Noķer un atbrīvo (catch-and-release) — zvejas prakse, ētika un noteikumi
Noķer un atbrīvo — uzzini par sporta zvejas praksi, ētikas principiem un likumdošanu, lai zvejotu atbildīgi, saglabātu sugas un izvairītos no pārkāpumiem.
"Noķer un atbrīvo (catch-and-release)" ir prakse, kas tiek izmantota galvenokārt sporta zvejā, lai saglabātu zivju populācijas un saglabātu to bioloģisko daudzveidību. Kad zivs ir noķerta, zvejnieks vai makšķernieks uzmanīgi un ātri izņem āķi no zivs mutes. Pēc tam, nenodarot tai lieku kaitējumu, zivs tiek atgriezta ūdenī dzīva. Zivju svēršanu un mērīšanu, ja tā tiek veikta, bieži vien veic ūdenī, lai samazinātu stresa un traumu risku. Izmantojot āķus bez dzelkšņiem, zivi bieži vien ir iespējams atbrīvot, neizņemot to pilnībā no ūdens (bieži pietiek ar vaļēju auklu).
Kad un kāpēc izmanto noķer un atbrīvo
Daudzi makšķernieki pieņem ētisku lēmumu praktizēt noķer un atbrīvo, jo tas palīdz saglabāt populācijas, nodrošina nākotnes makšķerēšanas iespējas un samazina pārzvejas risku. Tomēr šī prakse nav piemērota vai likumīga visās situācijās — piemēram, piemēram, čūskgalvji ir invazīva suga, un daudzviet to atgriešana ūdenī ir nelikumīga. Tāpat dažām sugām, piemēram, muskuszivs, atkarībā no reģiona var tikt piemēroti atšķirīgi noteikumi — dažviet to vērtē kā medījamu laupījumu, citur kā invazīvu sugu, ko nedrīkst atbrīvot.
Labākā prakse — soļi, lai samazinātu bojāeju
- Sagatavojieties pirms makšķerēšanas: izmantojiet atbilstošu aprīkojumu (āķi bez dzelkšņiem vai atviegloti izņemami āķi, gumijas tīkls, dehooker u.c.), lai samazinātu laiku, ko zivs pavada ārpus ūdens.
- Samaziniet laiku ārpus ūdens: ja iespējams, neveido foto sesiju ārpus ūdens ilgāk par dažām sekundēm. Veltiet pirmo uzmanību drošai atbrīvošanai.
- Mitras rokas vai mitra dvielīte: pirms pietveršanas rokas samitriniet, lai neizņemtu zivs aizsargkārtu (slimiņu). Izvairieties no beršanas vai žņaugšanas pie vēdera un žaunām.
- Izmantojiet atbilstošu tīklu: gumijas vai pārklāts tīkls samazina ādai un spuru bojājumus salīdzinājumā ar parasto auklu tīklu.
- Atbrīvošana bez izņemšanas no ūdens: ja zivs nav dziļi ieķērusies, atlaidiet auklu vai izmantojiet gariem knaiblēm/ dehookeru, lai izņemt āķi, kamēr zivs paliek ūdenī.
- Pareiza atdzīvināšana: ja zivs šķiet novājināta, turiet to maigi ūdenī pret plūsmu (ja ir straume) vai kustiet to uz priekšu un atpakaļ, lai nodrošinātu skābekļa pieplūdi žaunām, līdz tā samaņā atlec projām.
- Izvairieties no pārāk intensīvas makšķerēšanas karstā laikā: augstas ūdens temperatūras laikā zivs stresa tolerance samazinās, un mirstības risks pieaug.
Aprīkojums un paņēmieni
- Barbless / bezdzelkšņu āķi: vieglāk izņemami un mazināt traumas. Ja izmantojat dzelkšņainu āķi, tos var salocīt, lai atvieglotu izņemšanu.
- Dehookeri un knaibles: īpaši noderīgi dziļi ieķērušos āķu izņemtājiem bez liekas manipulācijas ar zivi.
- Gumijas tīkli: saudzē zivs ādu un spuras, mazāk pamanāmi pavada zivi nožņaudzot.
- Digitālais svari un mērlenta: ja mērīšana ir nepieciešama, to vēlams veikt ūdenī vai īsi, izvairoties no ilgām pauzēm.
Īpašas situācijas un tiesiskais regulējums
Reglamenti par to, kuras sugas drīkst atbrīvot un kuras jānogalina, atšķiras pēc valsts un reģiona. Piemēram, kā minēts, daudzas teritorijas aizliedz atbrīvot invazīvas sugas, lai neizplatītu tās tālāk. Savukārt aizsargājamām vai izjauktām populācijām var būt stingri izmēru un kaulu ierobežojumi. Vienmēr pirms došanās pie ūdens pārbaudiet vietējos likumus un noteikumus.
Mirstības faktori un ierobežojumi
Noķerot un atbrīvojot, zivs mirstības līmenis var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no:
- su gas fizioloģijas (piem., siļķes un laši reaģē citādi),
- ūdens temperatūras (karstākā laikā mirstība aug),
- traumas smaguma (dziļā iekļūšana, žaunu bojājumi),
- pievilkšanās ilguma (garas cīņas palielina stresu),
- pareizas atdzīvināšanas paņēmiena izmantošanas vai neizmantošanas.
Tāpēc noķer un atbrīvo jāuztver kā atbildīga prakse, kas prasa zināšanas un prasmes, nevis automātiska “dzīvības glābšana”.
Fotografēšana, mērīšana un datu vākšana
Ja plānojat fotografēt vai mērīt zivi, sagatavojiet visu iepriekš (kamera, mērlenta, svars). Ideāls princips — minimāls laiks ārpus ūdens. Foto noķeršanai vēlamāk ir turēt zivi horizontāli virs ūdens vai fotogrāfēt to, kamēr tā vēl ir maigā atpūtā ūdenī (ja tas iespējams).
Kad labāk noturēt zivi
Ir situācijas, kad zivju noturēšana (nomedīšana/ierobežota nozveja) ir ieteicama vai obligāta:
- ja zivs izmērs ir zem likumā noteiktā minimālā izmēra vai pāriļaujas nosacījumi,
- ja zivs pieder sugai, kuras atbrīvošana ir aizliegta (invazīvas sugas),
- ja zivs ir domāta pārtikai un makšķerēšanas noteikumi to atļauj,
- ja zivs ir smagi ievainota un maz ticams, ka pārdzīvotu pat pēc atbrīvošanas — humāna izvēle var būt to nogalināt.
Izglītība un sabiedriskais iesaistes
Veicinot pareizas noķer un atbrīvo praksi, svarīgi ir izglītot makšķerniekus par to, kā atpazīt invazīvas sugas, kā pareizi rīkoties ar dzīvām sugām un kāpēc ievērot noteikumus. Vietējās organizācijas un zvejas klubi bieži rīko seminārus un demonstrācijas, kā droši atbrīvot zivi.
Kopsavilkums
Noķer un atbrīvo ir vērtīgs instruments dzīvotspējīgu zivju populāciju uzturēšanai, taču tas prasa pareizu pieeju, atbilstošu aprīkojumu un atzīšanu par izņēmumiem (invazīvas sugas, tiesiskie ierobežojumi, smagas traumas). Ievērojot labas prakses principus — minimāla laika ārpus ūdens, mitras rokas, gumijas tīkli, dehookeri un rūpīga atdzīvināšana — var ievērojami samazināt stresa un mirstības risku. Vienmēr pirms makšķerēšanas iepazīstieties ar vietējiem noteikumiem un rīkojieties atbildīgi.
Prakse "noķer un atlaid
Debates
Joprojām turpinās diskusijas par "noķer un atlaid" praksi. Kanādā daudzas pirmiedzīvotāju nācijas ir pārliecinātas, ka zivis drīkst zvejot tikai tad, ja tās nepieciešamas pārtikai. "Spēlēšanās ar zivīm" nav pienācīga cieņas izrādīšana. Sportisti norāda, ka "noķer un atlaid" ir cieņpilna attieksme, jo viņi paņem tikai to, kas viņiem nepieciešams, un pārējo palaiž vaļā.
Dzīvnieku aizsardzības aizstāvji ir pauduši bažas par iespējamām zivju ciešanām, ko var izraisīt makšķerēšana. Žaunās vai vēderā ieķertām zivīm parasti ir ļoti augsts mirstības rādītājs. Āķi bez dzelkšņiem vai izmantojot āķus, kas īsā laikā izšķīst (un netiek izņemti no zivs), mazina kaitējumu zivīm. Taču "noķer un atlaid" pakļauj zivi riskam, ka to vairākas reizes noķers vairāki zvejnieki. Vairākas reizes rīkoties ar zivīm, iespējams, nav laba resursu apsaimniekošana vai humāna rīcība.
Pat sportisti ir pauduši bažas par "ķer un atlaid". Arguments ir tāds, ka, tiklīdz zivs ir noķerta, tā vairs nav savvaļas zivs. Kurš gan gribētu noķert to pašu foreli, ko ir noķēruši citi?
Tomēr šī prakse joprojām ir populāra daudzu zvejnieku un zivju un medību departamenta biologu vidū. Tie, kas atbalsta "noķer un atlaid", citē Lī Vulfu (Lee Wulff): "Forele ir pārāk vērtīga, lai to noķertu tikai vienu reizi." Pētījumi par atlaisto zivju mirstību liecina, ka tā ir ļoti zema - no 2 līdz 5 procentiem -, ja tās ir noķertas uz mākslīgiem mānekļiem. Izmantojot dzīvu ēsmu, mirstība ir aptuveni 50 procenti. Tas norāda, ka mākslīgās ēsmas izmantošana ir nozīmīga "noķer un atlaid" daļa.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "noķer un atlaid"?
A: "Nozvejā un atlaid" ir sporta makšķerēšanas prakse, kad makšķernieks izvelk āķi no zivs mutes, nenodarot tai nekādu kaitējumu, un atgriež zivi dzīvu ūdenī, lai to saglabātu.
J: Kā notiek zivju svēršana un mērīšana, izmantojot metodi "noķer un atlaid"?
A: Ja zivis sver un mēra, tad, ja to dara, tad, ķerot un palaižot, to bieži vien dara ūdenī.
J: Kādus āķus izmanto, ķer un atlaid?
A: Nozvejā un izlaišanā bieži izmanto āķus bez dzeloņstieplēm, kas ļauj zivi izlaist, neizņemot to no ūdens.
J: Kāpēc noķer un atlaid ir ētisks lēmums?
A: "Noķer un atlaid" ir ētisks lēmums, jo tas palīdz saglabāt dažādas zivju sugas un novērst pārzveju.
Vai "noķer un atlaid" ir piemērots jebkurai situācijai?
A: Nozveja un atlaišana nav piemērota visām situācijām, jo dažas zivis, piemēram, čūskgalvji, ir invazīvas sugas, un to atgriešana ūdenī ir nelikumīga.
J: Kāds ir piemērs ļoti vērtīgai medījamai zivij, kas dažviet nav piemērota "noķer un atlaid"?
A: Muskuszivs ir piemērs ļoti vērtīgai medījamai zivij, kas dažviet var nebūt piemērota noķeršanai un atlaišanai, jo to uzskata par invazīvu sugu.
J: Kā "noķer un atlaid" veicina zivju sugu saglabāšanu?
A: Nozveja un atlaišana veicina zivju sugu saglabāšanu, jo ļauj zivīm vairoties un saglabāt savu populāciju, vienlaikus novēršot pārzveju.
Meklēt