Ķēdes pikeri
Ķēdes pikeri (zinātniskais nosaukums Esox niger) dēvē arī ar dažādiem iesauku nosaukumiem, piemēram, Grass pickerel, Jack un Eastern pickerel. Ķēdes pikers ir saldūdens medījamā zivs un mazākā Esox (līdaku) dzimtas zivs. To dzimtene ir Atlantijas okeāna un Persijas līča piekrastes pietekas. Ķēdes pikeri ir ieviesušies Ontario un Erija ezeru sateces baseinos, kā arī citās vietās. Tās ir sastopamas seklos, nezālienēs aizaugušos ezeru, strautu un plūdmaiņu un neplūdmaiņu upju baseinos. Tie ir uzbāzīgi barotāji, kas uzbrūk visam, kas peld to tuvumā. Tās barojas galvenokārt dienas gaišajā laikā.
Esox niger Ķēdes pikers
Fiziskais apraksts
Ķēdes pikeri ir tādas pašas torpēdveidīgas formas kā muskusa un ziemeļu līdaka. Tām ir atšķirīgas pazīmes nekā abām šīm dzimtas zivīm. Tiem ir ķēdei līdzīgs tumšu marķējumu raksts uz dzeltenīga līdz zaļgana ķermeņa. Šī raksta dēļ tās arī ieguvušas nosaukumu. Tāpat kā citām līdakām, arī tām ir dakšains astes spuras spuras posms un gara smailāka galva. Ķēdes pikeriem zem katras acs ir tumša josla. Acu krāsa ir dzeltena vai dzeltenīga. Tās var nodzīvot līdz 10 gadiem.
Dzīvotnes vide un barība
Ūdenstilpēs, kas nav kopīgas ar ziemeļu līdakām vai mošusiem, var būt bagātīgi sastopamas ķēžu pikeri. Tās dod priekšroku sekliem nezāļu apaugušiem baseiniem un iegremdētiem kokiem, zariem vai cilvēka veidotām konstrukcijām. Tie var būt piestātņu pāļi vai ripa. Pikeri uzglūn uz savu upuri. Tās ēd citas zivis, vardes, vēžus un mazus zīdītājus. Jaunie pikeri ēd ūdens kukaiņus un mazus vēžveidīgos. Ziemas mēnešos pieaugušās zivis pārvietojas uz dziļākiem ūdeņiem.
Nārsts sākas, kad ūdens temperatūra tuvojas 50°F. Atšķirībā no citām līdaku dzimtas zivīm ķēžu pikeru ikri ir lipīgi, un ikriņu lentītes piestiprinās pie zemūdens nezālēm. Mātītes izdēj līdz 50 000 ikriem. Atšķirībā no citām zivīm ķēpājzivis nepaliek sargāt savus mazuļus.
Makšķerēšana
Ķēdes pikeri nav tik populāri kā citas medījamās zivis. Daudzas no tām tiek noķertas nejauši, zvejojot citas zivis. Taču ziemā tās ir iecienījuši zemledus makšķernieki. Ķēdes pikeri ir ļoti labas kaujas zivis. Ikvienam, kurš uzķer kādu no tām, gaidāma aizraujoša cīņa. Tās uzbruks dzīvai minnow vai jebkurai māneklim līdzīgai māneklim. Kanādā valērijas sauc par "pikerelēm", kas dažkārt sajauc identifikāciju. Taču valleja un līdaka pēc izskata ļoti atšķiras.
Pasaules rekords ir 9 mārciņas un 6 unces. Tas tika noķerts Džordžijā 1961. gadā. Ķēdes pikeri reti ir garāki par 36 collām.
Jautājumi un atbildes
J: Kā zinātniski sauc ķēdes pikeri?
A: Ķēdes pikeru zinātniskais nosaukums ir Esox niger.
J: Kādas ir dažas no ķēžu pikeru iesaukām?
A: Dažas no ķēves pikeru iesaukām ir Grass pickerel, Jack un Eastern pickerel.
J: Vai ķēvele ir saldūdens vai sālsūdens zivs?
A: Ķēdes pikeri ir saldūdens medījamā zivs.
J: Kāds ir mazākais Esox dzimtas pārstāvis?
A: Ķēdes pikeri ir mazākā Esox (līdaku) dzimtas zivs.
J: Kur ir sastopamas ķēžu pikeri?
A: Ķēdes pikeri dzīvo Atlantijas okeāna un Persijas līča piekrastes pietekās.
J: Kur vēl ir ieviesušās ķēžainās pikeri?
A: Ķēdes pikeri ir introducēti Ontario un Erija ezeru sateces baseinos, kā arī citās vietās.
J: Kādu vidi dod priekšroku ķēpātēm?
A: Ķēdes pikeri ir sastopami seklos, nezālienēs aizaugušos ezeru, strautu, plūdmaiņu un neplūdmaiņu upju baseinos.
