Muskusa (Esox masquinongy) — Ziemeļamerikas lielākā saldūdens plēsīgā zivs
Muskusa (Esox masquinongy) — Ziemeļamerikas lielākā saldūdens plēsīgā zivs: vientuļš, izmēros dominējošs predators, pieprasīta makšķernieku medījuma zivs ar plašu izplatību.
Muskusa (zinātniskais nosaukums Esox masquinongy) ir saldūdens medījamā zivs un lielākā no Esox (līdaku) dzimtas sugām. To bieži sauc arī par muskusku vai maskinongu (Kanādā). To natūrālā izplatība ir Ziemeļamerikas ziemeļu un austrumu daļā, taču šīs sugas pārstāvji ir introducētas arī citos ASV štatos.
Izskats un izmēri
Muskusa ir garena, slaida zivs ar spēcīgām žoklēm, daudzām asām zobiem un vienkāršu, bet efektīvu maskēšanos — ķermenis var būt pelēcīgi-zaļganbrūns ar tumšiem plankumiem vai strīpām. Pieauguši eksemplāri parasti sasniedz 60–120 cm garumu, bet retos gadījumos var pārsniegt 150 cm un svaru — vairākus desmitus kilogramu. Kārtīgas proporcijas un lielas mēles dēļ tie ir spēcīgi cīnītāji, ko novērtē sporta makšķernieki.
Biotops un izturēšanās
Muskusa parasti dzīvo dziļākos ezeros, lēnām tecējošos upju posmos un vietās ar nedaudz saknēm vai ūdensaugiem, kur var paslēpties un gaidīt plēsienu. Parasti vienā ezerā muskusku parasti nav daudz — tās ir lieli vientuļnieki, kam nepieciešama plaša teritorija un pietiekami daudz barības. Pavasarī, kad ūdens temperatūra paceļas, notiek nārsts seklākās, veģetētās vietās.
Uzturs un medību stratēģija
Muskusa ir īsts plēsējs — plēsēji, kas barojas galvenokārt ar citām zivīm, taču pieņem arī abiniekus, kāpurus un reizēm nelielus sauszemes dzīvniekus vai putnus, kas nonāk ūdenī. Tie izmanto ambūšas taktiku: mierīgi nosēžoties tuvumā slēptuvē, strauji uzbrūk piekļuvušajai upura zivij. Tāpat tie ir zināmi kā uzbāzīgi barotāji, kas uzbrūk visam, kas pārvietojas ūdenī vai uz ūdens, īpaši vakaros un no rīta.
Atšķirība no līdakas un hibrīdi
Muskusa var tikt sajaukta ar ziemeļu līdaku (Esox lucius). Atšķirību var pamanīt pēc rakstura zīmējuma (muskusai biežāk ir plankumi uz tumšāka fona vai otrādi) un mazliet citas ķermeņa formas un žaunu vāciņa zoba izvietojuma. Pastāv arī hibrīdi — tā sauktie tiger muskellunge (muskellunge × pike), kas ir sterili un reizēm tiek audzēti zivju saimniecībās kā sporta zivs.
Zveja, apsaimniekošana un drošība
Muskusa ir populāra sporta zivs — makšķernieki to meklē tās lieluma un cīņas dēļ. Makšķerēšanā izmanto lielas mānekļus un spēcīgu inventāru. Tā kā populācijas bieži ir blīvas maz, pastāv speciālas zvejas reglamentēšanas prasības (minimālie izmēri, maksimālais noķeramo zivju skaits, sezonas ierobežojumi), un daudzviet tiek veicināta atlaide (catch-and-release). Introducēšana ārpus dabiskās areāla var traucēt vietējām ekosistēmām, tāpēc apsaimniekošana jāveic atbildīgi.
Noslēgums
Muskusa ir iespaidīga saldūdens plēsēja suga ar nozīmi gan ekosistēmā, gan sporta makšķerēšanā. Lai saglabātu veselīgas populācijas un izvairītos no negatīvām ietekmēm uz citām sugām, svarīgi ievērot zvejas noteikumus, atbalstīt ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi un būt uzmanīgiem, ja apsver sugas introducēšanu ārpus tās dabiskā izplatības areāla. Tā kā tai ir spēcīgas žokļi un asini zobi, pie saskarsmes jāievēro piesardzība — gan makšķerniekiem, gan pārējiem ūdens baudītājiem.
A Muskellunge
Apakškārta
Pašlaik ir atzītas trīs muskuskuju pasugas.
- Lielo ezeru muskusa (Esox masquinongy masquinongy) dzimtā suga Lielo ezeru baseinā.
- Šautokvas (vai Ohaio) mušmires (Esox masquinongy ohioinis) sastopamas Šautokvas ezerā un uz dienvidiem uz Ohaio.
- Ziemeļu mošķērājs (Esox masquinongy masquinongy), kura dzimtene ir Mičigana, Viskonsina un Minesota.
Pastāv arī hibrīds, ko sauc par tīģera muskusa (vai tīģera muskusa). Tas ir muskusa un ziemeļu līdakas (Esox lucius) krustojums. Tie ir mazāki par īstajiem muskuskupeļiem, bet pirmajā gadā var augt līdz pat 1,5 reizēm ātrāk. Tās gandrīz vienmēr ir sterilas un nevar vairoties.
Fiziskie apraksti
Īstām muskuszivīm ir gaišas krāsas ķermeņi, kas var būt sudraba, gaiši zaļi vai gaiši brūni. To sānos parasti ir tumšas joslas. Tas ir pretstats ziemeļu līdakām, ar kurām dažkārt mušmires tiek sajauktas. Ziemeļsikām ir tumši ķermeņi ar gaišām joslām sānos. Muskusiem zvīņas ir arī tikai vaiga augšējā daļā. Labākais veids, kā tās atšķirt, ir poras zem žokļa. Ziemeļu jūrasgrunduļiem ir piecas vai mazāk, bet muskusiem - sešas vai vairāk. Tēviņi vienmēr ir mazāki par mātītēm.
Tīģermuši atgādina gan muskusa, gan ziemeļmīļa zivis. To "tīģera" svītras ir izteiksmīgākas nekā īstajiem muskusiem. Ja abas sugas dzīvo vienos un tajos pašos ūdeņos, tīģermuskusa sugas ir dabiski sastopamas. Taču tie nekad nav lielā skaitā. Kad biologi saprata, ka tīģermuši ir hibrīdi, sāka tos audzēt inkubatoros. Tīģermuskusa tēviņu un mātīšu izmēri neatšķiras.
Dzīvotnes vide un barība
Mūsējie ir ļoti efektīvs plēsējs. Tas slēpjas netālu no krasta līnijas, bieži vien seklā ūdenī. Tas slēpjas nezālēs, pie vai zem baļķiem un akmeņiem. Vasarā, ūdenim sasilstot, muskuskivi pārvietojas uz vēsākiem ūdeņiem mazākā dziļumā. Tomēr tās paliek seklūdens tuvumā, izmantojot kritumus, lai paslēptos. Mūsējie var izturēt ūdeni līdz pat 90 grādiem pēc Celsija.
Mūsējie barojas galvenokārt ar citām zivīm, piemēram, asariem un asariem. Tie ir uzbāzīgi barotāji, kas ēd gandrīz visu. Ir zināms, ka tās ēd lauvas, pīles un sīkus zīdītājus, piemēram, ondatras.
Kad ūdens temperatūra sasniedz 60 °F, mošuski intensīvi barojas. Ja temperatūra ir 80°, barošanās palēninās. Tie dod priekšroku lielākām zivīm, nevis mazām zivīm. Muskuskivi uzbrūk ātri. Bieži vien pirms ēšanas tās savu upuri aiznes uz nomaļu vietu. Tās paliek vienā un tajā pašā ezera apgabalā, dažkārt pat visu mūžu.
Slēptuve, kurā slēpjas muskuskukurūza.
Uzvedība
Mūsējie ir vienas no lielākajām saldūdens zivīm Ziemeļamerikā. Lielākā reģistrētā vērtība ir 69 mārciņas un 15 unces. Vidusmēra muskusa zivis parasti ir mazāk nekā 40 collas garas un var svērt no 7 līdz 15 mārciņām. Muskusa var nodzīvot līdz 30 gadiem.
Uzreiz pēc ledus izkusšanas ziemeļu ezeros (tā sauc ledus izkalošanu), kad ūdens temperatūra ir no 49° līdz 59°F, sākas mošusu nārsts. Ezeros, kur dzīvo gan ziemeļu līdakas, gan mošuskijas, mošuskijas nārsto pēc ziemeļu līdakām. Mātīte izdēj no 60 000 līdz 100 000 ikru. Ezeros, kur dzīvo gan ziemeļu līdakas, gan mošķi, šķiet, ka mošķu mazuļu izdzīvo mazāk. Tiek minēti divi iemesli. Tā kā ziemeļlīdakas izšķiļas aptuveni divas nedēļas agrāk nekā mošuski, ziemeļlīdaku mazuļi barojas ar mazākajiem mošusku mazuļiem. Vēl viens iemesls ir tas, ka muskusa mazuļi peld tieši zem ūdens virsmas. Tos viegli pamana zivis, kas atrodas zem ūdens, vai putni, kas lido virs ūdens.
Makšķerēšana
Mūsējie ir grūti uztverama, bet makšķernieku ļoti iecienīta zivs. Daudzi makšķernieki specializējas muskuszivju zvejā un nemakšķerē citu sugu zivis. Tās dēvē par "zivīm ar 10 000 metienu". Tas sniedz zināmu priekšstatu par to, cik grūti tās ir noķert. Pēc daudzu gidu teiktā, muskusa zivis nebaidās ne no kā, arī no zvejniekiem. Tie parasti seko līdzi ēsmai un atgriežas laivā, neaizķeroties. Dažreiz tie metīs mānekli vai mušiņu atpakaļ uz zvejnieku. Uzķert muskusku ir grūti. Vēl grūtāk ir to noķert. Tie īsu brīdi sīvi cīnās, un, lai izvairītos no stresa, tie ir ātri jāizkrauj. Ilgstoša muskusa cīņa ar nepietiekamu zvejas rīku var nogalināt muskusu pat pēc tam, kad tas aizpeld. Lai izkrautu vienu no tiem, ir vajadzīga prasme un veiksme.
Muskusa tunzivis makšķerniekiem ir jāapstrādā ļoti uzmanīgi. Trofeju izmēra muskusa ir veca zivs. 30 mārciņas smagai mātītei var būt 17 gadi. Ja tās tiek nozvejotas kā trofejas, tās nav viegli aizstāt. Šā iemesla dēļ ir ļoti ieteicams noķert un atlaist. Muskusa zivs var cīnīties arī tad, ja ar to rīkojas. Tās ir lielas, spēcīgas zivis ar ļoti asiem zobiem. Neuzmanīgi rīkojoties ar zivīm, to mirstība var būt ļoti liela.
Jauka 44 collas gara muskusa zivs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mušmire?
Atbilde: Muskellunge ir saldūdens medījamā zivs un lielākā Esox (līdaku) dzimtas zivs.
Q: Kāds ir muskusa zinātniskais nosaukums?
A: Muskusaņu zinātniskais nosaukums ir Esox masquinongy.
J: Kāds ir vēl viens muskuskuģa nosaukums?
A: Vēl viens muskuskuģa nosaukums ir muskie vai maskinonge (Kanāda).
J: Kur ir mušmires dzimtene?
A: Muskusknābja dzimtene ir Ziemeļamerikas ziemeļu un austrumu daļa.
J: Vai muskuskunzivis ir ievestas citos ASV štatos?
A: Jā, muskusa tunzivis ir ievestas citos ASV štatos.
J: Ar ko ēd muskusenes?
A: Muskusa ir gaļēdājs un ēd citas zivis.
J: Kā mušmires barojas?
A: Muskusa ir uzbāzīga barība, kas uzbrūk visam, kas pārvietojas ūdenī vai uz ūdens.
Meklēt