Putnu kronis (spalvas): definīcija, uzbūve un funkcijas

Uzzini visu par putnu kroni (spalvas): definīcija, uzbūve un funkcijas — kā signāli, aizsardzība un sugu atpazīšana ar piemēriem un ilustrācijām.

Kronis, dažos gadījumos saukts par vainagu, ir spalvu grupa, kas dažām putnu sugām atrodas galvas augšdaļā. Kroni var veidot daudzi smalki vai stīvāki spalvu dzīsli, un atkarībā no sugas šīs spalvas var būt spējīgas kustēties uz augšu un uz leju (erektīvas) vai palikt pastāvīgi paceltas. Piemēram, kakadu un dzeguzes cepures var tikt paceltas vai nolaižtas pēc vēlēšanās, bet pelēko dzērvju cepures parasti ir stalti paceltas un šķiet pastāvīgas.

Uzbūve un mehānika

Kroni parasti sastāv no īpašiem spalvu tipus kombinācijas — bieži tās ir garākas, stīvākas spalvas ar izteiktu vārpstveida dzīslojumu, kas ļauj tām saglabāt formu. Krona kustību nodrošina nelieli muskuļi un ādas muskuļu asu sistēma ap spalvu folikulām;, kad muskuļi saraujas, spalvas tiek paceltas, un, atslābstot, tās nolaižas. Dažiem putniem kronis ir vienots mazs pušķis, citos — plaša “kronēta” matrica ar desmitiem vai pat simtiem spalvu.

Funkcijas

Kronim ir vairākkārtējas funkcijas, kas saistītas ar vizuālu komunikāciju un izdzīvošanu:

• Komunikācija un rituāli: kronis kalpo signālu nodošanai sugas biedriem — tas var izrādīt gatavību pārošanās rituāliem, pievilkt partnera uzmanību vai norādīt uz statusu grupā.
• Briesmu un draudu rādīšana: pēkšņi pacelts kronis var padarīt putnu vizuāli lielāku, tādējādi biedējot plēsējus vai konkurentus.
• Socializācija: niansētas pozas un krona novietojums var šķist norāde par uzvedības stāvokli — interesi, aggressiju, baiļu vai paklausības izpausmi.
• Kamuflāža un izrāde: dažos gadījumos kronis palīdz rūpēties par maskēšanos vai ir evolvējis par izteiktiem rotaļas elementiem, kas piesaista uzmanību.
• Vairākkārtējie sekundārie efekti: kronim var būt arī termoregulācijas sekundāra ietekme (piemēram, spalvu izlīdzināšana vai pacelšana, kas ietekmē gaisa plūsmu apkārt galvai), tomēr galvenais funkciju klāsts parasti ir vizuāls un sociāls.

Putni, kuri izmanto kroni, bieži to demonstrē kā daļu no eksponēšanas uzvedības — gan pievēršanai uzmanības, gan brīdinājuma signālam. Tā vietā, lai rādītu ķepas, putni demonstrē kroni vai ceļ cepuri, lai izrādītu baiļu, trauksmes vai cīņai gatavības signālus.

Piemēri un bioloģiskais konteksts

Īpaši labi pazīstami kroni nesēji ir papagaiļu dzimtā esošie putni. Kakadu — un daudzi to radinieki — ir tipisks piemērs: viņiem ir izteikts, kustīgs kronis, ko putni pacel vai nolaiž, izsakot emocijas vai signalizējot par draudiem. Savukārt dažām sugas grupām kronis ir vairāk statisks un darbojas kā viegli atpazīstams vizuāls pazīme sugas atpazīšanai.

Var piebilst, ka Kakadu ģints pieder papagaiļu dzimtai, un dažās raksturojumu aprakstos tiek norādīts, ka kakadu ir plaši izplatīti Austrālijas reģionos, Bismarka arhipelāgā un Filipīnās. Tie parasti izmanto savu kroni gan saziņai, gan aizsardzībai — kakadu putniem raksturīga spēja pacelt krūšu un galvas spalvas, tā radot iespaidu par lielāku izmēru un atturēt nevēlamus uzbrucējus.

Secinājums: kronis ir daudzfunkcionāls vizuāls elements putnu uzvedībā — tā uzbūve un izmantošana atšķiras starp sugām, bet visbiežāk tas kalpo komunikācijas, rituālu un aizsargmehānisma lomai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir putna grebens?

J: Vai visām putnu sugām var būt cepures?

J: Vai spalvas putnu galvgalī var kustēties?

J: Kādam nolūkam putniem izmanto spalvas?

J: Kurš putns vienmēr ir ar uz augšu paceltu cepuri?

J: Kurai papagaiļu dzimtai pieder kakadu un kakadu?

J: Kādam nolūkam putns pēkšņi un negaidīti paceltu ķepu?

Meklēt pēc burta