Jūras lilijas
Krinoīdi ir adatādaiņu klase. Tiem ir divas formas - jūras lilijas, kas ir ar kātiņiem piestiprinātas pie jūras dibena, un spalvu zvaigznes, kas ir brīvi dzīvojošas.
Visi krinoīdi ir jūras dzīvnieki, kas dzīvo gan seklā ūdenī, gan pat 6000 metru dziļumā. Var atpazīt ehinodermu pamatveidu - pieckāršu simetriju, taču lielākajai daļai krinoīdu ir daudz vairāk nekā pieci posmi. Krinoīdiem augšējā virsmā ir mute, ko ieskauj barojošie posmi.
Krinoīdiem ir sena vēsture. Tie bija pirmie fosiliju liecībās sastopamie adatādaiņi, un savu agrīno uzbūvi saglabājuši visu savu garo pastāvēšanas laiku. Paleozojā tie bija ārkārtīgi izplatīti, un daži karbonāta ieži gandrīz pilnībā sastāv no krinoīdu fosilijām.
Krinoīdu anatomija
Anatomija
Krinoīdu mutes ir vērstas uz augšu pret okeāna virsmu, un to stublāji barojas ar detrītu, kas nokļūst uz grunts. Muti ieskauj daudz spalvainojošu taustekļu. Tiem ir U-veida zarnas, un to anālais kanāls atrodas blakus mutei.
Vēsture
Krinoīdus gandrīz iznīcināja izzušana paleozoja ēras beigās. Iznīka veselas četras klases, un dažas no tām, kas izdzīvoja, kļuva par vienīgo dzīvo klasi - Articulata. Šīs klases staipekļveidīgie pārstāvji mezozojā cieta no spēcīgas plēsoņas. un tagad visi atlikušie jūrasļļveidīgie atrodas dziļos ūdeņos, kur konkurence ir mazāk sīva. Pērkonzvaigznēm ir bijuši daudz lielāki panākumi.
2005. gadā pie Lielās Bahamu salas tika novērots, kā krinoīds ar kātiņu velk pats sevi gar jūras dibenu. Ierakstā bija redzams, ka krinoīds pārvietojas daudz ātrāk, nekā tika uzskatīts par iespējamu.
Spalvu zvaigznes
Pirmo reizi brīvās spalvu zvaigznes parādās augšējā triasa periodā. Tās ir radniecīgas jūras zvaigznēm. Kā jaunekļi tās ir piestiprinātas pie jūras dibena ar kātiņu, tāpat kā to darīja to priekšteči. Pieaugušas tās atdalās no kātiņa un var pārvietoties. Dažas no tām var peldēt, veicot viļņotas roku kustības. Parasti spalvu zvaigznes pārvietojas, izmantojot vainaga apakšdaļā esošos izvirzījumus, ko sauc par cirri. Tās ir vienīgās seklūdens krinoīdas, un visas pieder Comatulidae kārtij. To lokanās rokas un spēja izvēlēties barošanās vietas neapšaubāmi bija svarīga to panākumu un izdzīvošanas pamatā. . p293
Dienas laikā tās satin bumbiņā. Bet naktī tās izpleš rokas, lai ķertu planktonu.
Spalvu zvaigznes izkārtojas tā, lai ventilators būtu vērsts pret strāvas plūsmu. Šāda stāja nodrošina maksimālu barības uztvērējvirsmu platību ieplūstošā ūdens plūsmai, lai uz tām nosēstos vairāk daļiņu. Tās galvenokārt sastopamas seklā ūdenī.
Spalvu zvaigzne
Tipiska krinoīda fosilija, kurā redzams (no apakšas uz augšu) stublājs, kausiņš, kājiņas un rokturi ar cirri.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kriinoīdi?
A.: Krinoīdi ir adatādaiņu klase.
J: Kādas ir divas krinoīdu formas?
A: Divas krinoīdu formas ir jūras lilijas, kas ir ar kātiņiem piestiprinātas pie jūras dibena, un spalvu zvaigznes, kas ir brīvi dzīvojošas.
J: Kur dzīvo krinoīdi?
A: Visi krinoīdi ir jūras dzīvnieki, un tie dzīvo gan seklā ūdenī, gan pat 6000 metru dziļumā.
J: Kāds ir adatādaiņu pamatšablons?
A: Ehinodermu pamatšablons ir pieckārša simetrija.
J: Vai visiem kriinoīdiem ir piecas rokas?
A: Nē, lielākajai daļai kriinoīdu ir daudz vairāk nekā pieci posmi.
J: Kur atrodas krinoīdu mute?
A.: Kriinoīdu mute atrodas augšējā daļā, un to ieskauj barojošās rokas.
J: Kāda ir krinoīdu vēsture?
A: Krinoīdiem ir sena vēsture. Tie bija pirmie fosilijās sastopamie adatādaiņi, kas saglabājuši savu agrīno uzbūvi visas savas ilgās pastāvēšanas laikā. Paleozojā tie bija ļoti izplatīti, un daži karbonāta ieži gandrīz pilnībā sastāv no krinoīdu fosilijām.
