Ceratophryinae — ragainās vardes: Dienvidamerikas plēsīgā apakšdzimene

Ceratophryinae — ragainās vardes no Dienvidamerikas: plēsīgas ar milzīgām galvām, daļēji ūdens dzīvesveids; Beelzebufo fosilijas liecina par Gondvānas izplatību.

Ceratophryinae, pazīstamas kā parastās ragainās vardes, ir leptodaktilīdu varžu apakšdzimene. Visas sugas dzīvo Dienvidamerikā.

Milzu Beelzebufo fosilijas no krīta perioda Madagaskaras liecina, ka šī apakšdzimene kādreiz varēja izplatīties visā aizvēsturiskajā Gondvānas superkontinentā. Ne visām apakšdzimtas sugām pie acīm ir ragveida izaugums. Visas ir plēsējas, sauszemes vai daļēji ūdensdzīvnieki. Tām ir lielas galvas un mutes.

Daži cilvēki šīs vardes labprāt tur kā mājdzīvniekus.

Izskats

Ceratophryinae pārstāvji parasti ir robusi, īsķermeņa vardes ar ļoti platu galvu un milzīgu muti attiecībā pret ķermeņa izmēru. Ķermeņa krāsojums ir kamuflāžains — brūns, zaļganbrūns, dzeltenīgs vai plankumains — kas ļauj labi paslēpties zem sausas lapas segas. Dažām sugām virs acīm ir ragveida izaugumi, no kuriem cēlies latviešu nosaukums „ragainās vardes”. Tās var būt gan mazas, gan salīdzinoši lielas; fosilais Beelzebufo ir bijis īpaši liels.

Ģintis un sistemātika

Šajā apakšdzimtē ietilpst vairākas ģintis, piemēram, Ceratophrys, Lepidobatrachus un Chacophrys, kuras atšķiras pēc ķermeņa formas, krāsojuma un ekoloģijas. Taksomomiskā piederība ir vēsturiski mainījusies — šīs vardes reiz tika iekļautas plašākā Leptodactylidae grupā, taču mūsdienu pētījumi dažkārt izdala ceratophryinus kā atsevišķu vienību (piem., Ceratophryidae). Šeit norādītā saite par „leptodaktilīdu” saglabāta oriģinālā tekstā.

Izplatība un dzīvotne

Visas dzīvo Dienvidamerikā — no Amazones baseina līdz sausākām pampa un Chaco teritorijām. Tās apdzīvo dažādas dzīvotnes: mežu grīdas, pļavas, mitras zemaugšanas zonas un sezonālus staigniekus. Daudzas sugas ir pielāgojušās dzīvei teritorijās ar sezonālu lietus režīmu, kad tās aktīvāk barojas un vairojas pēc lietus sākuma.

Uzturs un uzvedība

Ragainās vardes ir tipiskas sēdošā medību veida plēsējas — tās slēpjas un gaida, kamēr garām pienāks laupījums. Tās spēj norīt izteikti lielus, relatīvi pret ķermeni proporcionāli, upurus — bezmugurkaulniekus, zivis, mazas rāpuļus, putnus un pat mazākas zīdītājas vai citas vardes. Dažām sugām ir spēcīgi žokļi un speciālas kaula izaugas (odontoīdi), kas palielina noturēšanas spēku. Aizsardzībai tās var izplest ķermeni, atvērt vaigus un dažkārt sakož.

Vaišanās un attīstība

Lielākā daļa sugu vairojas sezonāli, izmantojot īslaicīgas ūdenstilpes vai peļķes. Dažām sugām ir „eksplozīva” vaišana — masu sapulcēšanās un ļoti īss olu dēšanas laikposms, kam seko ātra tārpu attīstība. Tāpēc daži polimorfi tārpi ir karnivori vai kanibāliski, lai ātri iegūtu pietiekami daudz barības izaugsmei. Par dažām sugām ir aprakstīta arī intensīvāka vecāku uzraudzība, bet visbiežāk tie ir īslaicīgi ārējie sārņi ūdenī.

Fosilijas un evolūcija

Fosilais Beelzebufo, atrasts Madagaskarā no krīta perioda, ir viens no ievērojamākajiem atradumiem, jo tas liecina par saikni starp Dienvidamerikā dzīvojošām formām un aizvēsturisko Gondvānu. Šīs fosilijas atklāj, ka agrāk Ceratophryinae līdzīgie radījumi varēja būt plašāk izplatīti un sasniegt ievērojami lielākus izmērus nekā mūsdienu sugas.

Attiecības ar cilvēkiem

Dažas ragainās vardes ir populāras kā mājdzīvnieki — jo īpaši Ceratophrys sugas, kuras dažreiz dēvē par „Pacman frogs” to lielās mutes dēļ. Mājdzīvnieku turēšana prasa zināšanas par nepieciešamo siltumu, mitrumu, barību un higiēnu. Jāņem vērā, ka tās var sakož un ka daudzu sugu turošana ir reglamentēta vai aizliegta atsevišķās valstīs. Savukārt laukos tās bieži ir noderīgas, jo ēd daudz kaitēkļu.

Saglabāšana

Galvenie draudi ir biotopu iznīcināšana, lauksaimniecības paplašināšanās, piesārņojums un nelegāla savākšana tirdzniecībai. Dažas sugas tiek uzskatītas par izmiršanas draudā, bet citu stāvoklis var būt stabils. Saglabāšanas pasākumi ietver dzīvotņu aizsardzību, pētniecību par sugu ekoloģiju un atbildīgu tirdzniecības kontroli.

Svarīgi: ja interesējaties par ragaino varžu turēšanu mājās, iepazīstieties ar vietējiem likumiem un nodrošiniet atbilstošu aprīkojumu un barību, kā arī konsultējieties ar pieredzējušiem terāriju māksliniekiem vai vetārstiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Ceratophryinae?

J: Kur dzīvo visas Ceratophryinae sugas?

J: Ko par Ceratophryinae sugas areālu liecina milzu Beelzebufo fosilijas?

J: Vai visām Ceratophryinae apakšdzimtas sugām pie acīm ir ragveida izaugumi?

J: Kādi ir Ceratophryinae ēšanas paradumi?

J: Kādas ir dažas Ceratophryinae fiziskās īpašības?

J: Vai cilvēki tur Ceratophryinae kā mājdzīvniekus?

Meklēt pēc burta