"Noķer un atbrīvo (catch-and-release)" ir prakse, kas tiek izmantota galvenokārt sporta zvejā, lai saglabātu zivju populācijas un saglabātu to bioloģisko daudzveidību. Kad zivs ir noķerta, zvejnieks vai makšķernieks uzmanīgi un ātri izņem āķi no zivs mutes. Pēc tam, nenodarot tai lieku kaitējumu, zivs tiek atgriezta ūdenī dzīva. Zivju svēršanu un mērīšanu, ja tā tiek veikta, bieži vien veic ūdenī, lai samazinātu stresa un traumu risku. Izmantojot āķus bez dzelkšņiem, zivi bieži vien ir iespējams atbrīvot, neizņemot to pilnībā no ūdens (bieži pietiek ar vaļēju auklu).
Kad un kāpēc izmanto noķer un atbrīvo
Daudzi makšķernieki pieņem ētisku lēmumu praktizēt noķer un atbrīvo, jo tas palīdz saglabāt populācijas, nodrošina nākotnes makšķerēšanas iespējas un samazina pārzvejas risku. Tomēr šī prakse nav piemērota vai likumīga visās situācijās — piemēram, piemēram, čūskgalvji ir invazīva suga, un daudzviet to atgriešana ūdenī ir nelikumīga. Tāpat dažām sugām, piemēram, muskuszivs, atkarībā no reģiona var tikt piemēroti atšķirīgi noteikumi — dažviet to vērtē kā medījamu laupījumu, citur kā invazīvu sugu, ko nedrīkst atbrīvot.
Labākā prakse — soļi, lai samazinātu bojāeju
- Sagatavojieties pirms makšķerēšanas: izmantojiet atbilstošu aprīkojumu (āķi bez dzelkšņiem vai atviegloti izņemami āķi, gumijas tīkls, dehooker u.c.), lai samazinātu laiku, ko zivs pavada ārpus ūdens.
- Samaziniet laiku ārpus ūdens: ja iespējams, neveido foto sesiju ārpus ūdens ilgāk par dažām sekundēm. Veltiet pirmo uzmanību drošai atbrīvošanai.
- Mitras rokas vai mitra dvielīte: pirms pietveršanas rokas samitriniet, lai neizņemtu zivs aizsargkārtu (slimiņu). Izvairieties no beršanas vai žņaugšanas pie vēdera un žaunām.
- Izmantojiet atbilstošu tīklu: gumijas vai pārklāts tīkls samazina ādai un spuru bojājumus salīdzinājumā ar parasto auklu tīklu.
- Atbrīvošana bez izņemšanas no ūdens: ja zivs nav dziļi ieķērusies, atlaidiet auklu vai izmantojiet gariem knaiblēm/ dehookeru, lai izņemt āķi, kamēr zivs paliek ūdenī.
- Pareiza atdzīvināšana: ja zivs šķiet novājināta, turiet to maigi ūdenī pret plūsmu (ja ir straume) vai kustiet to uz priekšu un atpakaļ, lai nodrošinātu skābekļa pieplūdi žaunām, līdz tā samaņā atlec projām.
- Izvairieties no pārāk intensīvas makšķerēšanas karstā laikā: augstas ūdens temperatūras laikā zivs stresa tolerance samazinās, un mirstības risks pieaug.
Aprīkojums un paņēmieni
- Barbless / bezdzelkšņu āķi: vieglāk izņemami un mazināt traumas. Ja izmantojat dzelkšņainu āķi, tos var salocīt, lai atvieglotu izņemšanu.
- Dehookeri un knaibles: īpaši noderīgi dziļi ieķērušos āķu izņemtājiem bez liekas manipulācijas ar zivi.
- Gumijas tīkli: saudzē zivs ādu un spuras, mazāk pamanāmi pavada zivi nožņaudzot.
- Digitālais svari un mērlenta: ja mērīšana ir nepieciešama, to vēlams veikt ūdenī vai īsi, izvairoties no ilgām pauzēm.
Īpašas situācijas un tiesiskais regulējums
Reglamenti par to, kuras sugas drīkst atbrīvot un kuras jānogalina, atšķiras pēc valsts un reģiona. Piemēram, kā minēts, daudzas teritorijas aizliedz atbrīvot invazīvas sugas, lai neizplatītu tās tālāk. Savukārt aizsargājamām vai izjauktām populācijām var būt stingri izmēru un kaulu ierobežojumi. Vienmēr pirms došanās pie ūdens pārbaudiet vietējos likumus un noteikumus.
Mirstības faktori un ierobežojumi
Noķerot un atbrīvojot, zivs mirstības līmenis var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no:
- su gas fizioloģijas (piem., siļķes un laši reaģē citādi),
- ūdens temperatūras (karstākā laikā mirstība aug),
- traumas smaguma (dziļā iekļūšana, žaunu bojājumi),
- pievilkšanās ilguma (garas cīņas palielina stresu),
- pareizas atdzīvināšanas paņēmiena izmantošanas vai neizmantošanas.
Tāpēc noķer un atbrīvo jāuztver kā atbildīga prakse, kas prasa zināšanas un prasmes, nevis automātiska “dzīvības glābšana”.
Fotografēšana, mērīšana un datu vākšana
Ja plānojat fotografēt vai mērīt zivi, sagatavojiet visu iepriekš (kamera, mērlenta, svars). Ideāls princips — minimāls laiks ārpus ūdens. Foto noķeršanai vēlamāk ir turēt zivi horizontāli virs ūdens vai fotogrāfēt to, kamēr tā vēl ir maigā atpūtā ūdenī (ja tas iespējams).
Kad labāk noturēt zivi
Ir situācijas, kad zivju noturēšana (nomedīšana/ierobežota nozveja) ir ieteicama vai obligāta:
- ja zivs izmērs ir zem likumā noteiktā minimālā izmēra vai pāriļaujas nosacījumi,
- ja zivs pieder sugai, kuras atbrīvošana ir aizliegta (invazīvas sugas),
- ja zivs ir domāta pārtikai un makšķerēšanas noteikumi to atļauj,
- ja zivs ir smagi ievainota un maz ticams, ka pārdzīvotu pat pēc atbrīvošanas — humāna izvēle var būt to nogalināt.
Izglītība un sabiedriskais iesaistes
Veicinot pareizas noķer un atbrīvo praksi, svarīgi ir izglītot makšķerniekus par to, kā atpazīt invazīvas sugas, kā pareizi rīkoties ar dzīvām sugām un kāpēc ievērot noteikumus. Vietējās organizācijas un zvejas klubi bieži rīko seminārus un demonstrācijas, kā droši atbrīvot zivi.
Kopsavilkums
Noķer un atbrīvo ir vērtīgs instruments dzīvotspējīgu zivju populāciju uzturēšanai, taču tas prasa pareizu pieeju, atbilstošu aprīkojumu un atzīšanu par izņēmumiem (invazīvas sugas, tiesiskie ierobežojumi, smagas traumas). Ievērojot labas prakses principus — minimāla laika ārpus ūdens, mitras rokas, gumijas tīkli, dehookeri un rūpīga atdzīvināšana — var ievērojami samazināt stresa un mirstības risku. Vienmēr pirms makšķerēšanas iepazīstieties ar vietējiem noteikumiem un rīkojieties atbildīgi.
