepieciešams horizontāls terārijs (piem., 120×60×60 cm vai lielāks atkarībā no sugas).
- Temperatūras gradients: nodrošināt siltāko vietu (basking) apm. 28–32 °C un vēsāku zonu apm. 22–26 °C, atkarībā no sugas.
- Mitrināšana un slēptuves: slēptuves abās temperatūras zonās, diētas laikā pieejams svaigs ūdens; mēreni mitrs substrāts palīdz noruptē karostas.
- Substrāts: drošs substrāts (piem., ķiršu mizas granulāts, speciālas papīra loksnēs vai abrazīvs substrāts) — izvairīties no pieejamiem smilšainiem vai putu pildījuma, kas var radīt nosmakšanu.
- Barošana: barot ar atbilstoša izmēra žāvētām vai atkārtoti sakarsētām/biedētām pelēm vai žurkām; maziem mazuļiem barošana ik pēc 5–7 dienām, pieaugušajiem — ik pēc 7–14 dienām.
- Rokas apstrāde: regulāra, mierīga un pareiza rokās paņemšana palīdz pieradināšanā; izvairīties no pēkšņiem kustībām, kas var nobiedēt čūsku.
Reprodukcija
Lielākā daļa žurku čūsku ir ovīperas (ojas dējējas). Pārošanās parasti notiek pavasarī pēc nelielas ziemošanas (brumācijas) perioda, kura ilgums un nepieciešamība atkarīga no sugas. Olmene var saturēt no dažām olām līdz vairākām desmitiem (bieži 5–30 olas). Inkubācija parasti prasa vairākas nedēļas (aptuveni 50–70 dienas) pie optimālas temperatūras apm. 27–30 °C un atbilstošas mitruma pakāpes. Mazuļi pēc izšķilšanās ir patstāvīgi.
Veselība un drošība
Žurku čūskām var rasties parazīti (iekšējie un ārējie), elpošanas ceļu infekcijas, barošanās problēmas un grūtības nomizoties. Regulāras veterinārās pārbaudes, tīra vide un pareiza barošana samazina slimību risku. Kodieni no lielākās daļas žurku čūsku sugu cilvēkam nav dzīvībai bīstami, tomēr jebkuru rētu jāapstrādā ar dezinfekcijas līdzekli un jākonsultējas ar ārstu, ja parādās infekcijas pazīmes. Arī alerģiskas reakcijas, lai gan reti, ir iespējamas.
Likumi un ētika
Pirms čūskas iegādes pārbaudiet vietējos regulējumus — dažas sugas var būt aizsargātas vai ierobežotas importam. Nekad nedrīkst atlaist mājas čūsku brīvībā — tā var apdraudēt vietējo faunu un pati cietīs. Iegādājieties dzīvnieku no uzticama audzētāja un nodrošiniet atbilstošu aprūpi.
Kopsavilkumā: žurku čūskas ir daudzveidīga rāpuļu grupa ar plašu izplatību un dažādām izmēra un temperamentu sugām. Daudzas no tām lieliski piemērotas kā mājdzīvnieki, ja nodrošina pareizu terārija iekārtojumu, barošanu, veterināro aprūpi un cienīgu izturēšanos.
Žurkas čūskas nebrīvē
Žurkas čūskas parasti tur kā mājdzīvniekus. Īpaši kukurūzas čūska ir viens no populārākajiem mājdzīvnieku rāpuļiem, un tā pieder žurku čūsku dzimtai.
Jautājumi un atbildes
J: Kur parasti sastopamas žurkas čūskas?
A: Žurkas čūskas galvenokārt sastopamas ziemeļu puslodē.
J: Ar ko galvenokārt barojas žurku čūskas?
A: Žurkas čūskas galvenokārt barojas ar grauzējiem un putniem.
J: Kāds ir žurku čūsku izmēra diapazons?
A: Žurkas čūskas var būt no vidēji lielām līdz lielām, dažas sugas var būt garākas par 3 m (10 pēdas).
J: Kur barības ķēdē atrodas žurku čūskas?
A: Dažās barības ķēdēs žurkas čūskas ir barības ķēdes augšējos līmeņos.
J: Kāds ir populārākais rāpuļu mājdzīvnieks pasaulē?
A: Kukurūzas čūska ir viens no populārākajiem rāpuļiem pasaulē.
J: Vai žurku čūsku kodumi ir bīstami?
A: Nē, žurku čūsku kodumi nav bīstami, lai gan dažas sugas var būt ļoti jutīgas un dažkārt agresīvas.
J: Vai visām žurku čūskām trūkst indes?
A: Nē, jaunākie pētījumi liecina, ka dažās žurku čūskās ir nekaitīgi neliels daudzums indes, lai gan ilgi tika uzskatīts, ka tās ir pilnīgi nekaitīgas.
Meklēt