Krinoīdi (jūras lilijas): definīcija, uzbūve un fosilijas
Krinoīdi (jūras lilijas) — definīcija, uzbūve un fosilijas: uzzini par šo senseno adatādaiņu anatomiju, dzīvesveidu, pieckāršu simetriju un bagātīgajām fosilijām.
Krinoīdi ir adatādaiņu klase, ko pazīstam galvenokārt divos morfoloģiskos veidos: jūras lilijas — stacionāras formas ar kātiņiem, kas piestiprinātas pie jūras dibena, un spalvu zvaigznes (komatulīdi) — bieži brīvi dzīvojošas, bez ilglaicīga kāta. Visi krinoīdi ir jūras organismi; dažas sugas dzīvo seklos ūdeņos, citas — pat līdz ~6000 metru dziļumam. Tos viegli atpazīt kā ehinodermu pamatveidu ar pieckāršu simetriju, lai gan daudzu krinoīdu kroņa (crown) detaļas tiek sastādītas no daudz vairāk elementiem nekā vienkārši pieci "stari". Uz krinoīdu augšējās virsmas atrodas mute, ko ieskauj barošanās posmi (rozes, rokvidi).
Uzbūve
Krinoīda pamatstruktūra sastāv no divām galvenajām daļām: kroņa (crown), kurā atrodas mute, rokas un kaliss (calyx), un kātiņa (stalk) vai, komatulīdu gadījumā, tam atbilstošām saķeres daļām. Kātiņš ir veidots no daudzām diskveida vai cilindriskām kauliņām — kolonāliem (columnals), kas bieži fosilizējas atsevišķi. Kātiņu pamatā ir holdfast jeb piekāpiena struktūra, kas piegulošā formā saķeras ar substrātu; dažas sugas izmanto cirri (mazas ķērnes), lai novietotos uz citiem objektiem.
Krinoīdu "kroņa" kauliņi veido calyxu, kurā atrodas iekšējie orgāni. No calyx iziet daudzas rokas (arms), kas bieži sadalītas mazākos sānu zaros (pinnules) — tie veido plūstošu "spalvu", ar kuru dzīvnieks filtrē ūdenī pārvietotas barības daļiņas. Barošanu nodrošina gan mikromelosistiskas struktūras, gan ūdensvaskulārā sistēma, kas palīdz pārvietot barību uz muti.
Dzīvesveids un bioloģija
Krinoīdi ir filtrētāji: tie savāc planktonu un organiskās daļiņas ar rokamīm un pārvieto uz muti, izmantojot sīkas pēdu un garo cīliju sistēmas. Lielākā daļa jūras līliju dzīvo piesaistīti vietai, orientējoties optimālā strāvas virzienā, kamēr spalvu zvaigznes bieži spēj pārvietoties vai pat īslaicīgi peldēt. Krinoīdi vairojas galvenokārt dzimumiski — ar ārēji dzīvotspējīgiem ikriem un kāpuriem, kas parasti ir planktiski un ļauj sugas plaši izplatīties.
Sistemātika un mūsdienas sugu daudzveidība
Krinoīdi pieder pie klasiskajām ehinodermu grupām; mūsdienās dzīvojošo sugu skaits nav milzīgs — aptuveni dažus simtus sugu (ap 600) — taču taksonoma grupa ir ģeoloģiski ļoti sena un daudzveidīga. Nozīmīgākie mūsdienu pārstāvji ir komatulīdi (brīvcei) un dažas paliekošas, piekārtas jūras līliju līnijas dziļūdens vidēs.
Fosilijas un paleontoloģiska nozīme
Krinoīdiem ir sena un labi dokumentēta vēsture. Patiesībā tie ir starp pirmajiem fosiliju liecībās skaidri atpazīstamajiem adatādaiņiem — to bagātīgais fosilais ieraksts sākas mantojumā kopš ordiovika (pirms aptuveni 480–490 miljoniem gadu) un turpinās līdz mūsdienām. To daudzveidība īpaši uzplauka Paleozojā, un daži karbonāta ieži (crinoid-rich limestones) sastāv gandrīz pilnībā no krinoīdu kauliņiem un fragmentiem — tā dēvētie "krinoīdu ieži".
Fosilijas parasti saglabājas kā atsevišķi diski (kolonāli), rokas elementi vai — retos gadījumos — pilnīgi kroni. Tā kā krinoīdu ķermeņi ir izgatavoti no kaltēta kalcīta (stereom struktūras), tie labi saglabājas karbonātos. Krinoīdu fosilijas sniedz svarīgu informāciju par paleoekoloģiju, piemēram, par seno jūras dziļumu, straumju intensitāti un nogulšņu veidošanās apstākļiem.
Kā atpazīt krinoīdu fosilijas
- Atsevišķi diska veida elementi (kolonāli) — apļveida, pentagonāli vai zvaigžņveida šķērsgriezumi; tos bieži sauc arī par "St. Cuthbert's beads" tautas nosaukumos.
- Roku fragmenti ar smalkām laterālajām emanācijām (pinnulēm) — parasti garāki un šaurāki elementi nekā kolonāli.
- Pilnīgi saglabājies kroņa fragments (retāk) — ļauj noteikt sugu vai grupu.
- Krinoīdu ieži — blīvas, krāsainas karbonāta nogulsnes, kas satur daudz kauliņu fragmentu.
Praktiska nozīme
Krinoīdu fosilijas ir nozīmīgas stratigrāfijā un paleoekoloģijā, turklāt tām ir kultūrvēsturiska nozīme — cilvēki tās izmantojuši dārgakmeņu kolekcijās un folklorā. Mūsdienu krinoīdi ir arī interesanti ekoloģiski, jo daudzas sugas iemieso dziļūdens kopienu struktūru un reaģē uz klimata un biotopu izmaiņām.
Noslēgumā — krinoīdi ir viena no redzamākajām un ilgdzīvotājām ehinodermu grupām: morfoloģiski skaisti, fosilajā ierakstā bagāti un svarīgi mūsu izpratnei par seno un mūsdienu jūras ekosistēmām.
Krinoīdu anatomija
Anatomija
Krinoīdu mutes ir vērstas uz augšu pret okeāna virsmu, un to stublāji barojas ar detrītu, kas nokļūst uz grunts. Muti ieskauj daudz spalvainojošu taustekļu. Tiem ir U-veida zarnas, un to anālais kanāls atrodas blakus mutei.
Vēsture
Krinoīdus gandrīz iznīcināja izzušana paleozoja ēras beigās. Iznīka veselas četras klases, un dažas no tām, kas izdzīvoja, kļuva par vienīgo dzīvo klasi - Articulata. Šīs klases staipekļveidīgie pārstāvji mezozojā cieta no spēcīgas plēsoņas. un tagad visi atlikušie jūrasļļveidīgie atrodas dziļos ūdeņos, kur konkurence ir mazāk sīva. Pērkonzvaigznēm ir bijuši daudz lielāki panākumi.
2005. gadā pie Lielās Bahamu salas tika novērots, kā krinoīds ar kātiņu velk pats sevi gar jūras dibenu. Ierakstā bija redzams, ka krinoīds pārvietojas daudz ātrāk, nekā tika uzskatīts par iespējamu.
Spalvu zvaigznes
Pirmo reizi brīvās spalvu zvaigznes parādās augšējā triasa periodā. Tās ir radniecīgas jūras zvaigznēm. Kā jaunekļi tās ir piestiprinātas pie jūras dibena ar kātiņu, tāpat kā to darīja to priekšteči. Pieaugušas tās atdalās no kātiņa un var pārvietoties. Dažas no tām var peldēt, veicot viļņotas roku kustības. Parasti spalvu zvaigznes pārvietojas, izmantojot vainaga apakšdaļā esošos izvirzījumus, ko sauc par cirri. Tās ir vienīgās seklūdens krinoīdas, un visas pieder Comatulidae kārtij. To lokanās rokas un spēja izvēlēties barošanās vietas neapšaubāmi bija svarīga to panākumu un izdzīvošanas pamatā. . p293
Dienas laikā tās satin bumbiņā. Bet naktī tās izpleš rokas, lai ķertu planktonu.
Spalvu zvaigznes izkārtojas tā, lai ventilators būtu vērsts pret strāvas plūsmu. Šāda stāja nodrošina maksimālu barības uztvērējvirsmu platību ieplūstošā ūdens plūsmai, lai uz tām nosēstos vairāk daļiņu. Tās galvenokārt sastopamas seklā ūdenī.
Spalvu zvaigzne
Tipiska krinoīda fosilija, kurā redzams (no apakšas uz augšu) stublājs, kausiņš, kājiņas un rokturi ar cirri.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kriinoīdi?
A.: Krinoīdi ir adatādaiņu klase.
J: Kādas ir divas krinoīdu formas?
A: Divas krinoīdu formas ir jūras lilijas, kas ir ar kātiņiem piestiprinātas pie jūras dibena, un spalvu zvaigznes, kas ir brīvi dzīvojošas.
J: Kur dzīvo krinoīdi?
A: Visi krinoīdi ir jūras dzīvnieki, un tie dzīvo gan seklā ūdenī, gan pat 6000 metru dziļumā.
J: Kāds ir adatādaiņu pamatšablons?
A: Ehinodermu pamatšablons ir pieckārša simetrija.
J: Vai visiem kriinoīdiem ir piecas rokas?
A: Nē, lielākajai daļai kriinoīdu ir daudz vairāk nekā pieci posmi.
J: Kur atrodas krinoīdu mute?
A.: Kriinoīdu mute atrodas augšējā daļā, un to ieskauj barojošās rokas.
J: Kāda ir krinoīdu vēsture?
A: Krinoīdiem ir sena vēsture. Tie bija pirmie fosilijās sastopamie adatādaiņi, kas saglabājuši savu agrīno uzbūvi visas savas ilgās pastāvēšanas laikā. Paleozojā tie bija ļoti izplatīti, un daži karbonāta ieži gandrīz pilnībā sastāv no krinoīdu fosilijām.
Meklēt