Krinoīdi ir adatādaiņu klase, ko pazīstam galvenokārt divos morfoloģiskos veidos: jūras lilijas — stacionāras formas ar kātiņiem, kas piestiprinātas pie jūras dibena, un spalvu zvaigznes (komatulīdi) — bieži brīvi dzīvojošas, bez ilglaicīga kāta. Visi krinoīdi ir jūras organismi; dažas sugas dzīvo seklos ūdeņos, citas — pat līdz ~6000 metru dziļumam. Tos viegli atpazīt kā ehinodermu pamatveidu ar pieckāršu simetriju, lai gan daudzu krinoīdu kroņa (crown) detaļas tiek sastādītas no daudz vairāk elementiem nekā vienkārši pieci "stari". Uz krinoīdu augšējās virsmas atrodas mute, ko ieskauj barošanās posmi (rozes, rokvidi).

Uzbūve

Krinoīda pamatstruktūra sastāv no divām galvenajām daļām: kroņa (crown), kurā atrodas mute, rokas un kaliss (calyx), un kātiņa (stalk) vai, komatulīdu gadījumā, tam atbilstošām saķeres daļām. Kātiņš ir veidots no daudzām diskveida vai cilindriskām kauliņām — kolonāliem (columnals), kas bieži fosilizējas atsevišķi. Kātiņu pamatā ir holdfast jeb piekāpiena struktūra, kas piegulošā formā saķeras ar substrātu; dažas sugas izmanto cirri (mazas ķērnes), lai novietotos uz citiem objektiem.

Krinoīdu "kroņa" kauliņi veido calyxu, kurā atrodas iekšējie orgāni. No calyx iziet daudzas rokas (arms), kas bieži sadalītas mazākos sānu zaros (pinnules) — tie veido plūstošu "spalvu", ar kuru dzīvnieks filtrē ūdenī pārvietotas barības daļiņas. Barošanu nodrošina gan mikromelosistiskas struktūras, gan ūdensvaskulārā sistēma, kas palīdz pārvietot barību uz muti.

Dzīvesveids un bioloģija

Krinoīdi ir filtrētāji: tie savāc planktonu un organiskās daļiņas ar rokamīm un pārvieto uz muti, izmantojot sīkas pēdu un garo cīliju sistēmas. Lielākā daļa jūras līliju dzīvo piesaistīti vietai, orientējoties optimālā strāvas virzienā, kamēr spalvu zvaigznes bieži spēj pārvietoties vai pat īslaicīgi peldēt. Krinoīdi vairojas galvenokārt dzimumiski — ar ārēji dzīvotspējīgiem ikriem un kāpuriem, kas parasti ir planktiski un ļauj sugas plaši izplatīties.

Sistemātika un mūsdienas sugu daudzveidība

Krinoīdi pieder pie klasiskajām ehinodermu grupām; mūsdienās dzīvojošo sugu skaits nav milzīgs — aptuveni dažus simtus sugu (ap 600) — taču taksonoma grupa ir ģeoloģiski ļoti sena un daudzveidīga. Nozīmīgākie mūsdienu pārstāvji ir komatulīdi (brīvcei) un dažas paliekošas, piekārtas jūras līliju līnijas dziļūdens vidēs.

Fosilijas un paleontoloģiska nozīme

Krinoīdiem ir sena un labi dokumentēta vēsture. Patiesībā tie ir starp pirmajiem fosiliju liecībās skaidri atpazīstamajiem adatādaiņiem — to bagātīgais fosilais ieraksts sākas mantojumā kopš ordiovika (pirms aptuveni 480–490 miljoniem gadu) un turpinās līdz mūsdienām. To daudzveidība īpaši uzplauka Paleozojā, un daži karbonāta ieži (crinoid-rich limestones) sastāv gandrīz pilnībā no krinoīdu kauliņiem un fragmentiem — tā dēvētie "krinoīdu ieži".

Fosilijas parasti saglabājas kā atsevišķi diski (kolonāli), rokas elementi vai — retos gadījumos — pilnīgi kroni. Tā kā krinoīdu ķermeņi ir izgatavoti no kaltēta kalcīta (stereom struktūras), tie labi saglabājas karbonātos. Krinoīdu fosilijas sniedz svarīgu informāciju par paleoekoloģiju, piemēram, par seno jūras dziļumu, straumju intensitāti un nogulšņu veidošanās apstākļiem.

Kā atpazīt krinoīdu fosilijas

  • Atsevišķi diska veida elementi (kolonāli) — apļveida, pentagonāli vai zvaigžņveida šķērsgriezumi; tos bieži sauc arī par "St. Cuthbert's beads" tautas nosaukumos.
  • Roku fragmenti ar smalkām laterālajām emanācijām (pinnulēm) — parasti garāki un šaurāki elementi nekā kolonāli.
  • Pilnīgi saglabājies kroņa fragments (retāk) — ļauj noteikt sugu vai grupu.
  • Krinoīdu ieži — blīvas, krāsainas karbonāta nogulsnes, kas satur daudz kauliņu fragmentu.

Praktiska nozīme

Krinoīdu fosilijas ir nozīmīgas stratigrāfijā un paleoekoloģijā, turklāt tām ir kultūrvēsturiska nozīme — cilvēki tās izmantojuši dārgakmeņu kolekcijās un folklorā. Mūsdienu krinoīdi ir arī interesanti ekoloģiski, jo daudzas sugas iemieso dziļūdens kopienu struktūru un reaģē uz klimata un biotopu izmaiņām.

Noslēgumā — krinoīdi ir viena no redzamākajām un ilgdzīvotājām ehinodermu grupām: morfoloģiski skaisti, fosilajā ierakstā bagāti un svarīgi mūsu izpratnei par seno un mūsdienu jūras ekosistēmām.