Muskellunge

Apakškārta

Pašlaik ir atzītas trīs muskuskuju pasugas.

• Lielo ezeru muskusa (Esox masquinongy masquinongy) dzimtā suga Lielo ezeru baseinā.
• Šautokvas (vai Ohaio) mušmires (Esox masquinongy ohioinis) sastopamas Šautokvas ezerā un uz dienvidiem uz Ohaio.
• Ziemeļu mošķērājs (Esox masquinongy masquinongy), kura dzimtene ir Mičigana, Viskonsina un Minesota.

Pastāv arī hibrīds, ko sauc par tīģera muskusa (vai tīģera muskusa). Tas ir muskusa un ziemeļu līdakas (Esox lucius) krustojums. Tie ir mazāki par īstajiem muskuskupeļiem, bet pirmajā gadā var augt līdz pat 1,5 reizēm ātrāk. Tās gandrīz vienmēr ir sterilas un nevar vairoties.

Fiziskie apraksti

Īstām muskuszivīm ir gaišas krāsas ķermeņi, kas var būt sudraba, gaiši zaļi vai gaiši brūni. To sānos parasti ir tumšas joslas. Tas ir pretstats ziemeļu līdakām, ar kurām dažkārt mušmires tiek sajauktas. Ziemeļsikām ir tumši ķermeņi ar gaišām joslām sānos. Muskusiem zvīņas ir arī tikai vaiga augšējā daļā. Labākais veids, kā tās atšķirt, ir poras zem žokļa. Ziemeļu jūrasgrunduļiem ir piecas vai mazāk, bet muskusiem - sešas vai vairāk. Tēviņi vienmēr ir mazāki par mātītēm.

Tīģermuši atgādina gan muskusa, gan ziemeļmīļa zivis. To "tīģera" svītras ir izteiksmīgākas nekā īstajiem muskusiem. Ja abas sugas dzīvo vienos un tajos pašos ūdeņos, tīģermuskusa sugas ir dabiski sastopamas. Taču tie nekad nav lielā skaitā. Kad biologi saprata, ka tīģermuši ir hibrīdi, sāka tos audzēt inkubatoros. Tīģermuskusa tēviņu un mātīšu izmēri neatšķiras.

Dzīvotnes vide un barība

Mūsējie ir ļoti efektīvs plēsējs. Tas slēpjas netālu no krasta līnijas, bieži vien seklā ūdenī. Tas slēpjas nezālēs, pie vai zem baļķiem un akmeņiem. Vasarā, ūdenim sasilstot, muskuskivi pārvietojas uz vēsākiem ūdeņiem mazākā dziļumā. Tomēr tās paliek seklūdens tuvumā, izmantojot kritumus, lai paslēptos. Mūsējie var izturēt ūdeni līdz pat 90 grādiem pēc Celsija.

Mūsējie barojas galvenokārt ar citām zivīm, piemēram, asariem un asariem. Tie ir uzbāzīgi barotāji, kas ēd gandrīz visu. Ir zināms, ka tās ēd lauvas, pīles un sīkus zīdītājus, piemēram, ondatras.

Kad ūdens temperatūra sasniedz 60 °F, mošuski intensīvi barojas. Ja temperatūra ir 80°, barošanās palēninās. Tie dod priekšroku lielākām zivīm, nevis mazām zivīm. Muskuskivi uzbrūk ātri. Bieži vien pirms ēšanas tās savu upuri aiznes uz nomaļu vietu. Tās paliek vienā un tajā pašā ezera apgabalā, dažkārt pat visu mūžu.

Slēptuve, kurā slēpjas muskuskukurūza.

Uzvedība

Mūsējie ir vienas no lielākajām saldūdens zivīm Ziemeļamerikā. Lielākā reģistrētā vērtība ir 69 mārciņas un 15 unces. Vidusmēra muskusa zivis parasti ir mazāk nekā 40 collas garas un var svērt no 7 līdz 15 mārciņām. Muskusa var nodzīvot līdz 30 gadiem.

Uzreiz pēc ledus izkusšanas ziemeļu ezeros (tā sauc ledus izkalošanu), kad ūdens temperatūra ir no 49° līdz 59°F, sākas mošusu nārsts. Ezeros, kur dzīvo gan ziemeļu līdakas, gan mošuskijas, mošuskijas nārsto pēc ziemeļu līdakām. Mātīte izdēj no 60 000 līdz 100 000 ikru. Ezeros, kur dzīvo gan ziemeļu līdakas, gan mošķi, šķiet, ka mošķu mazuļu izdzīvo mazāk. Tiek minēti divi iemesli. Tā kā ziemeļlīdakas izšķiļas aptuveni divas nedēļas agrāk nekā mošuski, ziemeļlīdaku mazuļi barojas ar mazākajiem mošusku mazuļiem. Vēl viens iemesls ir tas, ka muskusa mazuļi peld tieši zem ūdens virsmas. Tos viegli pamana zivis, kas atrodas zem ūdens, vai putni, kas lido virs ūdens.

Makšķerēšana

Mūsējie ir grūti uztverama, bet makšķernieku ļoti iecienīta zivs. Daudzi makšķernieki specializējas muskuszivju zvejā un nemakšķerē citu sugu zivis. Tās dēvē par "zivīm ar 10 000 metienu". Tas sniedz zināmu priekšstatu par to, cik grūti tās ir noķert. Pēc daudzu gidu teiktā, muskusa zivis nebaidās ne no kā, arī no zvejniekiem. Tie parasti seko līdzi ēsmai un atgriežas laivā, neaizķeroties. Dažreiz tie metīs mānekli vai mušiņu atpakaļ uz zvejnieku. Uzķert muskusku ir grūti. Vēl grūtāk ir to noķert. Tie īsu brīdi sīvi cīnās, un, lai izvairītos no stresa, tie ir ātri jāizkrauj. Ilgstoša muskusa cīņa ar nepietiekamu zvejas rīku var nogalināt muskusu pat pēc tam, kad tas aizpeld. Lai izkrautu vienu no tiem, ir vajadzīga prasme un veiksme.

Muskusa tunzivis makšķerniekiem ir jāapstrādā ļoti uzmanīgi. Trofeju izmēra muskusa ir veca zivs. 30 mārciņas smagai mātītei var būt 17 gadi. Ja tās tiek nozvejotas kā trofejas, tās nav viegli aizstāt. Šā iemesla dēļ ir ļoti ieteicams noķert un atlaist. Muskusa zivs var cīnīties arī tad, ja ar to rīkojas. Tās ir lielas, spēcīgas zivis ar ļoti asiem zobiem. Neuzmanīgi rīkojoties ar zivīm, to mirstība var būt ļoti liela.

Jauka 44 collas gara muskusa zivs.