Krapji (Crappie, Pomoxis) — Ziemeļamerikas saldūdens zivju ģints

Uzzini visu par krapjiem (Pomoxis) — Ziemeļamerikas populārākajām saldūdens medījamajām zivīm: melnajā un baltajā krapī, to dzīvesvietā, bioloģijā un zvejas padomos.

Krapji (/ˈkræpiː/ vai /ˈkrɒpiː/) ir Ziemeļamerikas saldūdens zivju Pomoxis ģints. Tās ir Centrarchidae dzimtas saulkraukļu dzimtas zivis. Abas šīs ģints sugas ir populāras medījamās zivis. Tās ir melnais krapi un baltais krapi. Baltā krapija ir Luiziānas valsts zivs.

Apraksts

Krapji ir plakanas, rumpja pusē vēlāk izteiktāk saplacinātas zivis ar lielu mute un salīdzinoši mīkstu muguras spuru. Pomoxis ģintī visbiežāk atšķir divas sugas: balto krapi (Pomoxis annularis) un melno krapi (Pomoxis nigromaculatus). Bieži atšķirības ir šādas:

• Baltais krapis: vertikālas svītras vai joslas uz ķermeņa; parasti gaišāks tonis.
• Melnajam krapim: vairāk plankumu vai netālu atmestā raibuma raksts; muguras spura satur vairāk adatas.

Pieauguši krapji parasti sasniedz 20–35 cm garumu, dažkārt vairāk; lielākie indivīdi var pārsniegt 40 cm un vairākus kilogramus svarā, lai gan parasti tie ir mazāki.

Izplatība un biotopi

Krapji ir dzimtene Ziemeļamerikā un ir plaši izplatīti ASV un Kanādā. Tie dzīvo lēni tekošās vai stāvošās ūdenstilpēs — ezeros, rezervuāros, lēnās upju daļās, aizaudzētās lagūnās un atūdeņošanās baseinos. Krapji dod priekšroku vietām ar ūdensaugiem, nogrimušiem kokiem vai akmeņiem, kas nodrošina slēptuves un barošanās vietas.

Uzturs un uzvedība

Krapji ir plēsēji — to uzturu veido mazas zivis (tādas kā nātres un līdakas mazuļi), vaboles, kāpurķermeņi, tārpi un citas bezmugurkaulnieku sugas. Jaunākie krapji barojas galvenokārt ar planktonu un mazākiem bezmugurkaulniekiem. Krapji aktīvi medī gan dienā, gan krēslā; vasarā tie var migrēt dziļāk uz struktūrām, bet pavasarī piekrastē aktīvi meklē barību un vietas nārsta vietām.

Vairošanās

Krapji nārsto parasti pavasarī, kad ūdens temperatūra sasniedz aptuveni 10–20 °C atkarībā no reģiona. Tēviņi ierīko seklas ligzdas smilšainās vai smalkas dūņainās piekrastēs, kurās tēviņi sauc un pārrauga nārstojošās mātītes. Pēc ikru ielaišanas tēviņi bieži uzturas pie ligzdas un aizsargā ikrus un mazākos zivju mazuļus līdz brīdim, kad tie spēj pašapkalpoties.

Nozīme zvejniecībā un izmantošana

• Sporta zveja: krapji ir populāri sporta zvejas priekšmeti — tie ir viegli ķerami ar vieglu inventāru, maziem mānekļiem un pludiņmakšķerēšanu. Daudzi makšķernieki meklē krapjus tā sauktajās "panfish" sacensībās.
• Gastronomija: krapju gaļa ir balta un smalka, to parasti vērtē kā garšīgu un viegli vārāmu vai cepamu.
• Resursu pārvaldība: daudzviet krapji tiek papildināti ar mākslīgi izaudzētām zivīm un regulēti ar makšķerēšanas ierobežojumiem (minimālais izmērs, kvotas), lai saglabātu populāciju un ekosistēmas līdzsvaru.

Invazivitāte un ekoloģiskās sekas

Kaut arī krapji ir vietējās sugas Ziemeļamerikā, tie ir ieviesti citos reģionos, dažkārt radot negatīvas sekas vietējām zivju kopienām, jo tie konkurē ar vietējām sugām par barību un vietām nārstam. Tāpēc ieviešana citos ūdeņos tiek stingri reglamentēta vai aizliegta daudzviet.

Aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana

Krapji kopumā nav globāli apdraudēta suga, tomēr lokālas problēmas var rasties no ūdens piesārņojuma, dzīvotņu iznīcināšanas un pārzvejas. Ilgtspējīga apsaimniekošana ietver vides aizsardzību, atbilstošas zvejas normas un izpratni par sugu lomām ekosistēmā.

Padomi makšķerniekiem

• Izmantojiet smalku piederumu, mazas mānekļus vai dzīvās barības (piemēram, mazus tīteņus), lai palielinātu ķeršanas iespējas.
• Pavasarī meklējiet krapju piekrastes seklās ligzdas vietās, vasarā — pie dziļākām struktūrām un ūdensaugiem.
• Ievērojiet vietējos zvejas ierobežojumus un noteikumus, jo tie palīdz uzturēt veselīgas krapju populācijas nākotnei.

Īsumā: krapji (Pomoxis) ir nozīmīga Ziemeļamerikas saldūdens zivju grupa — viegli atpazīstami, populāri sporta zvejā un vērtīgi gan ekoloģiski, gan kulinārijas ziņā, ja tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi.

Medījamās zivis

Pomoxis sugas ir ļoti iecienītas medījamās zivis, un tās bieži tiek uzskatītas par vienu no labākajām saldūdens zivīm. Tā kā to uzturs ir daudzveidīgs, krabjus var zvejot dažādos veidos. Tas ietver vieglu džigu mešanu, velcēšanu ar minnows vai mākslīgajām mānekļiem. Ļoti efektīvas ir arī nelielas spininga bites vai bobberu izmantošana. Krapi ir ļoti populāri zemledus makšķernieku vidū, jo tie ir aktīvi ziemā. Pašreizējais pasaules rekords melnajam krapim ir 2,25 kg (5,0 lb), bet baltajam krapim - 2,35 kg (5,2 lb).

Makšķerēšana

Makšķerēšana ar krapiem ir populāra visā Ziemeļamerikā. Metodes ir dažādas, bet viena no populārākajām ir tā sauktā "Spider Rigging" - metode, ko raksturo zvejnieks laivā ar daudzām garām makšķerēm, kas dažādos leņķos vērstas prom no makšķernieka, līdzīgi riteņa spieķiem. Makšķernieki, kas izmanto "Spider Rigging" metodi, var izvēlēties kādu no daudzām populārām ēsmām, piemēram, kukurūzu. Daudzi makšķernieki arī izmet ūdenī dzīvu ēsmu, lai pievilinātu zivis, cerot, ka zivis uzķers viņu ēsmu. Ir daudz mānekļu veidu, ar kuriem var ķert krabjus. Ļoti efektīvas ir džigas, jo īpaši ar dzīvu mānekli. Dažādos laikos ir efektīvas spoles, spineri un krekinga mānekļi.

Komerciālā zveja

Reelfoot ezerā Tenesī līdz 2003. gadam notika komerciāla krabju zveja. Tā bija viena no nedaudzajām komerciālajām krabju zvejniecībām.

Lai noķertu krekšus, nav nepieciešams būt ekspertam

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir krapju sugas nosaukums?

J: Kurai dzimtai pieder krabji?

Jautājums: Cik Pomoxis ģintī ir daudz krapju sugu?

J: Kādi ir šo divu krapu sugu nosaukumi?

J: Vai krapi ir populāras medījamās zivis?

J: Kurā štatā baltā krapija ir valsts zivs?

Vai krapi ir sastopami tikai Ziemeļamerikā?

Meklēt pēc burta