Sarkanā klija (Milvus milvus) — apraksts, izplatība un uzvedība
Sarkanā klija (Milvus milvus) ir vidēji liels plēsīgais putns no plēsīgs putns no Accipitridae dzimtas. Šajā saimē ietilpst arī citi plēsīgie putni, piemēram, ērgļi, apodziņi un medņu lauvēji.
Izskats
Sarkanā klija ir pievilcīgi krāsots plēsējs — pieaugušie putni parasti ir sarkanīgi brūnā krāsā ar gaišāku galvu, tumšākām spārnu malām un raksturīgi dziļi iešķelts asti. Spārnu plētums parasti svārstās ap 175–195 cm, ķermeņa garums ap 60–66 cm, un svars aptuveni 0,8–1,3 kg. Mātītēm un tēviņiem ārēji atšķirības ir nelielas; jauni putni ir tumšāki un plankumaināki, astes iešķīlums attīstās pakāpeniski.
Izplatība un biotopi
Saskaņā ar novērojumiem suga sastopama plaši visā Eiropā un Āfrikas ziemeļrietumos. Tā ir pastāvīgs iedzīvotājs maigākajās areāla daļās Rietumeiropā un Āfrikas ziemeļrietumos, bet putni no Ziemeļaustrumeiropas un Centrāleiropas sezonāli migrē uz dienvidiem un rietumiem, ziemojot reģionos, kas sasniedz arī Turciju uz dienvidiem. Sarkanās klijas priekšroku dod atvērtām lauksaimniecības ainavām ar izkliedētām kokiem un meža maliņām, kurām pievienojas vietas, kur iespējams atrast barību — laukumi, upju ielejas un piepilsētu teritorijas.
Barošanās un uzvedība
Barība: sarkanā klija barojas visdažādāk — tai pamatā ir mazi zīdītāji (piem., peles), putni, bezmugurkaulnieki, zivis un, svarīgi, arī gaļa (laupījums un miruši dzīvnieki). Tā bieži izmanto cilvēku radītus barības avotus, piemēram, lauksaimniecības atkritumus.
Uzvedība: klijas ir pazīstamas ar elegantu, vieglu lidojumu un bieži vien vēršas virs atklātām teritorijām, meklējot barību. Tās izmanto termālos pacēlumus un vēja strāvas, lai efektīvi izpētītu plašumu ar nelielu enerģijas patēriņu. Sugu raksturo arī teritoriju aizstāvība mazos vai mērenos attālumos no ligzdošanas vietām.
Vairošanās
Sarkanās klijas ligzdo kokos, bieži vien tuvāk mežu malām vai citiem augstiem stādījumiem. Ligzda ir plaša, izgatavota no zariem, iekšpusi klāj mīkstāks materiāls. Mātīte dēj parasti 1–3 olas; inkubācija ilgst aptuveni 28–32 dienas, bet vibežu perioda laikā mazuļi pamazām izaug un atstāj ligzdu pēc aptuveni 45–60 dienām, atkarībā no apstākļiem. Vecāki turpina barot mazuļus arī pēc iziešanas no ligzdas.
Saglabāšanas stāvoklis un cilvēku ietekme
Vēsturiskā populācijas samazināšanās dažviet Eiropā bija saistīta ar intensīvu vajāšanu lauksaimniecības aizsardzības nolūkos un ar pesticīdu — īpaši DDT, kas tika uztverts no to upura — ietekmi. Šo agrīno 20. gadsimta draudu rezultātā suga tika iznīcināta lielākajā daļā Lielbritānijas, izņemot dažas populācijas Velsas dienvidos.
Pateicoties aizsardzības pasākumiem, likumdošanai un reintrodukcijas programmām, populācijas daudzviet atjaunojas. Piemēram, pēc sugas atkārtotas introdukcijas Anglijā un Skotijā tā ir ievērojami atgriezusies un vietām atkal kļuvusi par biežu redzējumu. Laikrakstā The Independent 2006. gada janvārī tika ziņots par pirmo sarkanā klijas novērojumu Londonā 150 gadu laikā. Apvienotās Karalistes reintrodukcijas projekti ziņoja arī par pirmo mazuļu izšķilšanos Derventas ielejā, Tainas un Vēras apgabalā, kas apliecina pastāvošu atveseļošanos.
Aizsardzība: mūsdienās suga ir aizsargāta daudzās valstīs, un tās statuss starptautiskajos sarakstos parasti ir stabilizēts (piem., IUCN — Mazākas bažas), tomēr reģionālas populācijas joprojām ir jutīgas pret biotopu zudumu, receptoru izmantošanu un persekūciju. Tāpēc turpinās monitoringi, izglītošanas un atjaunošanas programmas.
Attiecības ar cilvēkiem
Sarkanā klija bieži tiek novērota arī pie cilvēku apdzīvotām vietām, un tās elegances dēļ tā kļuvusi par pieprasītu putnu vērošanas objektu. Savukārt lauksaimnieki dažreiz to uzskata par draudu mazajai mājputnu populācijai, bet modernas aizsardzības un izglītošanas kampaņas palīdz mazināt konfliktus.
Secinājums: Sarkanā klija (Milvus milvus) ir redzams piemērs tam, kā aktīvas aizsardzības un reintrodukcijas programmas var palīdzēt atjaunot plēsēju sugas reģionālās populācijas. Lai gan daļā areāla tā joprojām ir neaizsargāta pret vietējiem draudiem, kopējais trend ir uzlabojies, un suga turpina piesaistīt dabas vērotāju interesi.
Skats no malas uz pieaugušo, Velsa
Milvus milvus
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sarkanais pūķis?
A: Sarkanā klija ir vidēji liels plēsīgs putns no Accipitridae dzimtas.
J: Kur sastopama sarkanā klija?
A: Sarkanā klija ir sastopama visā Eiropā un Āfrikas ziemeļrietumos.
J: Ar ko barojas sarkanās pūces?
A: Sarkanās pūces ēd sīkus zīdītājus un beigas.
J: Kāpēc sarkanie pūķi tika iznīcināti lielākajā daļā Lielbritānijas?
A: Lielākajā daļā Lielbritānijas sarkanie pūķi tika iznīcināti, jo lauksaimnieki tos nogalināja, turklāt tie no sava upura uzņēma DDT.
J: Vai Anglijā un Skotijā sarkanie pūceņi ir atgriezušies?
A: Jā, sarkanie pūceņi Anglijā un Skotijā ir ievērojami atgriezušies pēc tam, kad tos nesen atkal ielaida Anglijā un Skotijā.
Jautājums: Kad pirmo reizi tika ziņots par sarkanā pūces novērošanu Londonā?
A: Pirmo reizi 150 gadu laikā Londonā sarkanais pūķis tika novērots laikrakstā The Independent 2006. gada janvārī.
Jautājums: Kad Derventas ielejā, Tainas un Vēras (Tyne and Wear) rajonā, pirmo reizi kopš putnu reintrodukcijas tika novērotas pūces?
A: Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Ziemeļkraukļu projekta (Northern Kites Project) datiem kaķi pirmo reizi kopš reintrodukcijas Derventas ielejā, Taina un Vēras (Tyne and Wear) rajonā savairojās 2006. gada jūnijā.
