Casineria bija neliels tetrapods, kas dzīvoja pirms aptuveni 340 miljoniem gadu Misisipijas (Zemā karbonā) posmā. Dzīvnieka ķermeņa garums, pēc pieejamajiem mērījumiem, bija aptuveni 15 cm, tādēļ tas bija salīdzinoši mazs salīdzinājumā ar daudziem citiem ogļskārajiem rāpuļiem un amniotiem.
Fosilijas atradnes slāņi liecina, ka Casineria dzīvoja tolaik salīdzinoši sausā vidē mūsdienu Skotijā. Šis apgabals karbonālos laikmetos nebija tikai mitras oglaines purvveida vietas — pastāvēja arī sausākas krasta vai piekrastes teritorijas, kurās varēja attīstīties pilnīgi zemes dzīvesveidam pielāgotas formas.
Casineria ir īpaši interesanta ar to, ka tai bija mozaīka gan "bazālo" (= primitīvo) abiniešu, gan "atvasināto" (= attīstīto) amniotu pazīmju. Tas padara to par svarīgu formu, lai izprastu pāreju no ūdenim saistītām kļūdām vai pusūdens dzīvesveida priekštečiem uz pilnīgi sauszemes dzīvesveidu, ko raksturo amnioti.
Tomēr pieejamais fosilais eksemplārs ir ļoti nepilnīgs: trūkst lielākās daļas galvaskausa un visa ķermeņa apakšējās daļas. Tas apgrūtina precīzu sistemātisku novietojumu un interpretāciju — daļa pētnieku uzskata Casineria par agrīnu īstu amniotu, citi to interpretē kā tuvu amniotu aizmetni (stem-amniote). Šīs debatēs svarīgs faktors ir trūkstošo daļu neesamība un fosilijas slikts saglabājuma pakāpe.
Par redzamu pielāgojumu zemes dzīvei tiek uzskatīts tas, ka Casineria bija kukaiņēdājs un uz katras priekšķepas bija pieci pirksti ar nagiem. Šie nagi ir agrīnākās pazīmes nagainām pēdām, kas liecina par pastiprinātu spēju staigāt pa sauszemi un rakt vai ķert kukaiņus.
Atklāšana, nosaukums un nozīme
Fosilija tika atklāta netālu no Edinburgas rajona vietas, kas pazīstama kā Cheese Bay. Nosaukums Casineria ir cēlies no šī vietvārda — to ir latinizējuši pētnieki, latīņu valodā pieskaņojot atradnes nosaukumu. Atradnes tuvums Edinburgai paskaidro arī reģiona pieminēšanu publikācijās un vietējos muzejos.
Nozīme paleontoloģijā: pat ar ierobežotu materiālu Casineria sniedz vērtīgu informāciju par to, kā varēja izskatīties un dzīvot agrīnākie sugas, kas atradās tuvu amniotu aizsākumiem. Tā palīdz saprast, kādas anatomiskas izmaiņas — piemēram, nagainas kājas un pārneses uz sauszemes barību — bija svarīgas pārejā uz pilnīgi neatkarīgu dzīvi no ūdens. Tomēr nepieciešami jauni atradumi, lai drošāk noteiktu tās sistemātisko statusu un dzīvesveida detaļas.