Centrarchidae — sauleszivju dzimta: Ziemeļamerikas saldūdens asari

Centrarchidae — sauleszivju dzimta: Ziemeļamerikas saldūdens asari. Sugu apraksti, izmēri, uzvedība, sporta zveja un invazivitāte. Uzzini par 37 sugām.

Centrarchidae jeb sauleszivis ir saldūdens dzimta zivis, kas pieder pie Perciformes kārtas. Šo dzimtu dažreiz kļūdaini asociē ar jūras raju, taču tās nav saistītas. Tipveida ģints ir Centrarchus (tai pieder tikai lidotājs C. macropterus).

Šajā dzimtā ir aptuveni 37 sugas, starp kurām ir daudzas Ziemeļamerikā labi pazīstamas zivis, tostarp akmeņplekste, liela izmēra asaris, zilganā zivs, ķirbju asaris un krekinga zivs. Visas šīs sugas ir dzimtās Ziemeļamerikā. Sauleszivju pārstāvji raksturīgi ar to, ka tiem mugurā ir no pieciem līdz trīspadsmit muguras spiniem, un muguras spinojums bieži savienots ar mīksto muguras daļu. Ķermeņi parasti ir sāniski saplacināti un ar spilgtām krāsām vai raibumu, kas īpaši izteikts piekrastes sugu mātēm un pieaugušajiem tēviņiem.

Vidējais daudzuma lielums vairumam sugu ir 20–30 cm (7,9–11,8 collas), taču pastāv lielas variācijas: dažas sugas ir ļoti mazas (piemēram, melnais saulespīle ir apmēram 8 cm garš), kamēr citas, it īpaši lielie bassi, var izaugt ļoti lieli — lielie asari, kā ziņots, retos gadījumos sasniedz gandrīz 1 m garumu.

Izplatība un biotops

Sauleszivis ir galvenokārt saldūdens sugas, kas apdzīvo ezerus, upes, strautus, dīķus un stāvošus ūdeņus ar bagātīgu augu segumu. Daudzas sugas dod priekšroku mierīgākiem ūdeņiem ar smilšainu vai dubļainu gultni un pat vaļējām piekrastes zonām. Cilvēku darbības rezultātā daudzas Centrarchidae sugas ir introducētas citos kontinentos, kur tās var izplatīties ūdensceļos un zivju uzpildē.

Uzturs un uzvedība

Sauleszivis ir galvenokārt plēsīgas — tās barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem (tārpiem, kukaiņu kāpuriem, vēžveidīgajiem), maziem zivtiņām un kāropļiem. Dažas sugas, piemēram, zilganā zivs, stipri barojas ar ūdensbezmugurkaulniekiem un insektu lervām, kamēr bassi biežāk medī citus zīdītājus un lielākas zivis. Uzvedībā daudzām sugām raksturīga teritoriālā aizsargāšanās, it īpaši nārsta periodā.

Reprodukcija

Lielākās daļas sugu tēviņi būvē ligzdu, parasti izgraužot vai iztīrot dobumu, kuru izveido, rīkojoties ar asti un priekšējām spīlēm, un pēc tam sargā olas un nārstojušos mazuļus. Šī ligzdošanas uzvedība — tēviņa rūpes par pēcnācējiem — ir raksturīga un veicina augstāku pēcnācēju izdzīvošanu. Nārsta periods parasti notiek siltākā gada laikā, un daudzas sugas veido sakopotas kolonijas ligzdošanai.

Nozīme cilvēkam un pārvaldība

Sauleszivis ir ļoti populāras sporta zvejai un rekreācijai: tās ir spēcīgas ķērājas, viegli pievilināmas un sniedz labu makšķerēšanas pieredzi. Turklāt dažas sugas tiek turētas dīķos vai akvārijos. Tomēr, kad cilvēki tās ievieš ārpus to sākotnējā areāla, tās reizēm kļūst par invazīvu sugu, kas traucē vietējām zivju kopienām, konkurē par barības resursiem un iznīcina vietējo biotopu līdzsvaru. Lai mazinātu negatīvās ietekmes, nepieciešama rūpīga invazīvo sugu uzraudzība, regulācijas par ieviešanu un sabiedrības izglītošana par atbildīgu zveju un akvakultūru.

Vēsturiski Centrarchidae sugas ir pētniecības objekts ichtiologiem, un tās ir svarīgas ekosistēmu funkcionēšanā kā plēsēji un barības avots citiem dzīvniekiem. Aizsardzības pasākumi ir nepieciešami, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību reģionos, kur sugas ir apdraudētas vai kur to izplatība tiek traucēta cilvēka darbības dēļ.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Centrarchidae?

J: Kāda ir Centrarchidae ģints?

J: Kādi ir daži Centrarchidae dzimtas zivju piemēri?

J: Kur ir Centrarchidae dzimtas zivis?

J: Kā var atšķirt Centrarchidae dzimtas pārstāvjus?

J: Kāda lieluma ir lielākā daļa Centrarchidae dzimtas zivju?

J: Kāpēc lielākā daļa saulkraukļu ir vērtīgas?

Meklēt pēc burta