Crotalinae — bedrīšu čūskas (krotalīni): indīgo pitviperu apakšdzimene
Crotalinae — bedrīšu čūskas (krotalīni): uzzini par 18 ģintīm, 151 sugu, to biotopiem, indeļiem un evolūciju Āzijā un Amerikā.
Crotalinae, pazīstamas arī kā "bedrīšu čūskas" vai "krotalīnu čūskas", ir Āzijā un Amerikā sastopamo indīgo čūsku apakšdzimene. Šiem rāpuļiem raksturīga īpaša termoreceptors — maza bedrīte (pit) uz abām pusēm sejas starp aci un nāsi, kas ļauj uztvert siltuma starojumu un precīzi noteikt siltasiņu dzīvnieku atrašanās vietu pat pilnīgā tumsā.
Pašlaik ir sastopamas 18 ģintis un 151 suga: 7 ģintis un 54 sugas Vecajā pasaulē un 11 ģintis un 97 sugas Jaunajā pasaulē. Tās ir vienīgās zināmās Amerikas kontinentā sastopamās odzeņu sugas. Dažas no čūskām, kas pieder šai grupai, ir grauzēji, lancetzobakas un Āzijas pitviperi.
Morfoloģija un īpašības
Krotalīnu ķermeņa forma un izmēri ļoti atšķiras — no nelielām, labi maskētām sugām līdz lieliem, spēcīgiem indivīdiem, kuru garums pārsniedz divus metrus. Raksturīgas šādas iezīmes:
- Bedrītes (pit) starp aci un nāsi — termoreceptoru orgāni, kas palīdz medīt siltasiņu upurus.
- Ilgi, aksiālie zobi (fangi), kuri var būt saliecami vai pastāvīgi — tie ievada indi ko medībās un aizsardzībā.
- Krāsojums bieži maskējošs — svītras, plankumi vai raksti, kas ļauj paslēpties zemsedē vai koku zaros.
Indīgums un toksikoloģija
Krotalīnu inde sastāv no dažādiem proteīniem un fermentiem. Lai gan indes sastāvs var ļoti atšķirties starp sugām, bieži dominē hemotoksiski elementi, kas ietekmē asiņu recēšanu, audu bojāšanu un vietēju nekrozi. Dažām sugām inde var saturēt arī neirotoksīnus vai citu tipu toksīnus. Cilvēkiem saskarsme ar bedrīšu čūskām var būt bīstama; tomēr pieejami pretindi (antivenoms) specifiskām sugām un klīniskā aprūpe samazina mirstības risku, ja tiek meklēta savlaicīga medicīniskā palīdzība.
Izplatība un biotopi
Crotalinae sugas dzīvo plašā areālā — no tropu lietusmežiem līdz mērenām mežu zonām, kā arī zālājos, kalnu reģionos un mitrājos. Daudzas sugas ir vērojamas arī cilvēku ietekmētās ainavās, piemēram, lauksaimniecības teritorijās vai piecirkņos, kur pieejami grauzēji kā barība.
Barība un uzvedība
Galvenais barības avots ir mazi zīdītāji (grauzēji), putni, vardes, un dažās sugās — citi rāpuļi. Daudzas bedrīšu čūskas ir gaudojošas mednieces — tās sēž, gaida un izšaujies pret upuri, izmantojot fangu precīzu šļakstīšanu un indi. Citas sugas aktīvi meklē pārtiku naktī vai dienā atkarībā no temperatūras un dzīvesveida.
Reprodukcija
Reprodukcijas veids var atšķirties: lielākā daļa ģinšu ir vivipāras vai ovovivipāras (dzdzīvos mazuļus dzemdē), taču dažās grupās iespējama olu dēšana. Mātītes parasti investē mazāku kopējo aprūpi pēcnācējiem, bet dzimušie mazuļi ir relatīvi labi attīstīti un spēj paši medīt drīz pēc dzimšanas.
Sadarbība ar cilvēkiem un aizsardzība
Krotalīnu un cilvēku saskare var radīt konfliktus — gan bīstamu čūsku kodumu dēļ, gan arī cilvēku niknuma dēļ, kad čūskas tiek nogalinātas. Galvenie draudi šīm sugām ir dzīvesvietu iznīcināšana, postītie ekosistēmas un nelegāla kolekcionēšana. Daudzas sugas ir iekļautas vietējos vai starptautiskos aizsardzības sarakstos; vietējā pārvaldībā bieži nepieciešami pasākumi, lai samazinātu saskari ar cilvēkiem un nodrošinātu pretindes pieejamību.
Apkopojot: Crotalinae ir daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga čūsku apakšdzimene ar raksturīgu termoreceptoru bedri, spēcīgu indi un plašu izplatību Āzijā un Amerikā. Lai gan tās rada riskus cilvēkiem, tās arī ieņem svarīgu lomu ekosistēmās kā grauzēju populāciju kontrole un bioloģiskās daudzveidības sastāvdaļa.
Apraksts
Kailgliemežu izmēri ir dažādi - sākot no gurnainās kailgliemežes Hypnale hypnale, kas sasniedz aptuveni 30-45 cm garumu, līdz pat Dienvidamerikas krūmu vīterei Lachesis muta, kuras garums sasniedz 3,65 m, kas to padara par garāko indīgo čūsku Jaunajā pasaulē. Dažas bedrīšaknābju čūskas ir kokaugļi (t. i., dzīvo kokos), dažas ir sauszemes čūskas (t. i., dzīvo uz zemes), un viena suga ir pat pusūdens čūska - kokvilnas mutes (Agkistrodon piscivorus).
Kur viņi dzīvo
Šī čūsku apakšdzimene sastopama no Austrumeiropas uz austrumiem caur Āziju līdz Japānai, Taivānai, Indonēzijai, Indijai, Nepālai un Šrilankai. Amerikā tās sastopamas no Kanādas dienvidiem uz dienvidiem līdz Centrālamerikai un Dienvidamerikas dienvidiem. Šīs grupas pārstāvji sastopami tuksnešos un lietus mežos.
Reprodukcija
Jūras plēsoņas galvenokārt ir dzemdētājdzīvnieku sugas, t. i., mātītes dzemdē dzīvus bērnus. Tiek uzskatīts, ka visi olšūnainie bedrīšaknābji sargā savas olas. Daudzām jaunajām bedrīšaknābju viperēm ir spilgti krāsotas astes, kas atšķiras no pārējās ķermeņa daļas.
Genera
- Mocasīni, (Agkistrodon)
- Lēkstošie pitviperi, (Atropoides)
- Palmu pīlādži, (Bothriechis)
- Meža pīlādzītes, (Bothriopsis)
- Lanceheads, (Bothrops)
- Malajiešu pitviper, (Calloselasma)
- Kalnu pitviperi, (Cerrophidion)
- Rattlesnakes, (Crotalus)
- Simtprocentīgs pitviperis, (Deinagkistrodon)
- Āzijas mokasīni, (Gloydius)
- Gurbuļveidīgie bedrīšaknābji, (Hypnale)
- Bushmasters, (Lachesis)
- Meksikas ragainie pitviperi, (Ophryacus)
- Kalnu bedrīšakmeņi, (Ovophis)
- Hognose bedrīšaknābju viperi, (Porthidium)
- Zemes grauzēji, (Sistrurus)
- Āzijas lanceheads, (Trimeresurus)
- Tempļu viperi, (Tropidolaemus)
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc Crotalinae apakšdzimeni?
A: Crotalinae apakšdzimene ir pazīstama kā "bedrīšu čūskas" vai "krotalīnu čūskas".
J: Kur sastopamas Crotalinae apakšdzimtas?
A: Crotalinae apakšdzimene ir sastopama Āzijā un Amerikā.
J: Cik ģinšu un sugu pašlaik ir Crotalinae apakšdzimtā?
A: Crotalinae apakšdzimtā pašlaik ir 18 ģintis un 151 suga.
J: Cik ģinšu un sugu ir Vecajā pasaulē?
A: Vecajā pasaulē ir 7 ģintis un 54 sugas.
Jautājums: Cik ģinšu un sugu ir sastopamas Jaunajā pasaulē?
A: Jaunajā pasaulē ir 11 ģintis un 97 sugas.
J: Vai Amerikā ir sastopamas arī citas vimpeļveidīgās, izņemot Crotalinae apakšdzimtas?
A: Nē, Crotalinae apakšdzimene ir vienīgās zināmās Amerikas kontinentā sastopamās odzeņu dzimtas.
J: Kādi ir daži Crotalinae apakšdzimtas čūsku piemēri?
A: Daži Crotalinae apakšdzimtas čūsku piemēri ir grauzējčūskas, lancēngalvas un Āzijas pitviperi.
Meklēt