Ķēžu līdaka (Esox niger) — sugas apraksts un izplatība
Uzzini visu par Ķēžu līdaku (Esox niger): sugas aprakstu, izplatību, dzīvesveidu un medību paradumiem saldūdeņos. Foto, karte un padomi makšķerniekiem.
Ķēžu līdaka (zinātniskais nosaukums Esox niger) dēvē arī ar dažādiem iesauku nosaukumiem, piemēram, Grass pickerel, Jack un Eastern pickerel. Ķēžu līdaka ir saldūdens medījamā zivs un mazākā Esox (līdaku) dzimtas zivs. To dzimtene tradicionāli tiek saistīta ar Atlantijas piekrasti un plašākiem baseiniem, tostarp ar Persijas līča piekrastes pietekām, taču lielākā dabiskā izplatība ir Ziemeļamerikā — ASV austrumu un Meksikas līča baseinos. Sugu ir iecienījuši arī ūdensdzīvnieku pārvietotāji, tāpēc to atradnes ir paplašinājušās un dažviet suga ir nonākusi svešos reģionos.
Izskats un izmēri
Ķēžu līdakai ir garens, torpēdas formas ķermenis ar izstieptu, plānu purnu un lielu muti, kurā ir asas zobi. Muguras un sānu krāsojums parasti ir zaļgani brūns līdz dzeltenīgi brūns ar tumšām, ķēdei līdzīgām zīmēm vai svītrām, kas dod sugas latīņu nosaukumam un latviskajam apzīmējumam. Vēdera daļa ir gaišāka. Muguras un anālā spuras atrodas tālu ķermeņa aizmugurē, kas palīdz strauji uzlēkt uz upuriem.
Pieauguši indivīdi parasti sasniedz 20–35 cm garumu, retumis var izaugt līdz aptuveni 40–45 cm. Svars un izmēri atšķiras atkarībā no apstākļiem un barības pieejamības. Dzīves ilgums savvaļā parasti ir ap 5–8 gadiem.
Biotops un izplatība
Ķēžu līdakas ir sastopamas seklos, nezālienēs aizaugušos ezeru, strautu un plūdmaiņu vai neplūdmaiņu upju baseinos. Tās labprāt uzturas pie ūdensaugiem, iegremdētas piekrastes zonas krūmos un citās vietās, kur var slēpties un noķert pārtiku. Šo sugu ir novērojuši arī ievestu populāciju izplatīšanās piemēri, piemēram, Ontario un Erija ezeru sateces baseinos, kā arī citos reģionos, kur to parasti ieviesuši cilvēki.
Uzturs un uzvedība
Ķēžu līdakas ir tipiskas ambush (slēptās gaidīšanas) predators. Tie ir uzbāzīgi barotāji, kas uzbrūk visam, kas peld to tuvumā — mazām zivīm, vardēm, ūdensbezdelīgām un dažkārt pat kukaiņiem vai maziem ūdensputniem. Tās parasti pārtiek dienas laikā; bieži sastopamas rīta un vakara aktivitātes periodos. Tās barojas galvenokārt dienas gaišajā laikā, taču aktivitāte var mainīties atkarībā no sezonas un ūdens temperatūras.
Vairošanās
Vairošanās periodā pavasarī ķēžu līdakas dēj ikrus ūdensaugu tuvumā, seklā un aizaugušā ūdenī. Ikri ir lipīgi un pielīp augiem vai citām virsmām. Pēc dēšanas vecāki parasti neuzņemas aprūpi — ikri un mazuļi attīstās un izdzīvo dabiski, ja vien nav intensīvas plēsēju darbības vai nepiemērota vides stresa.
Loma ekosistēmā un zveja
Ķēžu līdaka spēlē nozīmīgu lomu saldūdens ekosistēmās kā vidēja lieluma predators — tā palīdz kontrolēt mazo zivju populācijas un uzturēt barības ķēdes līdzsvaru. Makšķernieku vidū tā ir populāra suga, jo ir cīnītspējīga un ēd dažādas mānekļus un dzīvās ēsmas. Zvejas laikā jāievēro piesardzība — zobi var būt asi, un zvejas aprīkojums jāapstrādā uzmanīgi.
Invazīvums un apsaimniekošana
Tur, kur ķēžu līdaka tiek ieviesta ārpus dabiskā areāla, tā var ietekmēt vietējās sugas, jo cīnās par barību un dzīvotni. Dažās vietās ir veiktas monitoringa un vadības programmas, lai mazinātu negatīvo ietekmi — piemēram, maksimālo zvejas apjomu noteikšana, piesārņojuma samazināšana un ūdensaugu atjaunošana. Labi pārdomātas apsaimniekošanas darbības palīdz saglabāt ekosistēmu līdzsvaru.
Stāvoklis un aizsardzība
Globālā mērogā ķēžu līdaka nav plaši traktēta kā apdraudēta suga; tomēr vietējā līmenī tās stāvoklis var atšķirties. Vietās, kur dzīvesvieta ir piesārņota vai mainīta, populācijas var samazināties. Aizsardzības pasākumi, kas ietver ūdens kvalitātes uzlabošanu, dabisko krastu un ūdensaugu saglabāšanu, veicina sugas ilgtspēju.
Ja interesē ķēžu līdaka kā makšķerēšanas mērķis vai kā invazīva suga konkrētā reģionā, ieteicams konsultēties ar vietējām dabas aizsardzības iestādēm vai zivju resursu pārvaldītājiem, lai saņemtu precīzu informāciju par noteikumiem un ieteikumiem.
Esox niger Ķēdes pikers
Fiziskais apraksts
Ķēdes pikeri ir tādas pašas torpēdveidīgas formas kā muskusa un ziemeļu līdaka. Tām ir atšķirīgas pazīmes nekā abām šīm dzimtas zivīm. Tiem ir ķēdei līdzīgs tumšu marķējumu raksts uz dzeltenīga līdz zaļgana ķermeņa. Šī raksta dēļ tās arī ieguvušas nosaukumu. Tāpat kā citām līdakām, arī tām ir dakšains astes spuras spuras posms un gara smailāka galva. Ķēdes pikeriem zem katras acs ir tumša josla. Acu krāsa ir dzeltena vai dzeltenīga. Tās var nodzīvot līdz 10 gadiem.
Dzīvotnes vide un barība
Ūdenstilpēs, kas nav kopīgas ar ziemeļu līdakām vai mošusiem, var būt bagātīgi sastopamas ķēžu pikeri. Tās dod priekšroku sekliem nezāļu apaugušiem baseiniem un iegremdētiem kokiem, zariem vai cilvēka veidotām konstrukcijām. Tie var būt piestātņu pāļi vai ripa. Pikeri uzglūn uz savu upuri. Tās ēd citas zivis, vardes, vēžus un mazus zīdītājus. Jaunie pikeri ēd ūdens kukaiņus un mazus vēžveidīgos. Ziemas mēnešos pieaugušās zivis pārvietojas uz dziļākiem ūdeņiem.
Nārsts sākas, kad ūdens temperatūra tuvojas 50°F. Atšķirībā no citām līdaku dzimtas zivīm ķēžu pikeru ikri ir lipīgi, un ikriņu lentītes piestiprinās pie zemūdens nezālēm. Mātītes izdēj līdz 50 000 ikriem. Atšķirībā no citām zivīm ķēpājzivis nepaliek sargāt savus mazuļus.
Makšķerēšana
Ķēdes pikeri nav tik populāri kā citas medījamās zivis. Daudzas no tām tiek noķertas nejauši, zvejojot citas zivis. Taču ziemā tās ir iecienījuši zemledus makšķernieki. Ķēdes pikeri ir ļoti labas kaujas zivis. Ikvienam, kurš uzķer kādu no tām, gaidāma aizraujoša cīņa. Tās uzbruks dzīvai minnow vai jebkurai māneklim līdzīgai māneklim. Kanādā valērijas sauc par "pikerelēm", kas dažkārt sajauc identifikāciju. Taču valleja un līdaka pēc izskata ļoti atšķiras.
Pasaules rekords ir 9 mārciņas un 6 unces. Tas tika noķerts Džordžijā 1961. gadā. Ķēdes pikeri reti ir garāki par 36 collām.
Jautājumi un atbildes
J: Kā zinātniski sauc ķēdes pikeri?
A: Ķēdes pikeru zinātniskais nosaukums ir Esox niger.
J: Kādas ir dažas no ķēžu pikeru iesaukām?
A: Dažas no ķēves pikeru iesaukām ir Grass pickerel, Jack un Eastern pickerel.
J: Vai ķēvele ir saldūdens vai sālsūdens zivs?
A: Ķēdes pikeri ir saldūdens medījamā zivs.
J: Kāds ir mazākais Esox dzimtas pārstāvis?
A: Ķēdes pikeri ir mazākā Esox (līdaku) dzimtas zivs.
J: Kur ir sastopamas ķēžu pikeri?
A: Ķēdes pikeri dzīvo Atlantijas okeāna un Persijas līča piekrastes pietekās.
J: Kur vēl ir ieviesušās ķēžainās pikeri?
A: Ķēdes pikeri ir introducēti Ontario un Erija ezeru sateces baseinos, kā arī citās vietās.
J: Kādu vidi dod priekšroku ķēpātēm?
A: Ķēdes pikeri ir sastopami seklos, nezālienēs aizaugušos ezeru, strautu, plūdmaiņu un neplūdmaiņu upju baseinos.
Meklēt